Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, partiju reitingos jūnijā būtisku izmaiņu nav, vietas pirmajā trijniekā saglabājot "Jaunajai vienotībai" (JV), Nacionālajai apvienībai (NA) un partijai "Saskaņa", liecina jaunākais tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma veiktais pētījums.
Francijā svētdien notikušajā vēlēšanu otrajā kārtā prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudējusi līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē, liecina provizoriskie rezultāti, kurus pirmdien publiskojusi Iekšlietu ministrija.
Valsts policijas (VP) koledžas pasniedzējs un bijušais VP priekšnieks Artis Velšs izlēmis pievienoties uzņēmēja Ulda Pīlēna biedrībai, vēsta Velša ieraksts sociālajos medijos, turklāt viņš plāno kandidēt 14.Saeimas vēlēšanās, sarunā ar aģentūru LETA atklāja Velšs.
Pēc 14.Saeimas vēlēšanām, izvēloties nākamo Ministru prezidenta kandidātu, Valsts prezidents Egils Levits ir apņēmies rūpīgi vērtēt, vai pretendents piedāvās "konkrētu, saprātīgu rīcībpolitiku", lai Latviju padarītu drošāku un krīzēs izturīgāku.
Vakar rakstīju par “lielajiem stāstiem”, kādus uz 1. oktobra Saeimas vēlēšanām elektorātam gatavo mūsu tā saucamie politiskie spēki. Šodien par to, kādiem šiem stāstiem jābūt. Pareizāk sakot, kādam tam jābūt. Vienskaitlī.
Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centrisko partiju alianse "Ensemble" ("Kopā") saskaņā ar aptauju veicēju provizoriskajām aplēsēm ieguvusi ieguvusi 25,2 līdz 25,6% balsu jeb aptuveni tikpat daudz, cik jaunizveidotā kreiso partiju koalīcija NUPES, kura saņēmusi 25,2 līdz 26,1 balsu.
4. jūnijā ir sācies četru mēnešu priekšvēlēšanu aģitācijas laiks, kurā politiskajām partijām jāsāk uzmanīties ar saviem reklamēšanās un aģitācijas tēriņiem un jāsāk ievērot dažādi ierobežojumi.
Vairāk personīgu iemeslu dēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (S) nolēmusi nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās, stāsta politiķe.
Sestdien, 4.jūnijā, ir oficiāli sācies 14.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kurā partijām ir sīki jāatskaitās par visiem kampaņas izdevumiem. Spēkā stājas arī vairāki ierobežojumi, piemēram, liegums kandidātu popularizēšanai izmantot administratīvos resursus. Kā vēlēšanu gadā ierasts, dažādus trikus sevis izcelšanai esošie un topošie politiķi gan izmantoja jau labu laiku pirms aģitācijas perioda, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Latvijā šodien sākas oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai - 1.oktobrim, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
No šodienas līdz 18.jūlijam vēlētājiem ir iespēja pieteikt 14.Saeimas vēlēšanu iecirkņu izveidi ārzemēs ārpus Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpām, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Laura Krastiņa.
Saeima ceturtdien izslēdza no savas darba kārtības Civilās savienības likumprojektu, ko bija paredzēts skatīt galīgajā lasījumā. Stipri jāšaubās arī, vai parlaments pie tā ķersies klāt šajā nedēļā.
Lai nodrošinātu, ka balsstiesīgie pilsoņi var sekmīgi piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) veikusi virkni uzlabojumu klientu apkalpošanas kārtībā.
Mēnesi pirms 14.Saeimas vēlēšanām Latvijā būs 18 000 iedzīvotāju ar Latvijas pilsonību, kuriem nav derīga personu apliecinoša dokumenta, noskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Politiķa Aināra Šlesera dibinātā partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un Saeimas deputāta Alda Gobzema vadītā partija "Katram un katrai" (KuK) 14.Saeimas vēlēšanās plānojot startēt katra atsevišķi.
Šīs nedēļas sākumā pie Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vadības vērsās Latvijas Zaļā partijas (LZP) vadītājs Edgars Tavars ar oficiālu aicinājumu pēc 14.Saeimas vēlēšanām Zaļo un Zemnieku savienībai neslēgt sadarbības vienošanos uz nākamajiem četriem gadiem ar partiju Latvijai un Ventspilij (LunV).