ZooSargs

Mājdzīvnieku higiēna ir svarīgs viņu veselības un ilgmūžības aspekts. Daudzi īpašnieki rūpīgi uzrauga ēdiena kvalitāti, veļas tīrību un regulāras pastaigas, taču bieži vien aizmirst par vienu svarīgu detaļu - ēdiena un ūdens bļodām.

Cilvēkiem tikai šķiet, ka noteikti žesti pauž vissirsnīgākās jūtas. Patiesībā tie kairina vai pat kaitē dzīvniekiem, apliecina zoopsihologi. Kā saimnieki nepareizi mīl savus dzīvniekus.

Pēdējo 24 stundu laikā uz Rīgas Zoodārzu nogādāti jau divi roņu mazuļi ar dziļām koduma brūcēm. Šie gadījumi apliecina, ka suņi joprojām tiek laisti brīvi skraidīt pludmalē, radot nopietnus draudus savvaļas dzīvniekiem. Svarīga informācija par roņu mazuļiem piekrastē, ziņo Dabas aizsardzības pārvalde.

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) vērsusies Tieslietu ministrijā (TM) un Zvērinātu notāru padomē, aktualizējot jautājumu par to, kas notiek ar mīļdzīvniekiem to īpašnieku nāves gadījumā, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāvji.

Pirmkārt, kanisterapiju izmanto bērnu ar īpašām vajadzībām, tas ir, cerebrālo trieku (CP), autismu, rehabilitācijā, Dauna sindromu, garīga atpalicību un citi apstākļi.

No šodienas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" laboratorijā būs iespējams suņiem bez maksas noteikt antivielas pret boreliozes jeb Laimas slimības ierosinātāju, liecina dienesta publiskotā informācija.

Tuvojoties pavasarim un paaugstinoties gaisa temperatūrai, mūsu faunas zvēri jeb zīdītāji, kuri ziemu pavada dziļā miegā, sāk mosties. Jau marta vidū var novērot pirmos ežus, kas modušies no dziļā miega. Drīz vien ežiem seko sikspārņi, tad sicistas un susuri. Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis atklāj, ka zvēru atmošanās jeb atmigšanas laiks ir atšķirīgs dažādos Latvijas reģionos - jo tālāk uz ziemeļiem, jo vēlāk notiek atmošanās.

Pagājušās nedēļas izskaņā Polijā tika atrasts iepriekš nolaupīts Bolonkas šķirnes suņu pāris, kas ar likumsargu palīdzību atdots saimniekam Šveicē, vēsta "Washing Times".

Rostokas zooloģiskais dārzs šomēnes uz Igauniju no Vācijas nosūtīs divas trīs gadus vecas polārlāču mātītes, kuras kļūs par Tallinas zooloģiskā dārza pastāvīgajām iemītniecēm, vēsta laikraksts "Postimees", atsaucoties uz Vācijas portālu "Nordkurier.de".

Āzijas sirseņi var radīt lielākus draudus, nekā tika uzskatīts iepriekš, jo ​​ir atklāts, ka viņiem patīk uzkost simtiem citu kukaiņu, tostarp svarīgus apputeksnētājus, vēsta “Metro News”.

Suņi var izskatīties burvīgi, kad tie snauž, taču viņu miega ieradumi patiesībā sniedz interesantas norādes par to, kā dzīvošana kopā ar cilvēkiem ir ietekmējusi suņu uzvedību.

Zemkopības ministrija (ZM) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) konceptuāli vienojušās atcelt pienākumu pašvaldībām izmitināt un aprūpēt bezpalīdzīgā stāvokli nonākušus savvaļas dzīvniekus, aģentūrai LETA pastāstīja ZM pārstāvji.

Pirms pavisam neilga laika Rīga zooloģiskajā dārzā mītošā divkupru kamieļu mātīte Vasara sagaidīja mazuli.

Sestdien, 1.martā, plkst.11.30 Līgatnes dabas takās notiks pasākums "Lūši Latvijas mežos". Tā ir iespēja ikvienam interesentam uzzināt vairāk par vienu no noslēpumainākajiem Latvijas mežu iemītniekiem, to nozīmi dabā, nakts dzīvi un paradumiem tumsā un citiem interesantiem faktiem, bet bērni radošajā darbnīcā varēs izveidot lūša pēdas nospiedumu. Pasākumā, ko vadīs dabas pētniece, eksperte Guna Bagrade, dalībnieku skaits būs ierobežots.

Pētnieki guvuši ievērojamus panākumus mākslīgā intelekta (AI) sistēmu apmācībā, lai interpretētu dzīvnieku emocijas, kas nākotnē varētu pilnībā pārveidot dzīvnieku labturību un veterināro aprūpi, vēsta techjuice.pk.

Itāļu zinātnieki no Parmas universitātes ir atklājuši, ka mirkšķināšana suņiem var kalpot kā saziņas līdzeklis.

Pētnieki no Vīnes Veterinārmedicīnas universitātes ir izstrādājuši negaidītu veidu, kā mijiedarboties ar suņiem, kas nodrošina, ka mājdzīvnieks izpildīs komandas.

Nepieskatīti mīļdzīvnieki arī pilsētās var kļūt par vieglu medījumu lapsām un citiem savvaļas plēsējiem, kuri barības meklējumos arvien biežāk sastopami ne tikai to dabiskajā dzīves vidē, bet arī pilsētās, aģentūrai LETA pauda Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvji.

Reizēm šķiet, ka, ja suns ir ļoti pūkains un liels, tad pastaigai sniegotajos plašumos viņam noteikti nekas papildus nav vajadzīgs. Galu galā ne haskijiem, ne sanbernāriem nav vajadzīgas siltas drēbes un zābaki, taču viņi pastāvīgi “strādā” aukstos apstākļos.

Kāds smaiļotājs ir pastāstījis par šausminošo brīdi, kad Čīles dienvidos viņu gatavojās norīt un apēst kuprvalis, vēsta “Metro News”.