Mē­ness ie­tek­mē negadījumu statistiku. Lat­vi­jā veikts uni­kāls as­tro­lo­ģis­kais pē­tī­jums

© Pixabay

Ru­nā­jot par auto­avā­ri­ju as­tro­lo­ģis­ka­jiem as­pek­tiem, bie­ži tiek mi­nē­ta Mē­ness ie­tek­me kā emo­ci­jas un līdz ar to ne­ap­do­mī­gu rī­cī­bu pro­vo­cē­jošs fak­tors. Lat­vi­jā pirms dažiem gadiem veikts uni­kāls as­tro­lo­ģis­kais pē­tī­jums, ku­rā iz­ana­li­zē­ta Ce­ļu sa­tik­smes dro­šī­bas di­rek­ci­jas snieg­tā sta­tis­ti­ka. Mē­ness stā­vok­ļiem tie­šām ir no­zī­me. Kaut arī statistika pētīta pirms vairākiem gadiem, kombinācijas kosmosā atkārtojas un šis pētījums ir un būs aktuāls.

Pre­cī­za ana­lī­ze bez brī­vām in­ter­pre­tā­ci­jām

Sa­tik­smes ne­ga­dī­ju­mu sais­tī­bu ar Mē­ness stā­vok­ļiem pē­tī­jis biznesa nu­me­ro­logs un as­tro­logs, «As­tro­lo­gi.lv» va­dī­tājs Kris­taps Baņ­ķis sa­dar­bī­bā ar so­ci­olo­ģi­jas un as­tro­lo­ģi­jas stu­den­ti Il­vi­ju Gai­du­ko­vi­ču.

Kā zi­nāms, skep­ti­ķi ne­re­ti pār­met, ka as­tro­lo­gi pā­rāk brī­vi in­ter­pre­tē no­vē­ro­ju­mus un at­rod sev vē­la­mās sa­ka­rī­bas. Kristps Baņ­ķis stās­ta, ka, vei­do­jot Mē­ness ka­len­dā­ru un daudzus ga­dus ik­die­nā se­ko­jot tā rit­mam, ie­vē­ro­jis - Mē­ness fā­žu mai­ņa un či­ka lai­ki ļo­ti skaidri at­spo­gu­ļo­jas no­ti­ku­mos sais­tī­bā ar ce­ļu sa­tik­smi. Pie­mē­ram, či­ka lai­kā daudz vai­rāk au­to­ma­šī­nu brauc ar iz­slēg­tiem luk­tu­riem un uz ce­ļiem bie­žāk ne­kā cit­kārt ma­nā­mas avā­ri­jas. «Ta­ču tie bi­ja ti­kai ma­ni no­vē­ro­ju­mi, skep­ti­ķiem va­rē­tu pat šķist at­bil­sto­ši pa­ru­nai - ko gri­bi re­dzēt, to arī ie­rau­gi,» sa­ka Kris­taps Baņ­ķis.

Ta­ču ša­jā rei­zē tam­lī­dzī­gi pār­me­tu­mi bū­tu ab­so­lū­ti ne­vie­tā. Ana­lī­ze veik­ta par vi­sām 2012. ga­da die­nām, iz­man­to­jot spe­ci­ali­zē­to da­tor­pro­gram­mu «Sta­tis­ti­cal Pa­cka­ge for the So­ci­al Scien­ces». Pē­tī­ju­mā ti­ka no­skaid­rots, ka 2012. ga­dā die­nas lai­kā uz ce­ļa no­ti­ku­ši vi­dē­ji 43 ne­ga­dī­ju­mi, un ce­ļu sa­tik­smes ne­ga­dī­ju­mu (CSN) skaits pa mē­ne­šiem ir lī­dzīgs. Da­tu ap­strā­des sā­ku­mā ie­zī­mē­jās arī iz­teik­ta ten­den­ce - piekt­die­nās ne­ga­dī­ju­mu skaits ir ie­vē­ro­ja­mi lie­lāks ne­kā ci­tās ne­dē­ļas die­nās. (Vi­dē­ji 2012. ga­dā die­nā re­ģis­trē­ti 43 ne­ga­dī­ju­mi, ta­ču piekt­die­nās vi­dē­jais ne­ga­dī­ju­mu skaits bi­jis 53, kas ir par 19% vai­rāk.)

Kris­taps Baņ­ķis uz­ska­ta, ka šai ten­den­cei iz­skaid­ro­ju­mu ce­ļu po­li­cis­ti un sta­tis­ti­ķi ra­du­ši jau sen - dar­ba ne­dē­ļas bei­gās cil­vē­ki no­ska­ņo­ti at­pū­tai, kas bie­ži vien ap­vie­no­jas arī ar pār­gal­vī­gu au­to­ma­šī­nas va­dī­ša­nu vai sē­ša­nos pie stū­res al­ko­ho­la rei­bu­mā, kas bie­ži no­ved pie avā­ri­jas si­tu­āci­jām.

Da­ti lie­ci­na, ka vis­ma­zāk CSN uz ce­ļiem re­ģis­trēts svēt­die­nās - vi­dē­ji 30 ne­ga­dī­ju­mu jeb par treš­da­ļu ma­zāk ne­kā dar­bdie­nās. Ie­spē­jams, tas iz­skaid­ro­jams ar to, ka svēt­die­nas cil­vē­ki pa­ras­ti pa­va­da mā­jās un bez īpa­šas va­ja­dzī­bas ar au­to ne­kur ne­do­das.

Mē­ness fā­žu ie­tek­me

Ie­priekš pa­sau­lē veik­tās iz­pē­tes re­zul­tā­ti lie­ci­na, ka vis­vai­rāk CSN no­tiek tie­ši jaun­a Mē­ness un piln­mē­ness fā­žu mai­ņu lai­kā. At­se­viš­ķi pē­tī­ju­mi lie­ci­na, ka ša­jā lai­kā ne­ga­dī­ju­mu skaits pie­aug vi­dē­ji par 22%. Arī pē­tī­ju­mā par si­tu­āci­ju Lat­vi­jā at­klā­jās lī­dzī­gas ten­den­ces - fā­žu mai­ņas die­nās 2012. ga­dā ti­ka re­ģis­trēts vi­dē­ji par 25% ne­ga­dī­ju­mu vai­rāk.

Kris­taps Baņ­ķis to skaid­ro ar Mē­ness fā­žu mai­ņas brī­žu stre­sa pil­no ie­tek­mi uz cil­vē­ka or­ga­nis­mu un psi­hi: «Jau iz­se­nis no­vē­rots, ka, mai­no­ties Mē­ness fā­zēm, cil­vē­ki kļūst ne­līdz­sva­ro­tā­ki, ne­ap­do­mī­gā­ki, jū­tī­gā­ki un sa­asi­nās vi­ņu emo­ci­onā­lā pa­sau­les uz­tve­re, kas sa­vu­kārt ma­zi­na kon­cen­trē­ša­nās, at­tā­lu­ma no­vēr­tē­ša­nas un uz­ma­nī­bas no­tu­rē­ša­nas spē­jas un trau­cē kār­tī­gi «pie­slēg­ties» au­to va­dī­ša­nai. Ci­tiem vār­diem sa­kot, cil­vēks emo­ci­onā­li nav ga­tavs vel­tīt vi­su sa­vu uz­ma­nī­bu trans­por­ta lī­dzek­ļa stū­rē­ša­nai, jo ir no­dar­bi­nāts ar dau­dzām bla­kus­lie­tām un bie­ži - iet emo­ci­ju pa­va­dā.»

Arī pa­šā Mē­ness brie­du­mā - piln­mē­ne­sī - cil­vē­kiem ner­vu sis­tē­ma kļūst ne­sta­bi­lā­ka, kas bie­žāk no­ved pie ne­ga­dī­ju­miem, ku­rus iz­rai­sī­ju­ši au­to­va­dī­tā­ja strī­di ar pa­sa­žie­riem un uz­ma­nī­bas no­vēr­ša­na no ce­ļa, pār­gal­vī­ga brauk­ša­na un āt­ru­ma pār­snieg­ša­na. To daudz­kārt ap­lie­ci­nā­ju­ši Mē­ness ka­len­dā­ra viet­nes por­tā­lā «www.astrologi.lv» ap­tau­jā­tie cil­vē­ki, ku­ri ik­die­nā se­ko Mē­ness rit­mam.

Da­tu ko­pā ti­ka at­la­sī­tas arī Mē­ness die­nas, ku­rās CSN skaits ir lie­lāks ne­kā vi­dē­jais, kā re­zul­tā­tā vis­bie­žāk no­vē­ro­tās bi­ja 7., 14. un 18. Mē­ness die­na.

Či­ka lai­ka, apo­ge­ja un pe­ri­ge­ja fak­tors

«Sta­tis­ti­kas ana­lī­zes gai­tā iz­pē­tī­jām arī či­ka un diž­či­ka jeb ret­ro­grā­da Mer­ku­ra ie­tek­mi, ko ap­lie­ci­nā­ja par 25% lie­lāks CSN skaits ša­jos pe­ri­odos. Bez ie­vē­rī­bas ne­pa­li­ka arī da­tu­mi, ku­ros Mē­ness at­ra­dās apo­ge­ja pun­ktā jeb vis­tā­lāk no Ze­mes cen­tra. Pē­tī­ju­ma re­zul­tā­ti lie­ci­na, ka apo­ge­ja ie­tek­mē­ta­jās die­nās CSN skaits vi­dē­ji pa­lie­li­nā­jās pat par 30%,» skaid­ro­ja Il­vi­ja Gai­du­ko­vi­ča.

Pa­sau­lē veik­tie pē­tī­ju­mi rā­da, ka, Mē­ne­sim esot apo­ge­jā, cil­vē­ki kļūst bez­bai­lī­gā­ki, pā­rāk op­ti­mis­tis­ki un ne­ap­do­mī­gi, ir emo­ci­onā­li pa­ci­lā­tā­ki un vieg­lāk ie­sais­tās avan­tū­rās, bie­žāk ris­kē un pie­krīt pie­da­lī­ties pār­gal­vī­gos no­ti­ku­mos. Šāds emo­ci­onā­lais un psiho­lo­ģis­kais cil­vē­ku no­ska­ņo­jums pa­ras­ti ir grū­ti sa­vie­no­jams ar pār­do­mā­tu un dro­šu au­to va­dī­ša­nu.

Li­kum­sa­ka­rī­bas mek­lē­jot

Īpa­ša uz­ma­nī­ba pē­tī­ju­mā ti­ka pie­vēr­sta tām die­nām, ku­rās CSN skaits bi­jis ie­vē­ro­ja­mi lie­lāks. Tā re­zul­tā­tā at­klā­jās bū­tis­ka li­kum­sa­ka­rī­ba - ne­ga­dī­ju­mu skaits pie­au­ga un bi­ja ar tra­ģis­kā­kām se­kām tie­ši ta­jās die­nās, kad de­be­sīs bi­ju­si vē­ro­ja­ma vai­rā­ku ana­li­zē­ja­mo as­tro­lo­ģis­ko fak­to­ru kom­bi­nā­ci­ja.

Vis­lie­lā­kais ne­ga­dī­ju­mu skaits ti­ka re­ģis­trēts: piln­mē­ne­sī un či­ka vai diž­či­ka lai­kā; piln­mē­ne­sim esot apo­ge­jā; jaun­ā Mē­ne­sī un či­ka lai­kā un/vai pe­ri­ge­jā. At­klā­jās, ka bīs­ta­mī­bu uz ce­ļiem pa­lie­li­na arī dis­har­mo­nis­kais Mē­ness leņ­ķis­kais as­pekts - kvad­rāts - ar ci­tām pla­nē­tām. Pie­mē­ram, 2012. ga­da 25. ok­tob­rī, kad ti­ka re­ģis­trē­ti div­reiz vai­rāk ne­ga­dī­ju­mu ne­kā vi­dē­ji, Mē­ness vei­do­ja kvad­rā­tu ar Mar­su. Bet 24. jū­li­jā, kad ti­ka fik­sē­ti 70 ne­ga­dī­ju­mi, Mē­ness vei­do­ja kvad­rā­tu ar Plū­to­nu.

Ko pa­stās­ta sta­tis­ti­ka par bo­jā gā­ju­ša­jiem

Kā at­se­višķs pē­tī­ju­ma ob­jekts ti­ka ska­tī­ta 2012. ga­dā CSN bo­jā gā­ju­šo sta­tis­ti­ka. Ap­lū­ko­jot to ko­pu­mā, kon­sta­tēts, ka vis­vai­rāk ne­ga­dī­ju­mu ar tra­ģis­kām se­kām no­ti­cis 1. jan­vā­rī, at­ņe­mot dzī­vī­bu as­to­ņiem cil­vē­kiem un ie­vai­no­jot vēl as­to­ņus cil­vē­kus. Šīs skaud­rās si­tu­āci­jas cē­lo­ņi pa­pil­du die­nas as­tro­lo­ģis­kā fo­na ana­lī­zi ne­pra­sa, to­mēr ne­var ne­at­zī­mēt, ka 1. jan­vā­ra ie­ras­to sta­tis­tis­ko tra­ģis­ku­mu 2012. ga­da pir­ma­jā die­nā vēl pa­stip­ri­nā­ja Mer­ku­ra kvad­rāts ar Mar­su un Mē­ness kvad­rāts ar Plū­to­nu.

Ot­rais «mel­nā­kais» da­tums bi­ja 7. sep­tem­bris, kad dzī­vī­bu uz ce­ļiem zau­dē­ja pie­ci un ti­ka ie­vai­no­ti vēl 16 cil­vē­ki. Ana­lī­zē at­klā­jās, ka tā ir bi­ju­si tā jau ne­ga­dī­ju­miem ba­gā­tā piekt­die­na, kas aiz­va­dī­ta ar Mē­ne­si apo­ge­jā un Mē­ness kvad­rā­ta ar Nep­tū­nu ie­tek­mē.

Sta­tis­ti­ka lie­ci­na, ka ne­ga­dī­ju­mos ar bo­jā­gā­ju­ša­jiem ir vi­dē­ji arī 12 ie­vai­no­ti cil­vē­ki. Da­tu ana­lī­zē at­klā­jās arī sa­trau­co­ša li­kum­sa­ka­rī­ba - die­nās, kad ir bi­jis či­ka laiks, ie­vai­no­to ir bi­jis div­reiz vai­rāk (vi­dē­ji 21 ie­vai­no­tais). Arī apo­ge­ja un pe­ri­ge­ja lai­kā re­ģis­trēts vai­rāk CSN ar ie­vai­no­ta­jiem (vi­dē­ji 22 ie­vai­no­tie).

Zo­di­aka zīm­ju ie­tek­me

As­tro­lo­ģi­jā bū­tisks fak­tors ir tā dē­vē­tais die­nas fons - kā­dā zo­di­aka zī­mē kon­krē­ta­jā die­nā at­ro­das Mē­ness.

Uz­ma­nī­bas vērts ir 2012. ga­da 26. ok­tob­ris, kad ti­ka re­ģis­trēts vis­vai­rāk avā­ri­ju - 105, kas ir div­reiz vai­rāk ne­kā vi­dē­ji ci­tos da­tu­mos. Tā bi­ja kār­tē­jā sta­tis­tis­ki «mel­nā piekt­die­na».

«Zī­mī­gi, ka 26. ok­tob­rī Mē­ness drei­fē­ja pa «mig­lai­no» Ziv­ju zī­mi un va­kar­pu­sē ie­stā­jās či­ka laiks. 7. de­cem­bris, kas ir drū­mās sta­tis­ti­kas ot­ra­jā vie­tā, arī ti­ka aiz­va­dīts či­ka lai­kā, Mē­ne­sim esot Jau­na­vas zī­mē. Sa­vu­kārt 20. de­cem­brī, ce­tur­tdie­nā, kas 2012. ga­da sta­tis­ti­kā pēc CSN skai­ta ie­ņem tre­šo vie­tu, Mē­ness no rī­ta brī­vi drei­fē­ja bez kur­sa jeb bi­ja či­ka laiks, bi­ja Mē­ness 1. fā­ze, Mē­ne­sim se­cī­gi ie­ejot im­pul­sī­vā Auna zī­mē, vei­do­jot sa­vie­no­ju­mu ar pār­stei­gu­miem ba­gā­to Urā­nu. Un pa virs­u tam vis­am vēl augo­ša kvad­ra­tū­ra ar Plū­to­nu. Tas viss arī iz­vēr­tās kā ne­ga­dī­ju­mu vir­kni pro­vo­cē­jošs «kom­plek­tiņš»,» stās­ta Kris­taps Baņ­ķis.

Iz­pē­tot da­tu­mus, ku­ros re­ģis­trē­to CSN skaits bi­jis lie­lāks par ga­da vi­dē­jo, vēl at­se­viš­ķi Mē­ness zīm­ju kon­tek­stā, pa­vē­rās in­te­re­san­ta aina. Vis­vai­rāk ne­ga­dī­ju­mu no­ti­cis tad, kad Mē­ness at­ra­dies Ziv­ju, Jau­na­vas un Vē­ža zī­mē. Tas lie­ci­na, ka au­to va­dī­ša­nas spē­jas ie­tek­mē arī Mē­ness zīm­ju ener­ģē­ti­ka. Pie­mē­ram, Mē­ness Ziv­ju zī­mē pa­stip­ri­na sap­ņai­nī­bu, ne­uz­ma­nī­bu un iz­klai­dī­bu pie stū­res. Mē­ness Jau­na­vā mu­di­na šo­fe­rus «re­dzēt ko­kus me­žā» jeb pie­vērst uz­ma­nī­bu sī­ku­miem un bla­kus no­ti­ku­miem uz ie­tvēm, tā­dē­jā­di no­vēr­šot uz­ma­nī­bu no pa­ša ce­ļa, bet, kad Mē­ness Vē­ža zī­mē, virs­ro­ku pār lo­ģi­ku ņem jū­tas, kas ne­lab­vē­lī­gi ie­tek­mē re­ak­ci­jas āt­ru­mu un spē­ju kon­cen­trē­ties ti­kai uz spēk­ra­ta va­dī­ša­nu.

*

Jā­at­zī­mē, ka šis ir arī bū­tisks so­lis as­tro­lo­ģis­ko li­kum­sa­ka­rī­bu iz­pē­tē ko­pu­mā, jo līdz šim pa­sau­lē veik­ta­jos pē­tī­ju­mos vis­bie­žāk uz­svēr­ta vien Mē­ness fā­žu ie­tek­me, bet ša­jā pē­tī­ju­mā lie­la uz­ma­nī­ba pie­vēr­sta arī Mē­ness leņ­ķis­ka­jiem as­pek­tiem ar pla­nē­tām, kā arī apo­ge­ja, pe­ri­ge­ja, či­ka un diž­či­ka pe­ri­odu ie­tek­mei.

UZZIŅAI

«Sta­tis­ti­cal Pa­cka­ge for the So­ci­al Scien­ces» - prognozējošās analītikas un statistiskās analīzes prog­ram­ma­tū­ra. Vie­na no va­do­ša­jām prog­ram­ma­tū­rām ša­jā jo­mā pa­sau­lē.

Či­ka laiks - pe­ri­ods, kad Mē­ness it kā at­pū­šas no ci­tu de­bess ķer­me­ņu ie­tek­mes. To dē­vē arī par pe­ri­odu, kad Mē­ness bez kur­sa, t.i., Mē­ness eso­ša­jā zī­mē vei­do pē­dē­jo ma­žo­ro as­pek­tu ar kā­du no pla­nē­tām, līdz sa­sniedz nā­ka­mo zī­mi.

Diž­či­ka laiks - ret­ro­grā­dā Mer­ku­ra pe­ri­oda pār­klā­ša­nās ar či­ka lai­ku. Re­zul­tā­tā pa­stip­ri­nā­tas či­ka lai­ka pro­blē­mas. Ret­ro­grā­da Mer­ku­ra pe­ri­odā pro­ble­mā­tis­ki kļūst arī ar trans­por­tu sais­tī­ti jau­tā­ju­mi.

Apo­gejs - ap Zem­i riņ­ķo­jo­ša ķer­me­ņa (Mē­ness, Ze­mes māk­slī­gā pa­va­do­ņa) elip­tis­kas or­bī­tas punkts, kas at­ro­das vis­tā­lāk no Ze­mes cen­tra.

Pe­ri­gejs - ap Zem­i riņ­ķo­jo­ša ķer­me­ņa (Mē­ness, Ze­mes māk­slī­gā pa­va­do­ņa) elip­tis­kas or­bī­tas punkts, kas at­ro­das vis­tu­vāk Ze­mes cen­tram.

*

Mē­ness Ziv­ju zī­mē pa­stip­ri­na sap­ņai­nī­bu, ne­uz­ma­nī­bu un iz­klai­dī­bu pie stū­res.

*

Mē­ness Jau­na­vā mu­di­na šo­fe­rus «re­dzēt ko­kus me­žā» jeb pie­vērst uz­ma­nī­bu sī­ku­miem un bla­kus no­ti­ku­miem uz ie­tvēm, tā­dē­jā­di no­vēr­šot uz­ma­nī­bu no pa­ša ce­ļa.

*

Kad Mē­ness Vē­ža zī­mē, virs­ro­ku pār lo­ģi­ku ņem jū­tas, kas ne­lab­vē­lī­gi ie­tek­mē re­ak­ci­jas āt­ru­mu un spē­ju kon­cen­trē­ties ti­kai uz spēk­ra­ta va­dī­ša­nu.

Svarīgākais