RECENZIJA:"36 Crazyfists” - "Time And Trauma”

Šī amerikāņu „nu-metal” vienība primāri ieinteresē jau ar savu pieraksta vietu – lai gan šobrīd šis četrinieks bāzējas Portlendā, tā ir no Ankoridžas, Aļaskas štata lielākās pilsētas. Grupa izveidota 1994. gadā, tās nosaukums aizgūts no Džekija Čana filmas „Jackie Chan And The 36 Crazy Fists”.

Amerikā šī komanda ir diezgan pazīstama, kas nav nekāds pārsteigums, jo „Time And Trauma” ir jau septītais studijas ripulis grupas karjerā. Taču ir viens liels mīnuss – iepriekšējais albums „Collisions And Castaways” tika izdots pirms pieciem gadiem, tāpēc daudzi mūzikas cienītāji pat brīnās, kas gan šī ir par grupu – jau bija piemirsies par tādu. Šīs pauzes nepieciešamību diktēja problēmas ar sastāvu, bet nu viss ir kārtībā, un abiem grupas līderiem Brokam Lindovam (vokāls) un Stīvam Holtam (ģitāra, vokāls) pievienojušies basists Miks Vitnijs (viņš gan savulaik jau spēlēja „36 Crazyfists” rindās) un bundzinieks Kails Baltuss.

PAR. Albums sanācis diezgan labs – ir gan smagas skaņas, gan melodiskums, Lindovs strādā godam, Holts viņam teicami piepalīdz, arī pārējie mūziķi ir savā vietā. Pašas ieteicamākās ir kompozīcija „11.24.11.” un „Sorrow Sings”, kurās „36 Crazyfists” ar vienu kāju iekāpuši pat „metalcore” lauciņā. Alternatīvā „metāla” piekritējiem šis ripulis patiks. Jāpiebilst, ka trīs dziesmas ieskaņotas ar viesmūziķiem, un no tām īpaši labi padevusies ir „Marrow” kopā ar vēl vienas Aļaskas grupas vokālisti Stefāniju Pleitu.

PRET. Novēloti – „Linkin Park”, „Staind” un viņiem līdzīgas grupas („36 Crazyfists” gan diezgan pelnīti biežāk tiek pielīdzināta tādai brigādei kā „Killswatch Engage”) un „nu-metal” kopumā spīdēja pirms kādiem desmit gadiem, tagad interese par šo žanru ir zudusi. Turklāt „36 Crazyfists” nepiedāvā nevienu tādu dziesmu, kas iedotu kā ar cirvi pa pieri – viss, šī te noteikti ir jāklausās un jāklausās! Laba fona mūzika nogurušiem „metālistiem”.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.