Valdība šonedēļ meklēs veidus, kā samazināt degvielas cenu līdz "pieļaujamajam minimumam"

Valdība šonedēļ plāno lemt par pasākumiem degvielas cenu samazināšanai līdz "pieļaujamajam minimumam", izmantojot visus iespējamos valdībai pieejamos rīkus, vietnē "X" paziņojis Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Kā stāsta premjers, plānotie risinājumi ietver akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai, degvielas rezervju prasību izmaksu atcelšanu un biodegvielas prasības atcelšanu. Kopējais iespējamais samazinājums tādējādi būtu līdz 20 centiem litrā.

Premjers arī raksta, ka mērķis ir panākt, lai degvielas cenu samazinājums stātos spēkā no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Viņš sola, ka jau trešdien Ministru kabineta plāni nonāks tālākai virzībai parlamentā.

Komentējot izveidojušos situāciju, Kulbergs atzīst, ka degvielas cenu kāpums ir milzīga problēma Latvijai un visai Eiropai.

Tas tieši "sit" pa iedzīvotāju maciņiem un sadārdzina gandrīz visu - privāto transportu, vilcienu un autobusu satiksmi, aviāciju, loģistiku, ugunsdzēsēju, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbu, uzskaita premjers.

Viņš norāda, ka tāpat degvielas cenu kāpums nozīmē augstākas cenas veikalos un papildu spiedienu uz inflāciju. "Tas samazina naudas pirktspēju un ziemā tieši ietekmēs gan patēriņu, gan dzīves dārdzību," vērtē politiķis.

Kulbergs arī apgalvo, ka nav tiešas korelācijas starp naftas cenu biržā un degvielas cenu uzpildes stacijā, īpaši dīzeļdegvielai.

"Degvielas tirgotāji nepērk gatavo degvielu naftas biržā. Gatavo naftas produktu cenas lielā mērā veidojas pēc "Platts" starptautiskajiem degvielas cenu indeksiem," skaidro premjers.

Viņš raksta, ka īpaša problēma ir dīzeļdegviela. Pēc viņa paustā, dīzeļdegvielas cena un pieejamība var kļūt par ilgstošu problēmu, jo ir traucēta globālā pārstrādes kapacitāte.

Kulbergs atzīmē, ka Krievijā būtiska daļa degvielas pārstrādes jaudu ir ārpus ierindas. Krievija ir ierobežojusi degvielas eksportu, jo tai pašai nepieciešams nodrošināt savu tirgu, un daļa produktu tiek iepirkti arī no Ķīnas. "Tas palielina spriedzi globālajā degvielas tirgū un pieprasījumu pēc dīzeļdegvielas," raksta premjers un piebilst, ka Latvijai tas ir īpaši būtiski, jo aptuveni 67% mūsu autoparka ir dīzeļauto.

Vienlaikus papildu problēma nāk ziemā, atzīst Kulbergs. Proti, ziemas dīzeļdegvielas ražošanā tiek izmantotas arī aviācijas degvielas jeb petrolejas frakcijas, tādēļ aukstajā sezonā konkurence par šīm izejvielām vēl vairāk pieaug.

Kulbergs arī piebilst, ka lielākais ārējais risks šobrīd ir situācija Hormuza šaurumā.

Viņš izceļ, ka Hormuza šaurums ir viena no pasaules svarīgākajām enerģētikas artērijām, pa kuru tiek nodrošinātas būtiskas naftas, benzīna un dīzeļdegvielas produktu, aviācijas degvielas, LNG gāzes un minerālmēslu izejvielu piegādes.

"Karadarbība, nenoteiktība, naftas infrastruktūras bojājumi un pārstrādes rūpnīcu darbības traucējumi Tuvajos Austrumos tiešā veidā ietekmē degvielas cenas pasaulē," uzsver Kulbergs.

Viņš arī informē, ka pirmdien viņam plānota saruna ar Polijas premjeru Donaldu Tusku. Viens no jautājumiem būs arī "Orlen" pārstrādes rūpnīca Mažeiķos un degvielas pieejamība mūsu reģionā.

Premjers arī brīdina - ja situācija Tuvajos Austrumos neuzlabosies, Eiropas Savienība var nonākt situācijā, kad jautājums vairs nebūs tikai par degvielas cenu. Pēc viņa paustā, var rasties arī kopēja degvielas pieejamības problēma.