Covid-19 krīze: piešķirs līdz 70,44 miljoniem eiro uzņēmējdarbībai, izglītībai, veselības aprūpei

© Pixabay

Valdība otrdien nolēma atļaut Covid-19 seku mīkstināšanai izmantot valsts budžeta virssaistību finansējumu līdz 70,44 miljoniem eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā vairākiem atbalsta mērķiem un pasākumiem uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības, veselības aprūpes prioritārajās jomās.

Virssaistības ir papildu saistības ES fondu attiecināmo izdevumu segšanai, lai plānošanas perioda beigās nodrošinātu ES fondu finansējuma pilnīgu izmantošanu, ņemot vērā potenciālos neatbilstoši veiktos izdevumus, pārtrauktos projektus, ietaupījumus, kavējumus un citus riskus, kas var radīt negatīvu ietekmi. Tās ietver ES fondu finansējumu un valsts budžeta līdzfinansējumu, ja nepieciešams.

Finanšu ministrija (FM) rosināja piešķirt papildu virssaistības līdz 70,44 miljoniem eiro uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības, veselības aprūpes prioritārajās jomās vairākiem atbalsta mērķiem un pasākumiem.

Valdībā uzklausītajā FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka no plānošanas perioda sākuma līdz 2020.gada 1.jūlijam ES fondu maksājumi projektu īstenošanai stabili turpina pieaugt, pārsniedzot 2,1 miljardu eiro jeb 48,6% no 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieejamā 4,4 miljardu eiro ES finansējuma.

Kopumā 2020.gada pirmajā pusgadā darbības programmā kopējie maksājumi projektu īstenotājiem veikti atbilstoši prognozētajam. Gada prognoze - 536,7 miljoni eiro - izpildīta par vairāk nekā 60%. Savukārt individuālo projektu maksājumu pieprasījumu 2020.gada plānu izpildē saglabājas negatīvas tendences.

Atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 19.maija lēmumam par ES fondu finansējuma pārdali gandrīz 500 miljonu eiro apmērā ekonomikas atveseļošanas pasākumiem FM sagatavotie grozījumi darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" ir atbalstīti valdības sēdē 30.jūnijā un 7.jūlijā ir iesniegti Eiropas Komisijai lēmuma pieņemšanai.

Specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēts atvēlēt 11 miljonus eiro.

Atbalstam starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēts piešķirt 0,48 miljonus eiro.

Specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" un "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" īstenošanai Ekonomikas ministrijai paredzēti 19,7 miljoni eiro.

Savukārt energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās Ekonomikas ministrijai plānots piešķirt 15 miljonus eiro.

Labākas pārvaldības nodrošināšanai augstākās izglītības institūcijās Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēts atvēlēt 7,86 miljonus eiro.

Kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru Veselības ministrijai paredzēti 16,4 miljoni eiro. Šie līdzekļi ir paredzēti neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem.

Tāpat pēc Izglītības un zinātnes ministrijas valdības sēdē precizēta priekšlikuma izglītības iestādēm informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem trīs miljoni eiro tiek rosināti finansēšanai no valsts budžeta ārpus ES fondu programmas.

Lai nodrošinātu virssaistību kompensēšanas pasākumus no ES fondu atbrīvotā finansējuma, FM sagatavos un sniegs attiecīgus fiskālās disciplīnas priekšlikumus informatīvajā ziņojumā par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju aktualitātēm (pusgada ziņojumā), kas tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 2020.gada 31.augustam.

Kā ziņots, tiek paredzēts gandrīz 500 miljonus eiro ES fondu finansējuma novirzīt ekonomikas atveseļošanas pasākumiem - ātri ieviešamiem projektiem, kas tiks īstenoti 2020.gada otrajā pusē un 2021.gadā. Primāri līdzekļi atvēlēti veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot neatliekamus ieguldījumus infektoloģijas un psihiatrijas spēju stiprināšanā. Kā arī atbalsta sniegšanai uzņēmumiem - eksportspējīgu un ražojošu uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanā, ražošanas modernizēšanā un ekonomikas sildīšanā. Tāpat ieguldījumi novirzīti sociāli ekonomisko seku mazināšanai - nodarbinātības pasākumos.

Svarīgākais