Taizemē stājas spēkā jauns vīzu režīms. Kā tas ietekmēs ceļotājus no Latvijas?

Tūristu iecienītajā valstī stājušās spēkā svarīgas izmaiņas: tās skars arī uz turieni ceļojošos lietuviešus un latviešus.

No 15. septembra Taizemē ir mainīta ārvalstniekiem piemērojamā bezvīzu režīma kārtība. Stājušās spēkā izmaiņas ir aktuālas gan lietuviešiem, gan latviešiem, kas dodas uz šo valsti, vēsta "Lrytas".

Līdz šim spēkā esošais 60 dienu bezvīzu režīms ir atcelts, un tā vietā ieviestas jaunas 30 un 15 dienu bezvīzu kategorijas.

Saskaņā ar Taizemes Tūrisma pārvaldes sniegto informāciju Lietuva un Latvija ir iekļautas to 60 valstu sarakstā, kuru pilsoņiem tiek piemērots 30 dienu bezvīzu režīms. Tas nozīmē, ka ceļotāji no abām Baltijas valstīm Taizemē varēs uzturēties līdz 30 dienām. Šajā sarakstā ir iekļautas visas Eiropas Savienības dalībvalstis.

15 dienu bezvīzu režīms tiek piemērots tikai Seišelu un Maurīcijas pilsoņiem.

Tūristi, kuriem tiek piemērots 15 vai 30 dienu bezvīzu režīms, caur sauszemes robežkontroles punktiem Taizemē parasti drīkst ieceļot ne vairāk kā divas reizes kalendārajā gadā. Šis ierobežojums neattiecas uz Malaizijas, Brunēja, Indonēzijas un Singapūras pilsoņiem, kā arī citu valstu pilsoņiem, kurus papildus var noteikt Taizemes valdība.

Taizemes varas iestādes norāda, ka šīs izmaiņas veiktas, ņemot vērā nacionālās drošības, tūrisma un ekonomiskās intereses, savstarpējās atbildības principu, kā arī vēlmi samazināt pārklājošās bezvīzu režīma priekšrocības, kas var radīt apjukumu ārvalstu viesiem. Tāpat ņemts vērā e‑vīzu sistēmas sniegtais ērtums.

Ap par plānotajām izmaiņām jūnijā rakstīja arī britu izdevums "The Guardian". Rakstā uzsvērta neadekvāta tūristu uzvedība Taizemē - medijos esot ziņots par gadījumiem, kad tūristi atsakās samaksāt par ēdienu restorānos, iesaistās kautiņos publiskās vietās vai citādi uzvedas nepieklājīgi. Taču tas nav vienīgais satraukuma avots. Tiek runāts arī par ārvalstniekiem, kuri valstī var nodarboties ar nelegālu uzņēmējdarbību vai ļaunprātīgi izmantot vīzu noteikumus.

Dienvidaustrumāzijā pēdējos gados izplatījušies noziedzīgi interneta krāpniecības centri. Noziedzīgās grupas caur Taizemi uz kaimiņvalstīm, tostarp Mjanmu, ved cilvēku tirdzniecības upurus, kuri vēlāk nonāk tā dēvētajos krāpniecības centros.

Neraugoties uz stingrāku retoriku, valdībai jāmeklē līdzsvars starp sabiedrisko kārtību un ekonomiskajām interesēm. Tūrisma sektors veido līdz 20 procentiem Taizemes IKP un nodrošina darbavietas dažādās jomās - no viesnīcām un SPA centriem līdz ēdināšanai un taksometru pakalpojumiem. Tūrisma nozares pārstāvju vērtējumā stingrāki noteikumi var palīdzēt rūpīgāk pārbaudīt valstī ieceļojošos tūristus, taču būtisku ietekmi uz tūrisma plūsmu tiem nevajadzētu radīt, jo lielākā daļa apmeklētāju Taizemi apmeklē īslaicīgi.

Lietuviešiem radusies cita problēma. Ceļojumu aģentūras "Estravel Vilnius" ģenerāldirektore un Nacionālās tūrisma biznesa asociācijas prezidente Žydrė Gavelienė norādīja, ka lietuvieši, kas uz Taizemi dodas caur ceļojumu aģentūrām, tur parasti pavada aptuveni 10 dienas, tāpēc šīs izmaiņas ceļotājiem būtisku ietekmi neradīs. Viņa arī piebilda, ka šogad plānotos ceļojumus uz Taizemi izjauca nevis atjaunotie noteikumi, bet gan konflikts Tuvajos Austrumos.

Taču konflikta dēļ šajā reģionā daudziem ceļotājiem nācies atcelt lidojumus, skaidroja Žydrė Gavelienė.

Viņa piebilda, ka ceļojot no Lietuvas Taizemi parasti ir visērtāk sasniegt tieši caur Dubaju, tāpēc jebkādi satricinājumi Tuvajos Austrumos tieši ietekmē plānotos maršrutus. Lidojumu atcelšana radījusi neērtības gan individuālajiem ceļotājiem, gan grupu braucieniem, un ceļojumu aģentūrām nācies meklēt alternatīvus savienojumus vai pārplānot ceļojumus uz vēlāku laiku.