"Latvijas Krājbankas" glābšana netiek pat apsvērta, žurnālistiem otrdien sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.
Viņa teica, ka pašlaik netiek pat domāts par valsts iesaistīšanos "Latvijas Krājbankas" glābšanā. "Tas nav darba kārtībā," paskaidroja Krūmane.
"Mēs nekādā gadījumā nerunājam par iesaistīšanos bankas glābšanā, kurā tika konstatētas kriminālas darbības. Nekādā gadījumā," uzsvēra Krūmane.
Viņa atzina, ka baumas par bankas glābšanu tiek izplatītas un nav zināms, kas tās izplata. "Tas [bankas glābšana] nav darba kārtībā. Nekādā gadījumā," vēlreiz uzsvēra FKTK vadītāja.
"Latvijas Krājbankas" darbības apturēšana un kriminālprocesa ierosināšana ir saistīta ar aizdomām par bankas īpašumu 100 miljonu latu apmērā nelikumīgu ieķīlāšanu par labu trešajām personām.Šie līdzekļi ir ieķīlāti par labu trešajām pusēm, kas FKTK nav zināmas. "Mums nav šo ķīlas līgumu, jāveic tiesiskās palīdzības lūgumi, ņemot vērā, ka tās ir trīs dažādas valstis,"norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, neatklājot, par kādām valstīm ir runa.
FKTK vadītāja informēja, ka pēdējās dienās konstatēti liela apmēra noziedzīgi nodarījumi, par ko arī informēta Ģenerālprokuratūra. "Mums nav informācijas, kad tie notika, taču tie tika konstatēti 18.novembrī," atzina Krūmane.
Uz jautājumu, vai "Latvijas Krājbanka" ir sistēmiska banka, viņa atbildēja, ka pēc klientu skaita tā tāda ir, taču pēc noguldījumu īpatsvara – nē. "Noguldījumu apmērs visā banku sistēmā veido 5%. Jā, protams, noguldītāju skaits ir liels. Es piekrītu. 237 tūkstoši ir klientu, kuriem jāizmaksā garantētais noguldījums. Tas ir būtisks noguldītāju skaits," teica Krūmane.
Pēc viņas sacītā, ņemot vērā, ka kopš 16.novembra "Latvijas Krājbankas" 60% īpašnieks "Snoras" bankas vietā ir Lietuvas valdība, būs izšķiršanās, vai Lietuvas valdība turpinās glābt "Snoras" banku, kā to darīja Latvijas valdība "Parex bankas" gadījumā. "Ja šis solis netiks sperts un Lietuvas valdība izlems "Snoras" banku likvidēt, mūs gaida "Latvijas Krājbankas" likvidācija," pastāstīja Krūmane un piebilda, ka tādā gadījumā saskaņā ar likumu garantētos noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro būs iespējams saņemt 20 darbdienu laikā.
FKTK padome 17.novembrī noteica ierobežojumus "Latvijas Krājbankai". Ierobežojumi bankai tika noteikti, ņemot vērā notikumus "Latvijas Krājbankas" mātessabiedrībā – Lietuvas bankā "Snoras" – un to iespējamo tālāko ietekmi uz bankas finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu bankā. Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% bankas "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.
Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju AS "Latvijas Krājbanka" (Krājbanka"), kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, to otrdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "100.pants" atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.
Viņa atgādināja, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Ja personai bankā ir noguldīti līdz 70 000 latu, tad valsts šo visu summu atmaksās no Noguldījumu garantiju fonda, ko veido no banku iemaksām.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pavēstīja, ka kriminālprocesa ietvaros ir apcietināts "Latvijas Krājbankas" bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un aizturēti bankas valdes locekļi.
Viņš pastāstīja, ka pašlaik kriminālprocess ir sākts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.
Kalnmeiers atzina, ka Priedītis vērsās policijā, taču nepatiesas ir publiskajā telpā izskanējušās ziņas, ka, tikai pateicoties šai viņa rīcībai, kļuva zināms par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis žurnālistiem paskaidroja, ka Priedītim piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kā arī aizturēti pārējie valdes locekļi un tiek noskaidrota viņu iespējamā līdzdalība finanšu līdzekļu iztrūkuma radīšanā. Pagaidām gan nav zināms, vai arī šīm personām policija lūgs tiesu noteikt apcietinājumu. "Tas viss būs atkarīgs no sniegto liecību izvērtējuma, saliksim kopā iespēju sadarboties ar izmeklēšanu un lemsim. Mēs redzam, ka ir ļoti smagas sekas, kaitējums ir būtisks, līdz ar to vērtēsim jebkuras aizdomas par nelojālu pieeju izmeklēšanai, faktu slēpšanu mēs, protams, vērtēsim, izvēloties drošības līdzekli," viņš teica.
Pēc Ķuža sacītā, aizturēto vidū ārvalstnieku nav. "Latvijas Krājbankas" padomes priekšsēdētājs Vladimirs Antonovs ir atzīts par aizdomās turamo personu un tiek lemts par viņa izsludināšanu meklēšanā. "Pašreiz diemžēl Latvijā viņa nav," piebilda policijas priekšnieks.
Viņš klāstīja, ka šajā kriminālprocesā aizdomās turamie ir divi – Priedītis un Antonovs.
Ķuzis arī informēja, ka ir veiktas vairākas kratīšanas un izmeklēšanas darbības, kuru laikā atsavināti dažādi informācijas nesēji un dokumenti.
Lai gan pašlaik kriminālprocess sākts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, Ķuzis pieļāva, ka, visticamāk, tas nebūs galīgs – runa varētu būt arī par dokumentu viltošanu, krāpšanu un tamlīdzīgiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.