Baltijas energopārvades operatori paziņo par atslēgšanos no Krievijas

© Publicitātes foto

Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Igaunijas "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid" nosūtījuši paziņojumu Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmu operatoriem par BRELL līguma nepagarināšanu.

Tādejādi līgums tiks izbeigts ar 2025. gada februāri, kad Baltija atvienosies no Krievijas kontrolētās energosistēmas un uzsāks sinhronu darbu ar kontinentālās Eiropas tīklu.

BRELL līgums par Baltijas energosistēmu paralēlo darbu, par kura nepagarināšanu kopīgi paziņojuši visi trīs operatori, nosaka Baltijas energosistēmu darbu Krievijas kontrolētajā IPS/UPS tīklā.

Atbilstoši šodien Baltijas pārvades sistēmas operatoru Rīgā parakstītajam paziņojumam, BRELL līgums zaudēs spēku 2025. gada 7. februārī. Jau 2025. gada 8. februārī Baltijas operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Igaunijas energosistēmas no IPS/UPS tīkla un veiks Baltijas energosistēmas izolēta darba testu.

Pēc testa pabeigšanas 2025. gada 9. februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai.

"Baltijas elektroenerģijas tirgus ir adaptējies un iztiek bez elektroenerģijas importa no Krievijas. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvija ir pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu no Krievijas un Baltkrievijas, un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir pēdējais solis, lai panāktu valsts neatkarību elektroapgādes jomā. Ciešas Baltijas, Polijas un kontinentālās Eiropas operatoru sadarbības un centienu rezultātā sinhronizācijas projekts ir tā noslēdzošajā fāzē, un paziņojums par BRELL līguma nepagarināšanu ir apliecinājums Baltijas valstu gatavībai," norāda Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Pašlaik trīs Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori darbojas pie pēdējiem projektiem, kas ļaus īstenot drošāku un efektīvāku sinhronizāciju un energosistēmas darbību pēc sinhronizācijas īstenošanas. Šie projekti ietver sinhronos kompensatorus Lietuvā un Latvijā, 330 kV elektropārvades līnijas Viru-Tsirguliina rekonstrukciju Igaunijā, lieljaudas baterijas Latvijā un energosistēmas kontroles un vadības sistēmas, kas pilnveidos frekvences kontroles un balansēšanas procesu pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu.

Ekonomika

Iepriekšējos gados Rīgas tirgū vidēji pārdots ap 2500 jaunu dzīvokļu gadā, un tas tādai pilsētai kā Rīga nav īsti apmierinošs rezultāts, aģentūrai LETA pavēstīja būvfirmas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Svarīgākais