Endziņš norāda uz lielas birokrātijas saistību ar korupciju

Ministru prezidentes izveidotās birokrātijas mazināšanas darba grupas dalībnieki cer būtiski samazināt administratīvo slogu visās nozarēs, kur tā ir problēma, tomēr tās vadītājs Jānis Endziņš, kurš ilgstoši bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs, negaida, ka šis darbs būs "viegla pastaiga" - birokrātijas Latvijā ir ļoti daudz, turklāt tā turpina augt, viņš saka intervijā ziņu aģentūrai LETA.

Stratēģija man ir salikta trim gadiem. Trīs gadu laikā ir jāpanāk, ka Latvijā administratīvais slogs ir zemākais Baltijā un pēc trim gadiem Latvijas uzņēmēji birokrātisko slogu vairs nesauc par TOP 3 problēmu, Endziņš atklāj intervijā.

Protams, tas nav uzreiz izdarāms. Pirmkārt, pēc gada es gribētu redzēt atrisinātas 120 "mazās lietiņas" - kādas licences mazāk, kāda dokumenta mazāk, kādas skaņošanas mazāk. Tas solis varētu būt vidēji 10 "mazās lietiņas" mēnesī. Tādas vajag, lai mēs būtu tonusā, lai ierēdņi, politiķi un sabiedrība redzētu, ka lietas iet uz priekšu pareizā virzienā un var kustēties ātrāk. Šo konkrēto "mazo lietiņu" atrisināšana palīdzēs visiem noticēt, ka vīzija ir sasniedzama, un stiprinās atbalstu un iesaisti šajā Latvijai nozīmīgajā reformā.

Un kurās jomās šobrīd ir runa par tām 120 lietiņām?

Tur būs "rosols". Jau šobrīd ir iesniegts diezgan daudz praktisku priekšlikumu dažādās jomās no dažādiem avotiem. Es arī aktīvi uzrunāju nozaru kompetences centrus - sniedziet iekšā priekšlikumus, bet, lūdzu, konkrēti. Lai nebūtu tā - šajā jomā ir liela birokrātija, maziniet! Tas, protams, arī ir noderīgi, bet, lai ātri virzītos uz priekšu, nepieciešama konkrētība - šī veidlapa ir lieka, to nevajag "tāpēc, ka" un, lai to grozītu, vajag izmaiņas tajos un tajos valdības noteikumos, tajā un tajā punktā.

Priekšlikumus varēs iesniegt ne tikai politikas veidotāji (ministrijas), iestādes vai NVO, bet ikviens, kuram šis jautājums rūp. Pavisam drīz būs publicēta mājas lapa “www.atmetatambirokratiju.lv”, kur cita starpā būs forma priekšlikumu iesniegšanai.

Mēs sākam virzīt tās lietas, kuras ir vissagatavotākās, saprotamākās un kuras nav politiski ļoti sarežģītas. Tātad ne Stambulas konvencijas tipa jautājums, bet vienkāršas, pašsaprotamas lietas. Un, laikam ejot, sarežģītību "griezīsim uz augšu".

Katram normatīvajam aktam jāaprēķina administratīvais slogs eiro izteiksmē

Valdībā to daļēji jau dara vairākus gadus. Saeimā šādus aprēķinus šobrīd neveic. Izmaiņa, kuru vēlos panākt, ka gan sabiedrība, gan lēmuma pieņēmēji ikdienā redz, kāda ir konkrētā lēmuma "cena" no administratīvā sloga viedokļa un kāda izskatās administratīvā sloga "bilance" valdībai, ministrijai, Saeimai un Saeimas komisijai. Es ceru, ka šis virziens palīdzēs vismaz piebremzēt jauna birokrātiskā sloga radīšanu.

Šajā darba grupā vēl pirms manas vadības ir izdarīts pietiekami daudz šo mazo lietiņu. Piemēram, būvniecībā šķūnīšus mājās var būvēt bez liekiem papīriem, kas ir forši un pareizi. To iniciējām jau laiciņu atpakaļ. Taču, neraugoties arī uz to, kas tiek darīts šajā laikā, diemžēl vēl aizvien šobrīd ir tā, ka administratīvais slogs nevis samazinās, bet kopumā aug. Šis arī ir iemesls, kāpēc šis virziens ir prioritārs.

Otrs iemesls, kāpēc šis ir svarīgi, - lai novērtētu, vai mēs tuvojamies vai attālināmies no mūsu vīzijas samazināt administratīvo slogu. Arī pavasarī publiskotajā valdības 4X4 stratēģijā bija teikts - mēs samazināsim administratīvo slogu par 25 %, kas izklausās forši, bet līdz šim jau nav bijis atskaites punkta, kā to vispār nomērīt. Pavisam drīz mēs zināsim, kā mums sokas.

Kā tas tiks mērīts?

Mērījumos būs vairāki parametri. Administratīvo slogu var sarēķināt - ir metodikas, arī valdībai ir metodika. Proti, administratīvais slogs sastāv no diviem mērījumiem. Pirmais ir tā saucamās atbilstības izmaksas. Piemēram, noteikumi, kas paredz, ka konkrētā telpā vajag dūmu detektorus. Tas ir administratīvais slogs un tas kaut ko maksā. Attiecīgi šo radīto jauno administratīvo slogu rēķina tādā veidā, ka saprot, cik vienai personai maksā salikt detektorus, uz cik personām tas attiecas gada laikā, un, to sareizinot, mēs iegūstam, ko tas maksā visiem.

Otra sadaļa ir informācijas sniegšanas pienākums. Piemēram, kādai SIA ir jāaizpilda un jāiesniedz valsts iestādē kāda veidlapa. Tad tiek sarēķināts, cik laika patērē vienas šādas veidlapas sagatavošana, un mēs iegūstam stundas. Tad tiek sarēķināts, cik reizes gadā tas ir jādara, reizina ar cilvēka, kas var šādu veidlapu aizpildīt, vidējo stundas likmi un uz cik SIA tas attiecas. To visu sareizinot, iegūstam eiro izteiksmē administratīvo slogu.

Un ko mēs darīsim - mēs mērīsim gan administratīvo slogu, kurš samazinās, gan to, kas pieaug.

Mērījumi Latvijas kontekstā pamatā būs institucionālā griezumā, bet zināmā mērā varēs izdarīt secinājumus arī pa nozarēm. Arī minētajā mājas lapā, starp citu, pavisam drīz varēs redzēt valdības radītā administratīvā sloga bilanci - vai administratīvais slogs samazinās vai palielinās valdībai kopumā visos aktos, ko valdība pieņēma. Un arī ministriju griezumā, jo katru normatīvo aktu sagatavo kāda no ministrijām.

Bez Saeimas iesaistes šis uzdevums nebūs izdarāms

Tāpat kā valdības gadījumā, arī Saeimā jābūt redzamai likumprojekta administratīvā sloga "cenai" un konkrētās Saeimas radītajam kopējam administratīvā sloga "rēķinam" sabiedrībai un uzņēmējiem.

Tātad pirmajā gadā jāpanāk jau minētās 120 mazās lietiņas, jāpanāk, ka ir redzams, kā mums iet ar administratīvo slogu gan valdības līmenī, gan Saeimas līmenī. Ceru, ka šī caurskatāmība iedos gan pozitīvu politisko un iestāžu sacensību, kam sanāk labāk, gan uzlabosies lēmumu pieņemšanas kvalitāte un argumentācijas kultūra.

Trešais uzdevums, ko gribētos paveikt pirmā gada laikā, - ielikt pamatus stratēģijā paredzētajam motivācijas virzienam. Šī stratēģijas virziena mērķis ir radīt tādus juridiskos, finanšu un personiskos priekšnoteikumus, lai katra iestāde būtu motivēta savu saimniecību pati sakārtot, atmetot lieko.

Pārfrāzējot Imantu Ziedoni, kurš teicis, ka nav jau tāda viena lielā laime, ir daudzas mazās laimītes, - nav jau viena tāda lielā birokrātija, bet ir tūkstošiem mazāku un lielāku nejēdzību. Es saprotu, ka neatkarīgi no tā, cik es un visa grupa strādās ar konkrētām "mazajām lietiņām", tā vienalga būs tikai maza daļa no tā, kas jāizdara.

Minējāt, ka priekšlikumus varēs sniegt visi, bet kā šādā gadījumā saglabāt līdzsvaru, lai beigās neaiziet kaut kas korupcijas virzienā. Piemēram, ja kāds gribēs visu tik mazināt un mazināt savtīgos nolūkos?

Es teiktu, ka tieši otrādi - pārlieka birokrātija patiesībā ir korupcijas krustmāte. To es arī no savas personīgās pieredzes zinu. Proti, daudzus gadus atpakaļ es vadīju Uzņēmumu reģistru. Tajā laikā uzņēmumu reģistrēja mēneša laikā. Dabiski, ka biznesam vajag ātri, un tad bizness mēģina kaut kā to tēmu sakārtot. Ticami - ne ar tām legālākajām metodēm.

Es kā vadītājs sapratu, ka es nevaru visu nokontrolēt, un vienīgais, kādā veidā man atrisināt šo izaicinājumu, bija panākt, ka bāzes standarts ir, ka mēs reģistrējam ātri. Un tajā brīdī mēs nonācām pie tā, ka garākais reģistrācijas laiks ir trīs darba dienas ar legālu iespēju piemaksāt valsts nodevu un reģistrēt uzreiz. Mēs panācām, ka uzņēmumu var reģistrēt vienas iestādes apmeklējuma ietvaros.

Ko tas nozīmē no korupcijas viedokļa? Nav jau par ko tev to kukuli dot! Viss tāpat notiek. Tas ir līdzīgi kā šodien, arī aizejot uz Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), kāpēc man dot kukuli par to, lai man reģistrē ātrāk? Tāpat viss notiek zibenīgi!

Patiesībā visur, kur ir gari procesi, nenormāli sarežģītas skaņošanas un viss tas, ko mēs saucam par birokrātisko slogu, ir patiesais cēlonis vismaz vienai daļai no korupcijas. Līdz ar to birokrātijas mazināšana ne tikai dod ekonomisko labumu, bet vienlaikus arī palīdz mazināt korupciju un ēnu ekonomiku.

Bet korupcijas mazināšana jau nav tikai termiņu samazināšana. Tie ir arī dažādi dokumenti. Kā noteikt to, kuri dokumenti tiešām nav vajadzīgi?

Es esmu jurists pēc izglītības. Tiesību teorijā uz šo jautājumu ir pietiekami skaidra atbilde. Jo lielāka dažāda veida bīstamība ir vienā svara kausā, jo otrā kausā nepieciešams nopietnāks atsvars ar obligātajām prasībām, lai šos riskus mazinātu.

Piemēram, ja mēs runājam par tilta būvēšanu pāri Daugavai, tad skaidrs, ka riski šeit ir milzīgi, jo plānots pāri tiltam braukt lielam cilvēku un tehnikas apjomam. Dabiski, ka šeit nepieciešamas atbilstošas kontroles.

Turpretim, ja mēs runājam par manas siltumnīcas būvniecību manā zemē, nekādas nozīmīgas sabiedriskās intereses vai bīstamības tur nav, tāpēc valstij un pašvaldībai ar savu regulējumu un kontrolēm jaukties iekšā ir nepareizi.

Šī ir tā loģika, ar kādu jāiet cauri visām lietām. Vienkārši jāsaprot, kur pretim vajag balansu un kur tas ir salikts bez vajadzības.

Vai kopumā jūtat politisko atbalstu jūsu darbam, pārmaiņām, ko plānojat?

Šobrīd droši vien pāragri tādus nopietnus secinājumus izdarīt. Bet cik ir bijušas sarunas, vēl pirms lēmuma mani nominēt šim amatam, es biju koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē, un koalīcijas partijas solīja man savu atbalstu.

Tāpat es strādāju ciešā sadarbībā ar Valsts kancelejas kolēģiem, un es jūtu, ka arī augstākā ierēdniecība ir ļoti atsaucīga un pretimnākoša. Tā kā pagaidām es varu teikt, ka raugos cerīgi. Laiks rādīs.