JAU­TĀ­JUMS–AT­BIL­DE: kā­pēc se­nat­nē ār­sti bi­ja arī as­tro­lo­gi?

Se­nat­nē ne­bi­ja ie­spē­jams ie­gūt ār­sta dip­lo­mu bez as­tro­lo­ģis­ka­jām zi­nā­ša­nām. Ja pa­ska­tā­mies an­tī­ko me­di­cī­nas spī­dek­ļu bio­grā­fi­jas, tad pie vār­diem Avi­cen­na, Hi­pok­rats, Pa­ra­celzs u.c. no­rā­dīts, ka vi­ņi bi­ju­ši arī as­tro­lo­gi. Pa­ra­celzs, pie­mē­ram, uz­ska­tī­ja, ka ārsts vis­pār ne­drīkst ār­stēt, ja ne­iz­prot as­tro­lo­ģis­ko spē­ku ie­tek­mi uz cil­vē­ku.

In­di­vi­du­āla­jās as­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs pa­rā­dās in­for­mā­ci­ja par or­ga­nis­ma «vā­ja­jām vie­tām» un ie­spē­ja­mām pro­blē­mām. As­tro­me­di­cī­na ir ļo­ti kom­pli­cēts no­vir­ziens, kas pra­sa pla­šas zi­nā­ša­nas. Arī mūs­die­nās un arī Lat­vi­jā ir me­di­ķi, kas līdz­te­kus kla­sis­kām me­di­cī­nas zi­nā­ša­nām mā­cī­ju­šies as­tro­lo­ģi­ju. Tā pa­līdz la­bāk iz­prast ve­se­lī­bas pro­blē­mu cē­lo­ņus un mek­lēt pa­pil­du ri­si­nā­ju­mus.