RECENZIJA: Brujeria "Pocho Aztlan"
«Brujeria» - meksikāņu-amerikāņu vai amerikāņu-meksikāņu graindkora brigāde? It kā tās pieraksta vieta ir Losandželosa, taču lielai daļai grupas dalībnieku ir meksikāņu izcelsme, turklāt dziesmas ir spāniski.
«Brujeria» pastāv no 1989. gada, taču tās kontā ir tikai četri studijas albumi, turklāt «Pocho Aztlan» izdots 16 gadus pēc tā priekšteča «Brujerizmo». Neskatoties uz to, «Brujeria» tikai uz kādiem četriem gadiem skaitījās izjukusi, bet pēdējos gados ik pa laikam uzspēlējusi koncertos un festivālos. Šāda tās darbība skaidrojama ar faktu, ka «Brujeria» drīzāk ir blakusprojekts nevis grupa, caur tās sastāva dzirnām gājuši neskaitāmi mūziķi. Pat grūti pateikt, kas ietilpst «Brujeria» sastāvā šobrīd - «Pocho Aztlan» iespēlējuši deviņi mūziķi. No pašiem pirmsākumiem ierindā ir tikai vokālists Huans Bružo jeb Džons Lepe, bet pārējie gājuši un nākuši kā iebraucamajā sētā. Taču starp šiem gājējiem un nācējiem ir metālmūzikas pasaulē ļoti pazīstami vīri. Piemēram, pie «Pocho Aztlan» ierakstīšanas piedalījušies arī «Napalm Death» basģitārists Šeins Emberijs (apskatāmajā projektā viņš piedalās zem segvārda Hongo), vēl viens basists Džefrijs Volkers no «Carcass», savulaik «Cradle Of Filth», «Dimmu Borgir» un «Benediction» rindās manītais bundzinieks Nikolass Bārkers un citi, bet iepriekš ar šo blici sadarbojušies arī Dino Kazaress un Reimonds Erera no «Fear Factory», Billijs Golds («Faith No More»), Džese Pintado («Terrorizer»), Adrians Erlandsons («At The Gates»), Daniels Erlandsons («Arch Enemy»), Tonijs Kamposs («Soulfly») un daudzi citi. Lielākoties projekts uztverams kā dauzīšanās no attiecīgo mūziķu puses, bet tēmas, kuras viņi apdzied, ir sātanisms, narkotikas, imigrācija, sekss un citas jaukas lietas - nav brīnums, ka savulaik «Brujeria» lirikas izpētei pievērsās pat FIB... Starp citu, varētu ieinteresēties arī par šo albumu, kura reklāma ir, maigi izsakoties, neglaimojoša prezidentam Donaldam Trampam, kurš, kā zināms, nav diez ko augstās domās par meksikāņiem.
PAR. Šajos laikos nav daudz grupu, kas spēlē kvalitatīvu «death/grind», tāpēc «Brujeria» reanimēšanās vērtējams kā pozitīvs fakts. Stilistiski - kā «Terrorizer» agresīvs krustojums ar «Fear Factory», bet tas, ka viņi dzied spāniski, ir pat efekts, nevis defekts - nav nemaz īpašas vēlmes saprast viņu tekstus... Lai gan - tāpat jau var nojaust, ko «Brujeria» domājuši, piemēram, ar dziesmu «No Aceptan Imitaciones». Pats labākais gabals - «Satongo», graindkore faniem patiks arī «Angel de la Frontera» un «Bruja». Interesanta ir arī «Dead Kennedys» dziesmas «California Uber Alles» kaverversija, kas šo meksikānisko amerikāņu (vai otrādi) versijā skan kā «California Uber Aztlan».
PRET. Lai gan albums rakstīts it kā labās studijās, skan diezgan «muciski». No muzikālā viedokļa... te nav nekā muzikāla. Diezgan bezidejisks graindkors, dzirdēti daudz, daudz labāki piemēri.
Sandris Vanzovičs
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».