"Nāves zonā" 10 kilometru attālumā no frontes policija un kapelāni evakuē cilvēkus, neskatoties uz bezpilota lidaparātu uzbrukumiem un aviācijas bumbām, kas krīt tikai dažu metru attālumā no automašīnām.
Februārī, kad Īlons Masks atslēdza Krievijas karaspēkam interneta savienojumu “Starlink”, Ukrainas armija devās uzbrukumā. Krievijas komandieri zaudēja iespēju skatīties tiešraides no kaujas lauka un sakarus ar saviem padotajiem, kamēr Ukrainas kājnieki uzsāka uzbrukumu nepazīstamos apstākļos ar minimāliem dronu draudiem. Tagad Ukrainas karaspēks ir veicis lielākos teritoriālos ieguvumus pēdējo divu gadu laikā, raksta “postimees.ee”.
Paturot Zaporižjas atomelektrostaciju savā kontrolē, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šantažē visu Eiropu - šādu viedokli pauda britu eksperts no Lesteras universitātes, grāmatas "Atomšantāža" autors Saimons Benets, raksta “Forbes”.
Vēl salīdzinoši nesen skaidrojumos par civilo aizsardzību sadaļā “Antropogēnās katastrofas” (cilvēka izraisītās katastrofas) bija minēti sprādzieni, ķīmisko vielu noplūdes, ēkās un būvēs izcēlušies ugunsgrēki, ēku un būvju sabrukums, elektrotīklu bojājumi, sabiedriskās nekārtības, terora akti utt. Taču – ne vārda par atomkatastrofām. Pēc Krievijas militāristu draudiem Ukrainā uzspridzināt Zaporižjas AES antropogēnajām katastrofām var pievienoties arī kodolsprādziens. Vai Latvija ir gatava tā sekām?
Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” skaidroja, kādas varētu būt sekas Latvijā, ja Zaporižjas AES notiktu kodolkatastrofa.
Krievu okupanti pēc nesenajām apšaudēm ierobežojuši Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) novērotāju piekļuvi Zaporižjas atomelektrostacijai (AES), pirmdien pavēstīja Ukrainas atomenerģētikas uzņēmums "Enerhoatom".