2.lapa
Dažādu millennials paaudzes paradumu dēļ sabiedrībā ir pieņēmums, ka millennials paaudze nedomā par nākotni. Lai gan ir tiesa, ka mileniāļi pret nākotnes plānošanu attiecas citādāk nekā iepriekšējās paaudzes, pieņēmums, ka millennials paaudze neprot plānot savas finanses un dzīvo uz vecāku rēķina, ir aplams. CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs un mileniālis Kārlis Purgailis uzsver, ka šo stereotipu ietekmē katras valsts vēsture. Piemēram, tūkstošgades paaudze, kas piedzīvojusi padomju laikus vai pēcpadomju periodu, būtiski atšķiras no šīs paaudzes pārstāvjiem, piemēram, ASV. K. Purgailis, balstoties uz datiem, atzīmē, ka milennials paaudzes daļa, kas dzimusi laikā no 1980. Līdz 1994. Gadam, šobrīd Latvijā ir vispelnošākā - šiem cilvēkiem ir lielākie ienākumi un lielākā pelnītspēja, kā arī viņiem ir racionāls un pārdomāts skatījums savai nākotnei. Redzam, ka attiecībā uz finanšu pakalpojumiem millennials paaudzes pārstāvjiem ir svarīgi, lai tie būtu pielāgoti viņu paradumiem un dzīves ciklam un ietaupītu ikdienā tik ļoti svarīgo resursu - laiku.
Arī pirmā millennials meetup laikā veiktā aptauja liecina, ka 50% mileniāļu seko līdzi saviem izdevumiem un 17% pat ir padomājuši par krājkonta izveidi, pensiju 3. līmeņa uzkrājumu vai noguldījumu depozītā. Mārketinga un darba devēja tēla konsultante Zane Čulkstēna atzīst, ka Latvijā mileniāļi nekaunas prasīt augstāku atalgojumu nekā, piemēram, viņu vecāki, taču viņa arī norāda, ka veiksmīgākie šīs paaudzes pārstāvji par šo atalgojumu sasniegs vairāk un būs mērķtiecīgāki darbinieki, jo paaudzei ir brīvāks skatījums uz tādām lietām kā darba laiks, darbavieta - viņi ir elastīgāki, ātri pielāgojas jauniem apstākļiem, kas mūsdienās ir būtiski.
