"Latvijas loto" apsvērs iespēju atteikties no meitas kapitālsabiedrības
Valsts kontrole (VK) neredz nepieciešamību "Latvijas loto" meitas kapitālsabiedrībai "Latloto nams", trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Saeimas komisija, piedaloties ministriju pārstāvjiem, diskutēja par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību un optimizāciju.
Korčagins sēdē atsaucās uz pirms desmit gadiem veikto VK revīziju "Latvijas loto", kurā tika sniegti vairāki ieteikumi, cita starpā arī ieteikums, kurš VK ieskatā pēc būtības netika ieviests.
Valsts kontrolieris norādīja, ka "Latvijas loto" ir sava meitas kapitālsabiedrība "Latloto nams", kura nodarbojas ar laimestu iegādi un īpašumu apsaimniekošanu.
Korčagins pauda, ka arī šodien, skatoties uz šo situāciju, VK neredz pamatu, kāpēc šāda meitas kapitālsabiedrība būtu nepieciešama.
Vai tiešām laimestu iegādi un īpašumu apsaimniekošanu nevarētu veikt kā citādāk, bez meitas kapitālsabiedrības?" sēdē sacīja Korčagins.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāve norādīja, ka detalizēti neatceras notikumus pirms desmit gadiem, taču pieņem, ka FM ir atskaitījusies VK, līdz ar to ieteikums ir uzskatīts par ieviestu, izpildītu vai slēgtu.
Viņa apstiprināja, ka "Latvijas loto" ir meitas kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko "Latvijas loto" nekustamos īpašumus.
FM pārstāve pauda, ka ministrija kā kapitāldaļu turētājs izvērtēs šo VK norādījumu un lūgs kapitālsabiedrības padomei un valdei izvērtēt šīs kapitālsabiedrības nepieciešamību.
Savukārt deputāte Alīna Gendele (JV) sēdē vērsa uzmanību, ka "Latvijas loto", kurā strādā 147 darbinieki, ir trīs valdes locekļi. Viņa lūdza pamatot, kāpēc ar pienākumiem nevarētu tikt galā viens vai divi valdes locekļi.
FM pārstāve atbildēja, ka kapitālsabiedrībai ir ļoti liels apgrozījums, tā strādā vairākos virzienos, un katrs valdes loceklis atbild par savu kompetenci. Tāpat viņa norādīja, ka kapitālsabiedrība klasificēta kā vidēja izmēra kapitālsabiedrība, līdz ar to trīs valdes locekļu izvēle ir atbilstoša likumā noteiktajam.
Sēdes noslēgumā komisijas vadītājs Gatis Liepiņš (JV) informēja sēdes dalībniekus par ministrijām uzdotajiem uzdevumiem.
Viņš norādīja, ka ministrijām jāpārskata savu resoru kapitālsabiedrības, jāsniedz savs redzējums komisijai 2025.gada aprīlī.
Tāpat ministrijām līdz nākamā gada aprīlim jāveic savu resoru kapitālsabiedrību administratīvo izdevumu aprēķini ar mērķi kapitālsabiedrībās mazināt administratīvās izmaksas. Īpaši tas attiecas uz nekomerciālām kapitālsabiedrībām, kas saņem valsts finansējumu, nevis konkurē tirgū, atzīmēja Liepiņš.
Līdztekus ministrijām jāizstrādā vienota atalgojumu un bonusu sistēmas politika līdzvērtīgās salīdzināma mēroga kapitālsabiedrībās. Arī kā šī uzdevuma termiņš noteikts 2025.gada aprīlis.
Tāpat komisija aicināja ministrijas nedeleģēt civildienesta ierēdņus sava resora kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatiem, kamēr tas vēl ir atļauts.
Komisija ministrijām uzdeva arī trīs nedēļu laikā iesniegt visus spēkā esošos sava resora kapitālsabiedrībās noslēgtos koplīgumus.