No 31. maija līdz 30. septembrim Kuldīgas pilsētvidē norisināsies tēlniecības izstāde “Savā vietā!”, kas apvieno vairākus tēlniekus vienotā radošā projektā. Izstādes mērķis ir mākslinieciski bagātināt pilsētas ainavu, katram autoram izvēloties konkrētu vietu savam darbam, lasāms Kuldīgas novada mājaslapā.
Kuldīgā kā jau katru pavasari atkal var vērot interesantu parādību - rumbā, mugurām zaigojot, lec vimbas. Zivis pavasaros dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastopot Eiropas platāko ūdenskritumu - 247 metri.
Gan iekšzemes, gan piekrastes ūdeņos turpinās intensīva ledus veidošanās. Vairākās upēs ledus veidošanās izraisa krasas ūdenslīmeņa svārstības, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Kuldīgā, Ventas peldvietā "Mārtiņsala", ūdens mikrobioloģiskie rādītāji neatbilst higiēnas prasībām, tādēļ Veselības inspekcija (VI) šajā peldvietā iesaka nepeldēties.
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā. Rumbas platums ir atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100—110 m, palu laikā sasniedz pat 270 m, augstums — 1,6—2,2 metri, lasāms Vikipēdijā.
Novembra sākuma lietavu dēļ ūdens līmenis Ventā pie Kuldīgas cēlies par gandrīz diviem metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Sākoties vimbu lekšanai Ventas rumbā, Kuldīgā nedēļas nogalēs Mārtiņsalu uzraudzīs divi pašvaldības policijas darbinieki, informēja Kuldīgas novada pašvaldībā.
Dažu dienu laikā ūdens līmenis Ventā ir kāpis par diviem metriem un pilnīgi iespējams, ka tuvākajā laikā Latvijas dabas lepnums pilnībā pazudīs zem ūdens. Tā sociālajā mikroblogošanas vietnē Twitter raksta sinoptiķis Jānis Trallis.
25. martā Valsts policijas darbinieki, reaģējot uz informāciju par iespējamu nelikumīgu zveju Kuldīgā pie Ventas rumbas, aizturēja trīs malu zvejniekus, kuri aizturēšanas laikā mēģināja bēgt.
Šonakt ap pulksten 3:00 Kuldīgā, Ventas rumbā Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts vides dienestu aizturēja četrus vīriešus, kuri nodarbojās ar nelikumīgu rūpniecisko zveju lielos apmēros, radot zaudējumus zivju resursiem 40 890 eiro apmērā.