12 000 eiro par "Instagram" konta izveidi. Valsts tēriņu absurds
Ministriju un centrālo valsts iestāžu izdevumi par informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem kopš 2020. gada dubultojušies – no 53,1 miljona eiro tie auguši gadu no gada un šī gada izdevumu plānos kopsumma jau krietni pārsniedz 100 miljonus, vēsta lsm, atsaucoties uz raidījumu "Kas notiek Latvijā?" ("KNL?").
Valsts budžeta izdevumu sadalījumā pēc ekonomiskās klasifikācijas kodā 2250 jāuzskaita izdevumi, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem - informācijas sistēmu, programmatūras licenču uzturēšanu un nomu, IT infrastruktūras apkalpošanu, domēnu īri, tīmekļvietņu uzturēšanu, konsultācijām un tamlīdzīgi. Tā ir tikai daļa no visiem valsts tēriņiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā - atsevišķi ir izdevumi informācijas sistēmu izstrādei, ko uzskaita kā nemateriālos ieguldījumus, kā arī kapitālieguldījumi datoru vai serveru iegādei.
Divas trešdaļas no šogad plānotajiem uzturēšanas izdevumiem ir piecos resoros - līderis ir Finanšu ministrija, kam seko Aizsardzības, Tieslietu, Izglītības un zinātnes un Iekšlietu ministriju resori.
Finanšu ministrijas resora tēriņi IT pakalpojumiem pērn bija 21,7 miljoni eiro, šogad plānoti gandrīz 23,1 miljons. No tiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdevumi IT uzturēšanai pērn bija aptuveni 17,2 miljoni eiro, bet šim gadam pašreiz plānoti gandrīz 16,6 miljoni. Tikai dažu mēnešu laikā tie pieauguši par nepilniem 2 miljoniem.
Tieslietu ministrijas resorā pērn starp dažādajiem izdevumiem preču un pakalpojumiem informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sadaļā tēriņi bijuši vairāk kā 8,6 miljoni, šogad plānoti jau teju 12,2 miljoni. Galvenā loma IT saimniecības uzturēšanā ir Tiesu administrācijai (TA) - tā uztur ne tikai tiesu informatīvo sistēmu, bet arīdzan, piemēram, Maksātnespējas reģistru, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistru un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu.
Iekšlietu ministrijas resorā tēriņi kodā 2250 pirms sešiem gadiem bija piecarpus miljoni, bet šogad jau vairāk kā divkārt lielāki - 11,4 miljoni. Lielākās summas paredzētas Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, to izdevumi par informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem 2025. gadā plānoti attiecīgi par gandrīz 81% un teju 82% lielāki nekā 2020. gadā.
Vairāk nekā divkārt kopš 2020.gada izdevumi auguši arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) resorā - no 5,1 miljoniem līdz gandrīz 11,5 miljoniem šogad. Daļu informācijas tehnoloģiju pakalpojumu IZM resors iepērk centralizēti. .
Pēc "KNL?" pieprasījuma izsniegtajā apkopojumā redzams, ka būtisku daļu no pašas ministrijas izdevumiem veido maksājumi diviem saņēmējiem - "Elsevier B.V." un SIA "Tet". Pirmais ir Nīderlandē bāzēta akadēmiskā izdevniecība, kura uztur starptautisko daudznozaru zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāzi "SCOPUS". Par tās pakalpojumiem IZM pērn samaksājusi gandrīz 1,97 miljonus eiro. Savukārt par "Tet" pakalpojumiem no IZM budžeta 2024. gadā samaksāti 1,78 miljoni eiro.
IZM resora izdevumos ietverti arī aptuveni divdesmit tehnikumu un profesionālās izglītības vidusskolu izdevumi par informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem.
Sarakstā ieraugāmi arī maksājumi par "skolu vajadzībām", kuru lietderība varētu būt diskutabla. Piemēram, Kandavas tehnikums pērn samaksājis 270 eiro par soļu izaicinājuma "WALK 15" abonēšanu, taču šo aplikāciju ikviens interesents var bez maksas lejuplādēt savā viedierīcē. Tikmēr Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola samaksājusi 11 948 eiro SIA "LK Holding" par "Instagram" konta un reklāmas klipa izveidošanu. "KNL?" konstatēja, ka šim kontam ir tikai 145 sekotāji, bet video tajā tiek ievietoti neregulāri un ar lielām "pauzēm".
Visskopākās atbildes uz "KNL?" jautājumiem par izdevumu pieaugumu IT pakalpojumiem sniedza Aizsardzības ministrija (AM), kuras resora kopējie tēriņi šogad plānoti nu jau vairāk kā 15 miljonu apmērā. Šī summa strauji pieaugusi tieši pēdējos mēnešos - Valsts kases apkopotajos datos vasaras beigās tā bija 9,45 miljoni eiro. Tomēr izvērstākus skaidrojumus AM nesniedz.
