Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2010. gadā. Apkopotie dati liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 7912 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 2009. gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 4700 cilvēkiem.
2010. gadā no 68 valstīm uz dzīvi Latvijā ieradās 2790 cilvēki (par 3,8% vairāk, salīdzinot ar 2009. gadu), bet uz pastāvīgu dzīvi 86 pasaules valstīs devās 10,7 tūkst. cilvēku (par 44,9% vairāk nekā 2009. gadā). 49% imigrantu ieradās no Eiropas Savienības valstīm (2009. gadā - 55%), savukārt emigrēja uz tām - 66% (2009. gadā - 56%).
Valstis, uz kurām visvairāk emigrēja Latvijas iedzīvotāji, joprojām bija Lielbritānija (2,9 tūkst.), Krievija (1,6 tūkst.) un Īrija (1,1 tūkst) Emigrācija uz Lielbritāniju palielinājās - 2,2 reizes, uz Dāniju – 2,1, uz ASV – 2 reizes, uz Īriju – 1,9 reizes, uz Franciju – 1,6 reizes.
No 2010. gada starptautiskajiem migrantiem Latvijas pilsonība bija 68% aizbraucēju un 24% iebraucēju. Imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši - 52,8%, bet emigrantu vairākums bija sievietes - 54,2%.
Analizējot 2010. gada datus par starptautisko migrantu ģimenes stāvokli, redzams, ka gan imigrantu, gan emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 53,0% un 53,6%. Precēto personu īpatsvars imigrantu vidū bija 33,0%, bet emigrantu vidū - 33,1%.
Tomēr analizējot emigrāciju raksturojošo informāciju jāsecina, ka, kaut arī Iedzīvotāju reģistra likuma IV nodaļas 15. pants nosaka, ka personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība un kura uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par dzīvesvietas maiņu, taču, izbraucot uz ārzemēm, ne visi iedzīvotāji to dara. Tāpēc iespējami precīza informācija par emigrējošo personu skaitu tiks iegūta pēc 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātu apkopošanas.
Analizējot valsts iekšējo iedzīvotāju migrāciju Latvijā, redzams, ka 2010. gadā pastāvīgo dzīvesvietu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mainīja 38,1 tūkstotis cilvēku, jeb par 1,9 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā 2009. gadā.
Joprojām saglabājas iekšējās migrācijas tendence pārcelties uz dzīvi valsts galvaspilsētā un Pierīgas reģionā - 2010. gadā uz dzīvi Rīgā ieradās 8,2 tūkstoši, Pierīgas statistiskajā reģionā - 11,1 tūkstotis cilvēku. Turpinās tendence rīdziniekiem pārcelties dzīvot Pierīgas reģionā (2009. gadā - 5,8 tūkstoši cilvēku). Kopējais iekšējās iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi 2010. gadā bija tikai Pierīgas statistiskajā reģionā (2141 cilvēks), kā arī dažās republikas pilsētās: Jūrmalā (380 cilvēki), Valmierā (23), Daugavpilī (22) un Ventspilī (14).