Ir daudz faktoru, kas ietekmē elektroenerģijas cenas, bet ilgtermiņā, visticamāk, tām būs tendence samazināties, intervijā aģentūrai LETA teica SIA "Enefit" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns.
"Ventspils ostai ir finansiālas problēmas, pārvaldnieks uztraucas, ka ostas pārvalde nespēs samaksāt kārtējos saņemtos kredītus, intervijā raidījumā "Nra.lv sarunas" teic Rīgas brīvostas padomes prezidents Leonīds Loginovs.
Kas koalīcijai aiz ādas saistībā ar nodokļu celšanu vai necelšanu, par metodēm, kā iegūt naudu aizsardzībai, par Donaldu Trampu, Eiropas ekonomiku un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar nule kā darbu Saeimā pametušo Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).
Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) 2024. gadu uzrāda -0,4% pret 2023. gadu, bet Saeimas debatēs par šā gada budžetu ik pa laikam izskanēja tik patiess izmisums par valsts aparāta barības bāzes samazināšanos, ka tas vairāk atbilstu IKP samazinājumam vismaz par 4%.
Latvijā uzņēmēju noskaņojums šogad februārī, salīdzinot ar janvāri, uzlabojās apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet pasliktinājās mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja peļņu 36,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25,6% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Vajadzīgs lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem, pirmdien Rīgas pilī tiekoties ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, spriedis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Jaunajam satiksmes ministram ir būtiski turpināt iesāktās nozares reformas ar skaidru virzību uz mērķiem, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Loģistikas asociācijas un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvji.
Vairāki tūkstoši Ukrainas iedzīvotāju nav atjaunojuši dokumentus legālām uzturēšanās tiesībām Latvijā, aģentūra LETA noskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Latvijas komercbankas dod priekšroku “drošiem” kredītiem, izvairoties no mazliet riskantākiem, bet potenciāli auglīgiem projektiem. Rezultātā daudzi uzņēmumi paliek bez finansējuma, bet biznesa vide zaudē attīstības iespējas. Vai virspeļņas nodoklis spēs mainīt šo situāciju, vai arī uzņēmējiem jāsāk skatīties ārpus Latvijas? Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite sarunā ar “nra.lv” dalās savā redzējumā par pašreizējo kreditēšanas realitāti.
Kādēļ vēl nesen pelnošākā un Baltijā lielākā Ventspils osta bankrota priekšā; vai kravu apgrozījuma kritumā varam vainot tikai karu Ukrainā; kāda loma ostu pārvaldīšanā pienākas uzņēmējiem; kādēļ lietuvieši pie mūsu robežām būvē lielas rūpnīcas un izmanto mūsu darbaspēku, bet mēs paši neko nespējam – “nra.lv” saruna ar bijušo Rīgas brīvostas pārvaldnieku, šobrīd Rīgas brīvostas padomes prezidentu Leonīdu Loginovu.
Nebanku kreditētāji gadā izsniedz vairāk nekā 700 miljonu eiro aizdevumus. To darot, viņiem ir pienākums pārbaudīt, vai klientam jau nav pārāk daudz saistību. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atklājis, ka ātro kredītu uzņēmums 4Finance to nav darījis, un piemērojis uzņēmumam vēsturē lielāko sodu. Tas paver iespējas klientiem no firmas pieprasīt līdz pat 50 miljoniem eiro, vēsta "Nekā personīga".
Baņķieriem būtu jābūt ieinteresētiem piešķirt pēc iespējas vairāk kredītu uzņēmumiem, jo tas ļautu saņemt atlaidi jaunieviestajam banku virspeļņas nodoklim. Tomēr, kā atzīst paši baņķieri, tikai mazākā daļa uzņēmumu saņem apstiprinošu atbildi uz pieteikumu kredītam. Kāpēc tā notiek? Vai bankā uzņēmēji ir gaidīti, un ko sagaidīt no bankas? Cik “dārgi” ir kredīti Latvijā? Jautājām komercbanku pārstāvjiem viņu viedokli par Latvijas situāciju kreditēšanas jomā.
Patlaban mežsaimniekiem vienlaikus jāstrādā gan pie meža efektīvas saimnieciskās izmantošanas, gan pie bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, gan jārisina ar klimata izmaiņām un emisijām saistīti jautājumi. Izcirtums ir meža apsaimniekošanas cikla posms, kur nesen veikta galvenā cirte un kur drīz vien atjaunos mežu, to stādot vai ļaujot atjaunoties dabiski. Ja viss rit, kā plānots un kā tam jābūt pēc dabas likumiem, tad jau pēc dažiem gadiem izcirtuma vietā kuplo veselīga jaunaudze.
Sistēmas pārslodzes dēļ pirmajā stundā, kopš Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem ienākumu deklarācijas par 2024. gadu, nav iespējams pieslēgties Elektroniskajai deklarēšanas sistēmai (EDS) un iesniegt gada ienākumu deklarāciju, mikroblogošanas vietnē "X" informē VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Ko labu pensionāru dzīves uzlabošanā paveikusi Latvijas Pensionāru federācija; cik atsaucīgs bijis līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis; kādus noslēpumus sevī glabā jēdziens “bāzes pensija”; vai vajag mācēt aiziet pensijā pareizajā laikā un vai patiesi Latvijas pensionāri dzīvo labklājībā – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekli Rūtu Cipiju.
Pagājusi tieši nedēļa, kopš Latvijas premjerministre Evika Siliņa kristīgi paziņoja, ka no katras valdību veidojošās partijas “vilka pasi” izsniedz vienam ministram – no “Jaunās vienotības” izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, no “Progresīvajiem” satiksmes ministram Kasparam Briškenam, bet no Zaļo un zemnieku savienības – labklājības ministram Uldim Augulim. Formālie iemesli katram atrasti savi, sākot no zemajiem sabiedrības novērtējuma reitingiem, beidzot ar neveiksmīgu darbu. Bet kādi ir patiesie iemesli šiem premjeres lēmumiem?
Lielākā daļa jeb 60% Latvijas iedzīvotāju nodokļu pārmaksas summu, kas tiek aprēķināta pēc obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas, uzskata par būtisku ienākumu avotu. Turklāt 47% aptaujāto atzīst, ka šo summu izmanto apdomīgi, rūpīgi plānojot tās izlietojumu, liecina aprites mazumtirdzniecības tīkla "Banknote" veiktā aptauja tuvojoties 1.martam, kad iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt kārtējo gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu.
Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība "Wizz Air" no šā gada jūnija pagaidām vairs nepiedāvās lidojumus no Rīgas lidostas, aģentūrai LETA norādīja Rīgas lidostas pārstāvji.
No 1. līdz 4. martam ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kopā ar plašu uzņēmēju delegāciju 27 cilvēku sastāvā, apmeklēs Izraēlu. Vizītes mērķis ir stiprināt Latvijas un Izraēlas divpusējās ekonomiskās attiecības, palielinot Latvijas eksporta apjomus un piesaistot jaunas investīcijas no Izraēlas. Vizīti organizē Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu, tostarp arī ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP sarucis par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.