Bizness

Eiropas Savienība (ES) laikā no 2024. līdz 2027.gadam sniegs Ēģiptei 7,4 miljardus eiro lielu finansiālo atbalstu, svētdien informējusi Eiropas Komisija (EK).

Japānas autobūves uzņēmumi "Nissan" un "Honda" piektdien paziņoja par vienošanos izvērtēt statēģiskās partnerības iespējas elektrisko automobiļu izstrādē un citās jomās.

Attīstot veikalu tīklu Pierīgā, “Maxima Latvija” uzsākusi veikala būvniecību Baložos, Baložu ielā 5. Veikala būvniecības procesā īpaši tiek domāts par apkārtējās vides saudzēšanu un ilgtspēju, rūpīgi pielāgojot būvniecību apkārtējās dabas prasībām un rūpējoties par veikala apkārtnē esošajām unikālajām dabas vērtībām - ozolu un aizsargājamām skudrām. “Maxima Latvija” plānotās investīcijas veikala izveidē pārsniedz 2,2 miljonus eiro. Plānots, ka “Maxima” veikals Baložos pircējus sagaidīs jau jūnijā, radot 25 jaunas darba vietas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā lietā par kukuļošanu saistībā ar zemju privatizāciju pie lidostas "Rīga" līdzās bijušajam Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītājam Jānim Vaivodam otrā persona, kam ir tiesības uz aizstāvību, ir uzņēmējs, kādreizējais Rīgas mēra Nila Ušakova (S) palīgs Pāvels Tomiļins, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums "Kas notiek Latvijā?".

Janvārī pamanītais rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums par 5% pret pagājušā gada janvāri izskaidrojams ar būvniecības samazināšanos tajos Eiropas apvidos, kurus Latvija apgādā ar koksni un cementu.

Saskaņā ar tirgus pētījumu firmas „Gartner” datiem elektrisko transportlīdzekļu ražošana līdz 2027. gadam būs vidēji lētāka nekā ar degvielu darbināmu automašīnu ražošana.

Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas otrdien izklāstījušas ambiciozus plānus aizsardzības rūpniecības straujai attīstīšanai, blokam reaģējot uz draudiem, ko rada Krievijas karš Ukrainā, un ASV iespējamās svārstības attiecībā uz NATO saistībām.

Saskaņā ar Pasaules Bankas (PB) ziņojumu par sievietēm, uzņēmējdarbību un likumu, no 98 valstīm, kuras ir pieņēmušas likumus par vienādu atalgojumu sievietēm un vīriešiem par līdzvērtīgu darbu, tikai 35 valstis ir skatījušas jautājumu, lai risinātu atalgojuma plaisu.

SIA “Arbo Windows” ir strauji augošs uzņēmums, kurš, apvienojot nozares profesionāļu pieredzi, ir kļuvis par vienu no vadošajiem koka logu un durvju ražotājiem Baltijā. Tā apgrozījums ir 9,1 miljons eiro, komandas darba pieredze ir 25 gadi, darbinieku skaits ir 110. Uzņēmums tirgum piedāvā stikla logu paketes, koka logus, koka durvis un bīdāmās sistēmas. Uzņēmuma vēstījums par sevi skan šādi: “Logi ir ēkas acis. Pa logu mēs ieraugām pasauli, pa logu namā ienāk gaisma, un pēc logiem mēs varam spriest par nama un tā īpašnieka personību, attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli.”

Uzņēmēji savu produkciju Latvijā bieži ir spiesti pārdot par pazeminātām cenām. “Neatkarīgā” pēta, kādas tam ir sekas.

Valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pārveidojas no kravu pārvadātāja par būvuzņēmēju, taču piedzīvo neveiksmes abos darbības virzienos.

Desmit procenti no jaunuzsāktajiem biznesa projektiem Polijā ir Ukrainas pilsoņu veikums. Par to tiek ziņots poļu interneta vietnē “wnp.pl”. Laikposmā no 2002. līdz 2023. gadam Ukrainas pilsoņi nodibinājuši vairāk nekā 44 000 uzņēmumu, un notiek aktīva uzņēmējdarbība. Ukrainas pilsoņu vadītie uzņēmumi galvenokārt darbojas celtniecībā (24%), informācijas un sakaru jomā (18%). Vai Latvijā ir tikpat liela aktivitāte?

Nesen vairāku ražojošo nozaru asociācijas nodibināja Latvijas Industrijas attīstības konfederāciju. Par tās mērķiem ražošanas attīstībai valstī, kā rūpniecība attīstās pasaulē pieaugušās spriedzes un dārgo kredītu laikā, sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta jaunās konfederācijas viceprezidents un Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš.

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP uzsāk jaunu un ambiciozu projektu komerciālā un kravas transporta apkopes sfērā. Proti, SEP birojs uzsācis projektēt industriālās telpas “Skuba Latvija” kravas auto apkopes servisam.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējusi vairāk nekā 500 tūkstošus eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases. Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Satiksmes ministrija apliecina, ka janvārī pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms samazinājies par 20,8% un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms – par 47,1%.

Kopējā aina Latvijas ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā izvērtās visai padrūma, mūsu valsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem neiegūstot summas, kas ir miljardus eiro vērtas. Tiesa, gada beigās situācija mūsu partnervalstīs uzlabojās.

Pieņemot grozījumus vairākos likumos, Saeima ir atbalstījusi valdības iniciatīvu, kas būtiski atvieglos bankas nomaiņu hipotekāro kredītu ņēmējiem. Tā ir laba ziņa kredītņēmējiem, jo tiek atcelta "aiziešanas komisijas" maksa, kā arī būtiski tiek samazinātas valsts nodevas un citi maksājumi, skaidro Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos, zvērināts advokāts Edgars Pastars.

Pēdējā laikā uzvirmojusi kara tēma jeb bažas par to, ka pēc militārām operācijām Ukrainā Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm, ir radījušās satraukumu sabiedrībā, tomēr, par laimi, to nevaram teikt attiecībā uz investīciju vidi. Atšķirībā no šķietami būtiskas sabiedrības daļas, kura par informācijas avotu uzskata sociālos tīklus un tajos “piemestās” ziņas, investori informācijas iegūšanā un izvērtēšanā ir daudz kritiskāki. Tāpēc gala rezultātā statistikā mēs redzam, ka ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā turpina pieaugt.

Nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Tiks vai netiks ņemti vērā iedzīvotāju viedokļi un viņu bažas par vēja parku ietekmi uz dabu un cilvēku labklājību, cik izmaksās vēja parki un vai tie sevi atpelnīs, vai nesanāks kā ar pasažieru vilcieniem – zemā temperatūrā tie pārstās strādāt, kādus labumus saņems pašvaldības, kurās vēja parki tiks uzstādīti – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētāju Jāni Urtānu.

Rūpniecības sektora sniegums Latvijā pēdējos mēnešos ir krasi mainījies. Par laimi, pozitīvā virzienā. Vēl pirms pusgada bija diezgan liela pārliecība, ka mūsu ražojošo sektoru piemeklēs krīzes, bet tagad var teikt, ka situācija ir strauji mainījusies uz labo pusi.