Uzņēmējus neapmierina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) nodarbinātības veicināšanas programmas, jo tās ne vienmēr ir efektīvas un piemērotas reālajām darba devēju vajadzībām, turpretī NVA šogad sola ciešāk sadarboties ar uzņēmējiem, šādi secinājumi izskanēja šodien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā uzņēmēju un atbildīgo institūciju pārstāvju sarunā par turpmākajiem uzdevumiem nodarbinātības problēmu risināšanā.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāstīja, ka 2012.gada nogalē reģionālo vizīšu laikā, tiekoties ar uzņēmējiem, LDDK konstatējusi vairākas problēmas, kas uzņēmējus neapmierina esošajā nodarbinātības veicināšanas politikā. Meņģelsone norādīja, ka aizvien vairāk saasinās ne tikai kvalificētu darbinieku trūkums mašīnbūves un metālapstrādes, kokrūpniecības, elektronikas un elektrotehnikas, transporta, loģistikas u.c. nozarēs, bet arī zemas kvalifikācijas profesijās.
LDDK sarunās ar uzņēmējiem konstatējusi, ka NVA programmu nosacījumi nav elastīgi, tādējādi tie nav piemēroti reālajām darba devēja vajadzībām. Kā piemērus LDDK minēja faktus, ka bezdarbniekus nav iespējams apmācīt vairāk nekā vienā programmā, pat ja tas nepieciešams konkrētajam darbam. Problēma arī esot tā, ka netiek nodrošināts atbalsts pretendentu veselības stāvokļa pārbaudei jau pirms apmācību sākšanas.
Uzņēmējiem arī neesot saprotams, kāpēc tika pārtraukta programma "Jauniešu darba prakse", kas bijusi populāra uzņēmēju un jauniešu vidū, jo tās laikā ieguvējas bijušas abas puses - jaunieši ieguva prasmes un iemaņas profesijā, saņemot stipendiju 120 latu apmērā, bet uzņēmējs pēc darbinieka prakses beigām varēja lemt paturēt jaunieti darbā. Patlaban aktuālā programma "Darba vieta jaunietim", pēc LDDK domām, nav efektīva, jo programmā var piedalīties jaunieši, kas reģistrējušies kā bezdarbnieki vismaz četrus mēnešus - tādējādi programma neatbalsta jauniešu iesaisti darba tirgū uzreiz pēc izglītības iegūšanas.
LDDK aptaujātie uzņēmēji arī uzsvēruši, ka ne vienmēr NVA programmas ir orientētas uz darba tirgus vajadzībām, piemēram, no Rīgas attālākā vietā patlaban tiek apmācīti 36 vietējie bezdarbnieki lietvedības programmā, kam nebūs pieprasījuma darba tirgū attiecīgajā vietā.
Uzņēmēji arī kritizē mācību centru apmācību kvalitāti, kas ir vairāk teorētiska un nav saistīta ar reālu darba vidi, piemēram, praksi konkrētos uzņēmumos. Izņēmums esot programma "Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma".
NVA direktore Inese Kalvāne informēja, ka šogad NVA turpinās piedāvāt esošās programmas, kā arī tiks radītas jaunas. Pēc viņas sacītā, programmā "Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma" plānots iesaistīt 5000 cilvēku (pērn kopumā šajā programmā iesaistījās 170 cilvēku).
NVA aktivizēs arī divas jaunas apmācību programmas. Programma "Apmācība pie darba devēja", kas paredz bezdarbnieku apmācību pie darba devēja, tādējādi uzņēmumam sagatavojot jaunu darbinieku. Šogad šajā programmā plānots iesaistīt 200 bezdarbniekus. Savukārt programma "Praktiskas apmācības īstenošana prioritārajās nozarēs (apstrādes rūpniecība, transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas)" sagatavos darba devējam vajadzīgo darbinieku, apmācot to praktiski. Šo programmu plānots sākt šā gada pirmajā ceturksnī, un 2013.gadā kopumā plānots tajā iesaistīt 500 bezdarbnieku.
Tāpat Kalvāne uzsvēra, ka šogad NVA sadarbosies ar darba devējiem un mācību iestādēm uzņēmumiem nepieciešamu apmācību programmu izveidē, kā arī darba devēji tiks aicināti aktīvāk informēt NVA par brīvajām darba vietām uzņēmumos. Šā gada martā un aprīlī darba devēji arī tiks aicināti piedalīties reģionālajos sezonas vakanču gadatirgos, kas norisināsies dažādos Latvijas reģionos.
Savukārt Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka ministrijas fundamentālais uzdevums arī turpmāk būs strādāt ar tiem cilvēkiem, kas nav darba tirgū. Pēc viņa teiktā, valsts interesēs ir atbalstīt tos cilvēkus, kuri draud izkrist no darba tirgus, turpretī valsts nenodarbosies ar cilvēku karjeras izaugsmes nodrošināšanu, piemēram, neapmaksās kursus inženierim, kurš vēlas kļūt labāks inženieris.
Ašeradens skaidroja, ka līdz 2013.gada aprīlim plānots izstrādāt nodarbinātības politiku, par pamatu ņemot Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020" mērķus, kurā plānots pārskatīt valsts sociālās drošības tīklu, pievērsties tām iedzīvotāju sociālajām grupām, kurām pastāv risks izkrist no darba tirgus, iesaistot Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, un turpināt strādāt pie bezdarba rādītāju samazināšanas.