Kā palēnināt degvielas cenu kāpuma tempu? Padomu sniedz degvielas tirgotājs

Patlaban praktiski vienīgais instruments, ar kuru palēnināt degvielas cenu kāpuma tempu, ir nodokļi, aģentūrai LETA norādīja degvielas tirgotāja SIA "Kool Latvija" stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs.

Viņš norādīja, ka otrdien, 15. septembrī, "Platts ULSD 10 ppm" kotācija, kura nosaka dīzeļdegvielas cenas Baltijas valstīs, uzstādīja jaunu rekordu, pārsniedzot iepriekšējo, šā gada 2. aprīļa rekordu, par gandrīz 35 dolāriem par tonnu jeb vairāk nekā trīs centiem par litru.

Tajā pašā dienā kotācija, kura nosaka biodīzeļdegvielas piedevas (RME) vērtību, sasniedza 2026. gada rekordaugstāko līmeni. Savukārt dienu iepriekš rekordu uzstādīja "Platts" benzīna kotācija.

Tādējādi līdz septembra vidum "Platts" kotācijas benzīnam šogad ir pieaugušas 2,3 reizes, bet dīzeļdegvielai 2,6 reizes.

Švedovs uzskata, ka patlaban praktiski vienīgais instruments, ar kuru palēnināt degvielas cenu kāpuma tempu, ir nodokļi. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka, ja cenas pasaules tirgū aug nepārtraukti, tad ilgtermiņā apturēt degvielas cenu kāpumu vietējā tirgū nav iespējams, jo Latvijas gadījumā nodokļi nevar būt nulle, tāpēc ka nav dabas rentes ieņēmumu, tostarp no naftas un gāzes ieguves, kuri pilnībā segtu valsts izdevumus.

Viņš papildināja, ka benzīna un dīzeļdegvielas pasaules kotāciju kāpums šogad ir bijis tik spēcīgs, ka tas pārsniedzis degvielas akcīzes nodokļa likmes. "Tātad, ja Saeima šodien noteiktu nulles akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un benzīnam, cena degvielas uzpildes stacijās joprojām būtu augstāka nekā gada sākumā, jo tik spēcīgs ir bijis kāpums pasaules degvielas tirgū," skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Viņš skaidroja, ka nodokļi, kuri ietekmē degvielas cenu, ir akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un maksa par degvielas stratēģisko rezervi.

Viņaprāt, viens no risinājumiem būtu uz sešiem mēnešiem atcelt maksu par degvielas stratēģisko rezervi, kas varētu samazināt degvielas cenu par aptuveni sešiem centiem litrā.

Tāpat uz laiku varētu samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un benzīnam līdz Eiropas Savienības (ES) noteiktajam minimālajam līmenim. Dīzeļdegvielai no 396 eiro līdz 330 eiro par 1000 litriem un benzīnam no 555 eiro līdz 359 eiro par 1000 litriem. Šajā gadījumā tiktu ievērotas ES vienošanās, kā arī dīzeļdegvielas cena varētu samazināties par 6 centiem, bet benzīna cena - par gandrīz 20 centiem.

Švedovs arī norāda, ka līdz nākamā gada 1. aprīlim varētu atbrīvot dīzeļdegvielu un agrodīzeli no biopiejaukuma obligātajām prasībām jeb biomandāta, kas varētu samazināt degvielas galacenu patērētājam Latvijā par sešiem līdz 12 centiem litrā.

Viņš secināja, ka, pieņemot šo pasākumu kopumu, PVN likmi pagaidām varētu nesamazināt, un tam ir divi iemesli. Pirmkārt, lai valstij rezervē paliktu iespēja to samazināt. Otrkārt, šī nodokļa ieņēmumi korelē ar cenu pasaules degvielas tirgū. Cenām pasaules tirgū pieaugot, PVN ieņēmumi aug, un tas ne tikai daļēji kompensē budžeta zaudējumus no motordegvielas akcīzes nodokļa samazinājuma, bet arī dod valstij manevra iespējas, tostarp mērķtiecīgam atbalstam, piemēram, lauksaimniecības nozarei, skaidroja "Kool Latvija" pārstāvis.

Švedovs pauda, ka, iespējams, eirozonas dalībvalstu valdībām būtu jāpieņem kopīgs lēmums par iespējamiem izņēmumiem šādu strauju energoresursu vai pārtikas tirgus svārstību gadījumā.

Uzņēmumā uzsver, ka minētie ietaupījuma apmēri patērētājam ir orientējoši, jo novembrī vietējais tirgus pakāpeniski pāries uz arktiskās klases dīzeļdegvielu. Ziemas dīzeļdegviela pasaules tirgū ir būtiski dārgāka nekā vasaras dīzeļdegviela, kura tiek pārdota patlaban.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rosinās līdz šā gada beigām samazināt PVN likmi degvielai no 21% līdz 12%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību.

ZZS norāda, ka pasaules naftas tirgū saglabājas saspringta situācija, bet degvielas cenu pieaugums Latvijā būtiski ietekmē gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu izdevumus. Partijā uzsver, ka degvielas sadārdzināšanās palielina transporta, ražošanas, lauksaimniecības, loģistikas un pakalpojumu izmaksas, tādējādi sekmējot kopējo cenu kāpumu un inflāciju.

Ekonomikas ministrijā (EM) informēja aģentūru LETA, ka likmes samazinājuma degvielai no 21% uz 12% gadījumā pie pašreizējā cenu līmeņa degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas cena samazinātos par aptuveni 15,6 centiem litrā un benzīna cena par aptuveni 14,6 centiem litrā.

EM piebilst, ka šāds degvielas cenas samazinājums būtu iespējams, ja nodokļa samazinājums pilnā apmērā atspoguļotos mazumtirdzniecības cenās.

Tāpat vēstīts, ka iepriekš ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot degvielas cenu pieaugumu, aģentūrai LETA pauda viedokli, ka būtu jāatgriežas pie EM izstrādātā virspeļņas jeb solidaritātes maksājuma degvielas tirgotājiem. Pēc ministra paustā, šāds instruments ļautu nodrošināt, ka valsts samazinātā akcīzes nodokļa radītais ieguvums nonāk pie patērētājiem, nevis paliek degvielas tirgotāju rīcībā.

Savukārt 14. aprīlī valdība atbalstīja EM priekšlikumu piemērot degvielas tirgotājiem solidaritātes maksājumu gadījumos, kad faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegtu orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Regulējumu bija plānots piemērot līdz 2026. gada beigām, iegūtos līdzekļus novirzot degvielas apgādes drošības stiprināšanai.

Tomēr pret likumprojektu tika pausti iebildumi no uzņēmēju organizācijām un vairākām valsts institūcijām, bet degvielas tirgotāji norādīja uz iespējamu neatbilstību brīvā tirgus principiem un juridiskiem riskiem. Vēlāk EM sagatavotais degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekts Saeimā neguva atbalstu.