PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. LIDIJA PUPURE. Nemiera gars cenšas saprast dzīvi

Ūdensvīrā dzimusī Dailes teātra aktrise LIDIJA PUPURE ir atvērta jebkādām teorijām un mācībām, kas skaidro cilvēka dvēseles vibrācijas, psihes mehānismus un savstarpējo attiecību ceļus ar visiem šķēršļiem. Viņas intereses un domu gaita atbilst horoskopa zīmes raksturojam tik ļoti, ka šķiet – māksliniece visu mūžu centusies sekot viedu astrologu priekšrakstiem, taču patiesībā ir pretēji: viņa par visu vairāk ir uzticīga savai pārliecībai.

Pati sev pavēlniece

No malas raugoties un klausoties, aktrise šķiet absolūti brīvdomīga, taču patiesībā viņai ir savi principi un ierobežojumi. Tos Lidija ir nevis tieši pārņēmusi no sabiedrības kopējiem uzskatu apcirkņiem, bet adaptējusi sev un tikai tādā veidā, kādā pati uzskatījusi par vajadzīgu. Viņa domā, runā un rīkojas jēgpilni, cik nu tas dzīvē iespējams. «Ir dīvaini, jo varētu domāt, ka mani principi un pašas noteiktie ierobežojumi ir prāta augļi, taču patiesībā tā nav. Vados no intuitīvas, tomēr bezgala stipras pārliecības. Tā vairāk saistīta ar jušanu,» domīgi nosaka Lidija. Viņai morāle ir pasaules izjūtas sastāvdaļa.

Kā daudziem Ūdensvīra zīmē dzimušajiem, aktrisei absolūti nepieņems ir jebkāds kompromiss ar sirdsapziņu. «Ja kādreiz dzīvē tas pieļauts, netieku vairs vaļā no pašpārmetumiem. Vēl tagad mokos, atceroties bērnības izdarības. Kad pamatskolā biju iecelta par kuratori klases biedrenītei, kurai mācībās gāja grūti, neveltīju viņai laiku ārpus stundām. Visu centos izdarīt starpbrīdī un biju mazliet nežēlīga. Kad viņai saskrēja acīs asaras, apjēdzu, ka daru kaut ko šausmīgi sliktu. Nespēju to aizmirst līdz šai dienai.»

Reliģija un paradokss

Kosmosa enerģijas Ūdensvīram dāvājušas atslēgu uz ideju pasauli un augstāku spēku apjausmu. Arī Lidijai ir svarīgi apzināties, ka viņa ir kristīta, jo tādējādi aktrises dzīvē agri veidojies priekšstats par apgarotību. «Mazotnē uz Alberta baznīcu Pārdaugavā mani veda vecmāmiņa. Dievkalpojums notika latīniski, tāpēc runāto tekstu nesapratu, tomēr apjautu notiekošā būtību. Bērns taču uztver pasauli nevis caur prātu, bet - citiem kanāliem. Man patika atrasties baznīcā.

Vēlāk bērnībā nāca posms, kurā sajutu tukšumu, skumjas, vientulību, jo mamma veselības dēļ bija prombūtnē. Tad uz baznīcu gāju jau viena pati. Tam nebija nekādas saistības ar formālo reliģiju, drīzāk gan sirdsbalsi, dziļi personisku pārdzīvojumu.»

Gluži paradoksāli, taču Lidija šo pārdzīvojumu saista ar interesi par pasakām. «Es tās uztveru ļoti nopietni, jo īpaši - latviešu tautas pasakas. Tās kopā ar visu folkloras mantojumu man šķiet kā Jaunā derība. Tajās nav nekā no Vecās derības notikumiem un pasaules izjūtas, nekāda «zobs pret zobu» principa.»

Aktrisei ļoti netīk, ja kāds dala pasaules uzskatus pareizos un nepareizos vai sniedz norādes, kuros virzienos cilvēkiem ieteicams skatīties un kuros raudzīties aizliegts. «Man pašai nav bail skatīties nevienā virzienā!» izsaucas Lidija. «Esmu ziņkārīga un raugos visur, bet - pāri visam man ir Dievs. Šo orientāciju un sajūtu es nekad nezaudēju. Kad interesējos par dažādiem filozofijas virzieniem un, piemēram, Austrumu domāšanai raksturīgu pasaules redzējumu, visā meklēju kopīgo, nevis atšķirīgo. Tieši tāpēc manī ir dzīva sajūta, ka viss ir viens. Dažādie meklējumi un mācības mani ierosina paraudzīties uz pasauli, uz citiem un sevi no jauna redzesleņķa. Reizēm tieši šādā veidā esmu atradusi pārliecinošāku vienas vai otras parādības un likumsakarības skaidrojumu, jo kādā no mācībām izklāsta principi un piesauktās līdzības šķitušas saprotamākas, salīdzinot ar mūsu sabiedrībai tradicionāliem uzskatiem.

Savulaik esmu lasījusi arī horoskopus un meklējusi tajos dziļāku cilvēka rakstura skaidrojumu. Esmu to tur savā veidā atradusi.»

Iekšējā balss

Savulaik aktrise Liepājā ciemojusies pie kādas mākslinieces, kura tieši tajā dienā norunājusi tikšanos ar gaišreģi. Pie viedās kundzes abas sievietes devušās kopā. «Šī kundzīte man pateica daudz noderīgas patiesības,» Lidija šodien atceras. «Pienāca brīdis, kurā viņa sita savu mazo kulaciņu pret galdu un teica: «Tev vairāk jādomā un jārūpējas pašai par sevi!» Vēlāk viņa atmeta ar roku un konstatēja: «Tu jau vienalga darīsi tā, kā pati uzskati par vajadzīgu…» Es tiešām tāda esmu. Īpaši krīzes brīžos daudziem apkārtējiem mana rīcība šķiet pilnīgi ačgārna, taču daru to, ko man liek iekšējā balss. Tai esmu uzticīga un turu to augstāk par jebkādu padomu no malas vai vispārpieņemtiem rīcības standartiem.» Viedi cilvēki Lidijai tieši tā arī ieteikuši - klausīt nevis prātam, bet intuīcijai, kas viņā darbojas jo spēcīgi.

Attiecību virsotne

Kaut kur pa ceļam tīmeklī izlasīju tēlaini skaistu Ūdensvīra rakstura aprakstu: šīs zīmes pārstāvji esot brīnišķīgi draugi, uzticami līdzgaitnieki un domubiedri, kam patīk Mēness un bezmēness naktis, ugunskuri un kamīni, kad var no visas sirds izpļāpāties. Lidija Pupure savā pašvērtējumā šim aprakstam pilnībā piekrīt, taču piezīmē - ar kuru katru šāda pasēdēšana necik ilga nesanāktu. «Man tuvāki ir sarežģīti, pretrunīgi cilvēki,» atzīstas aktrise. «Nejūtu simpātijas pret virspusējiem smukulīšiem, tā vietā man patīk personības ar dziļām iekšējām problēmām - jūtu interesi un vēlos noskaidrot, kādās situācijās un kāpēc viņi dzīvē klūp, kur meklējams samudžinātā pavediena sākums.»

Tieši draudzību Lidija uzskata par cilvēcisko attiecību virsotni - augstāku par romantiskām jūtām. «Iemīlēšanās ir situācija, kuru Dievs uzmet uz galvas visnegaidītākajā brīdī, taču tas ir margrietiņu periods. Pārejošs. Ja tas nepāraug draudzībā, cilvēki vai nu sāk viens ar otru mocīties, vai nu šķiras. Attiecības man šķiet kā māksla, kuru mums nekad nekur neviens nemāca. To mēs apgūstam paši un ar milzīgu nokavēšanos.»

Diemžēl šādas zināšanas un prasmes patiešām nav iespējams otram iemācīt, jo katram ir atšķirīga pieredze un dzīves gudrība. Lidija tomēr uzskata, ka pamata nostādnes cilvēkam vajadzētu apgūt agrā jaunībā. «Ir situācijas, kurās spējam apstāties, padomāt, izrunāties ar otru. Man pašai ir raksturīgi aizrauties, jo esmu azartiska, taču tad, kad dzīvē esmu pieļāvusi kļūdas, sajūtu problēmas un jūtos smagi, es apstājos un pārdomāju. Kopumā ņemot, šādās pozīcijās pavadītais laiks ir ilgāks par vētrainiem brīžiem. Tā ir pašanalīze vienatnē, klusumā.»

Izziņas objekts - cilvēks

«Mēs visi esam dažādi. Skaidri apzinos, ka nevaru prasīt, lai otrs ir tāds pats, kā es,» šo patiesas lojalitātes pilno atziņu Lidija Pupure izsaka ar liegu smaidu. «Nespēja saprast, ka ikviens cilvēks ir atšķirīgs un tādam viņam arī jāpaliek, ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem saskarsmē.» Aktrisei pilnā mērā piemīt Ūdensvīram raksturīgā uzticība sev un vienlaikus lojalitāte attieksmē pret apkārtējiem. «No manis pavisam atšķirīgi cilvēki šķiet īpaši interesanti. Man ir savi uzskati, no kuriem nevaru atkāpties, taču vienlaikus esmu ļoti ziņkārīga.»

Par cilvēcisko attiecību pamatu un galveno platformu Lidija uzskata savstarpēju uzticēšanos. «Tikai tādā situācijā abām pusēm iespējams justies brīvi, otru neapspiežot. Ūdensvīram ļoti vajadzīga šī brīvība, vienlaikus dodot brīvību otram. To gan neviens nedrīkstētu izmantot, pretējā gadījumā jārunā par nodevību. Jāatzīst, ka cilvēki bieži vien viņiem dāvāto uzticēšanos izmanto gluži negodīgi…»

Dzīvojot ar šādu pasaules uzskatu, ir grūti teātrī nesaņemt sitienus zem jostasvietas, jo šī mākslas tempļa kambaros konkurences gars daudzus vedina uz lielākām un mazākām nodevībām teju ikdienā, par ko aktieri stāstījuši gan skumjus atgadījumus, gan anekdotes. To pārdomājot, Lidija Pupure apklust un beigās vien piezīmē: «Šķiet, ka agrāk cilvēkos morāli ētiskas pārliecības tomēr bija vairāk. Gribu pat sacīt, ka visos bija sirdsapziņa, kas runāja no personības dziļumiem. Bez lielas teoretizēšanas cilvēki skaidri zināja, kas ir labs, kas - slikts.»

Aktrise, ar dvēseli sakņota ideju augsnē, neviltotā aizkustinājumā runā par sabiedrību, kurā materiālistiskais pasaules redzējums un patērnieciskums nebija galvenās dominantes. Tāda īstenības aina viņai tuvāka.

«Kādreiz jaunībā teicu, ka mans hobijs ir cilvēki. Man patīk apkārtējos vērot un analizēt, izprast, turklāt - ne tikai ar prātu. Protams, tas lielā mērā saistīts ar aktrises profesiju.» Lidija atzīstas, ka šis izziņas ceļš ved caur empātiju. «Tā manī ir spēcīga. Vairākas reizes dzīvē esmu «iekritusi» kādās attiecībās, taču vēlāk, kļūdas analizējot vai situācijas pārdomājot, nonākusi pie secinājuma, ka sākumā bijusi empātija.» Tā gan vienmēr nenozīmē mīlestību aiz līdzjūtības, bet arī draudzīgu uzticēšanos.

«Lai kā veidotos attiecības, man tās vienmēr saistītas ar interesi par otru cilvēku. Viss nāk kopumā. Nesaprotu, kādēļ atsevišķas rakstura iezīmes vai problēmas reizēm tiek ķidātas, dalot tās pa sastāvdaļām, jo patiesībā gan situācijās, gan cilvēkā kopumā atklājas daudzi slāņi un dažādos laikos risinājušos notikumu sekas. Ja sākam domāt, kādēļ kāds zināmā situācijā teicis to vai citu teikumu, jānoskaidro, kādā intonācijā, kam viņš to teicis, kā tobrīd juties un vēl plašāks konteksts. Bez cilvēka biogrāfijas un konkrētās dienas notikumu pārzināšanas mēs bieži nemaz nespējam saprast viņa rīcības motivāciju.»

Liktenīgais

Diemžēl aktrise nezina savas dzimšanas stundu, taču novērojusi, ka viņas dzīvē ir kāds liktenīgs datums - 8. augusts. Tas vieno ne tikai Lidiju ar viņai zīmīgiem cilvēkiem, bet arī šos īpaši pietuvinātos savā starpā. 8. augusts ir aktrises kāzu diena, taču šajā datumā viņa arī satikusi cilvēku, par kuru saka: «Pat nezinu, kāpēc mēs sastapāmies… Kāpēc man ar viņa likteni vajadzēja ilgstoši noņemties? Tās drīzāk bija mātes un dēla attiecības. Biju kā draugs, kas aiz čupras velk laukā no bedres.

Godīgi sakot, cilvēki pie manis bieži dzīvē tveras kā garīgā balsta. Laikam jau spēju iedvesmot. Esmu daudziem morāli palīdzējusi. Pat ja jūtu, ka viņi savā ziņā vampirizē, es atļauju to darīt. Tagad jau vairs neko nevar pagriezt atpakaļ… Un arī tad ir jautājums - vai es spētu rīkoties citādi? Diez vai… Turklāt ne pret vienu neturu ļaunu prātu. Katrs vīrietis, draudzene vai draugs, kas bijis manā liktenī, piepildījis noteiktu vietu, bet šķīrušies vienmēr esam bez naida. Vispār neticu, ka pasaulē ir divi cilvēki, kuri nespētu atrisināt jebkādu konflikta situāciju, ja vien paši to vēlētos, nepareizs var būt vien izvēlētais ceļš vai veids. Ja viens no tiem neder, jāmeklē cits, līdz mezgls tiek atšķetināts. Jādzīvo bez aizvainojumiem - tāda ir mana pārliecība, kas sakņojas gluži vai zemapziņā.

Kāds astrologs, kurš bija ieskatījies manā zvaigžņu kartē, teica: «Jūsu dzīvē neviens cilvēks nav nejaušs.» Ļoti iespējams, ka tā arī ir. Lai kā astroloģija mani interesētu, es pret to, tāpat kā jebkuru citu mācību jeb teoriju, izturos neviennozīmīgi, proti, neko neuzskatu par vienīgo absolūto patiesību. Vai tāda vispār pastāv? Nu, tikai vienu absolūtu patiesību zinu skaidri - es neesmu cēlusies no mērkaķa. No kurienes un kā tas noticis, gan nezinu. Pieļauju, ka šim noslēpumam jābūt, lai dzīve nekļūtu pliekana. Viss jājūt kopumā.»

Dodiet ko jaunu!

Lidiju kā ikvienu labu aktieri, vēl jo vairāk Ūdensvīru, kaitina rutīna, taču - ne tikai darbā. «Nedod, Dievs, mehāniski lomā atkārtot tieši to pašu, ko darīju iepriekšējā izrādē! Ir jāsaglabā lomas zīmējums, bet reakcijai katru reizi jābūt pirmreizējai.

Jebkādas rutīnas izpausmes man šķiet garlaicīgas. Tās mani satrauc! Protams, es katru rītu ceļos un dzeru kafiju, ko arī varētu saukt par rutīnu, taču es par to nedomāju. Manis šajā ikrīta procedūrā nemaz nav, jo domās atrodos pavisam citur. Starp citu, astroloģiski mana stihija ir gaiss jeb ēters, tādēļ nejūtu vajadzību daudz ēst ne brokastīs, ne vēlāk dienas gaitā. Uzturs man ir mazsvarīgs, tā vietā nepieciešams viss, kas nav taustāms - prieks, mīlestība un svaigs gaiss, bet šajā ziņā pret sevi grēkoju.»

Lidija atzīst, ka visu mūžu ir nepacietīga, un arī šo iezīmi viņai piešķīrušas zvaigznes. No agras jaunības Lidijai šķitis kaitinoši, ka skolotāji tik gari un plaši skaidro mācību priekšmetu, bet klasesbiedri vienalga to nesaprot. «Es tādās reizēs kļuvu nervoza,» atceras aktrise. «Mani vienmēr dikti kaitinājusi kājminamā domāšana! Sākumā kļūst garlaicīgi, tad - smagi, jo gribas dzirdēt kaut ko jaunu.

Vispār man patīk mācīties klausoties: dzirdu tekstu, no kura galvā veidojas bildes, kas iet viena aiz otras kā ķinītī. Vienlaikus izdomāju asociācijas ap konkrēto tēmu.»

Savu straujo dabu radošajā darbā Lidija neuzskata par peļamu, jo izrādes iestudēšanas gaitā viņai «zināma villošanās nepieciešama». Aktrise uzsver, ka viņai vajadzīga aktīva, enerģētiski uzlādēta pašsajūta. «Ja mēģinājumi notiek garlaicīgi, lēni, bez urdīšanās, kaut kādu izlasītu gudrību līmenī, es ieslīgstu diskomfortā.» Lieki piebilst, ka Ūdensvīram ir gluži iedzimta tieksme pēc radoša procesa.

Aktrise atceras, kā viņas kolēģis Uldis Vazdiks kādreiz teicis: «Ir cilvēki, kuri visu laiku baidās - ka tikai kaut kas nenotiek! Un tā viņu dzīvē patiešām nekas arī nenotiek…» Lidija Pupure pie viņiem nepieder: «Es lienu tur, kur citi iekšā nelien. Bieži vien esmu uzdrīkstējusies rīkoties tā, ka citi teikuši: «Viņa ir galīgi traka!» Un atsevišķos gadījumos es patiešām esmu drusciņ traka.»

Teātrī

Savus kolēģus aktrise uztver kā lielu īpatņu saimi, kurā visi ir savstarpēji atšķirīgi un pārjūtīgi cilvēki. Par viņiem, tāpat kā visiem citiem šajā pasaulē, Lidija runā ar viedas humānistes dāsno sirdi, kas vispār raksturīga Ūdensvīra zīmē dzimušajiem. «Es visus cilvēkus pieņemu tādus, kādi viņi ir. Nevienu netiesāju. Spēju sadusmoties, pukoties, taču - tikai par konkrētu rīcību. Nākamajā mirklī mēs jau runājam par kaut ko citu, un tad visas negācijas gaist. Lai gan varu iekarst un nepiedodami aktīvi oponēt, ja kādu rīcību uzskatu par nepareizu, nekad neturpinu to pēc situācijas atrisinājuma. Diskusijām par darba lietām nav nekādas saistības ar personisko. Iestudējumā «Iespējamā tikšanās», kurā spēlēju Bahu, man ir brīnišķīgs teksts, kas sakrīt ar pašas dabu: «Reizēm iekaistu, piemēram, ja cilvēks slikti spēlē ērģeles un es atgādinu, ka būtu labāk, ja viņš būtu kļuvis par kurpnieku. Tā vārds pa vārdam es iekarstu, pielecu kājās, norauju parūku, metu nejēgam to sejā. Bet - viņš? Ko dara viņš? Uztver to visu personiski. Kaut gan es taču saku, ka man nav nekādas pretenzijas pret jums, bet tikai to, ka jūs slikti spēlējat ērģeles. Nekāda saruna jau vairs ar to cilvēku nesanāk… Tā tu iedzīvojies ienaidniekos un pats nesaproti, kāpēc.»

Pārsteidzība un neiecietība pret kājminamo domāšanu līdzīgā situācijā reizēm spēj ievest mani pašu.» Taču arī tas ierakstīts Lidijas Pupures horoskopā!

Lidijas Pupures dzīves fakti

* Dzimusi 1942. gada 9. februārī Rīgā.

* Mācījusies Dailes teātra III studijā, Rūdolfa Krūmiņa vispārējās, personības un mākslas tēla psiholoģijas kursos, Rīgas Vakara universitātes Estētikas un ētikas fakultātē, poļu režisora Ježi Grotovska meistarklasēs, psihodrāmas metodes kursos.

* Strādā Dailes teātrī, kur spēlējusi gan varoņlomas, gan raksturlomas; filmējusies Rīgas kinostudijas un vairāku Krievijas studiju filmās, piedalījusies televīzijas seriālos.

*

ASTROLOĢISKAIS CV

Lidija Pupure

Saule - Ūdensvīrā

Mēness - Strēlniekā

Merkurs - Ūdensvīrā

Venera - Ūdensvīrā

*

Brīvības mīlestība, oriģinalitāte, šarms un augsti ideāli - tā īsumā varētu raksturot aktrises Lidijas Pupures astroloģisko karti. Tajā ir ļoti liela Ūdensvīra zodiaka zīmes ietekme, un astrologi mēdz teikt: tās simbols ūdensnesējs dzimis zem brālības zīmes un pār cilvēci izlej trauku ar dzīves spēku un garīgo enerģiju. Zodiaka zīmes valdošā planēta Urāns dod draudzīgumu un sabiedriskumu. Kurš iegūs viņas draudzību, var būt drošs par lojalitāti. Tā ir pastāvīgā zīme, kas atšķiras ar ekscentrisku temperamentu un izlēmīgumu. Reizumis var šķist, ka citi nesaprot aktrises idejas un viņai grūti saprasties ar tiem, kuri nav sasnieguši viņas intelektuālo līmeni. Prāta planēta Merkurs Ūdensvīrā dod atvērtību visam jaunajam, oriģinālas domas un idejas. Savukārt sievišķības planēta Venera, kas arī atrodas šajā zodiaka zīmē, piešķir aktrisei īpašu šarmu un labas manieres. Korektu un inteliģentu uzvedību viņa vēlas sagaidīt arī no apkārtējiem. Tomēr - ja kas nepatiks, spēj pateikt asāku vārdu. Saspringtās situācijās vēlams noskaitīt līdz desmit, jo ir sadzīvisku pārpratumu riski, var nokļūt situācijās, kurās viss nav tā, kā sākotnēji izskatās. Ja ātrumā kaut ko pateiks, pēc tam pašai var būt žēl. Turklāt spriedzes situācijas pastiprina stresa riskus, un šādās situācijās jāsargās no pēkšņas nepārdomātas rīcības. Ātrumā māksliniece var pieņemt nepārdomātus lēmumus, kas pašai nenāk par labu. Iespējams, senāk ir bijuši tādi brīži, kad kaut kas izdarīts bez apdoma, vai kādās situācijās ir bijušas lielas šaubas: Vai es to varēšu? Vai man izdosies? Bet varbūt nemaz nevajag? Kaut kādas robežas sev uzliktas.

Ja kaut kur esat lasījuši, ka Ūdensvīri ir cilvēki mazliet no kosmosa, tad par Lidiju Pupuri varētu teikt: gan jā, gan nē. Ideju, prāta un pasaules skatījuma ziņā - jā. Plašu apvāršņu cilvēks. Tomēr viņa arīdzan stāv abām kājām uz zemes un spēj uz situācijām paskatīties reāli. Horoskopā vienādās proporcijās ir Gaisa un Zemes stihijas. Emociju indikators Mēness Lidijas Pupures piedzimšanas brīdī atradies Strēlnieka zodiaka zīmē. Tie ir augsti ideāli un ētika. Svarīgas tradīcijas un godprātības principi. Ļoti būtiski visu laiku paplašināt redzesloku - lasīt, arī ceļot, kaut vai doties nelielos izbraucienos. Ar mērķi izzināt, iepazīt ko jaunu.

Astroloģes Gunas Kārkliņas interpretācija