Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina par krievvalodīgo vēlētāju dezorientāciju, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.
Viņš atzīmēja, ka partijas "Saskaņa" iespējamā neiekļūšana 14.Saeimā vistiešākajā veidā ir saistīta ar karu Ukrainā un sabiedrībā valdošo spriedzi.
Rozenvalda ieskatā, kopējā situācija liecina, ka krievvalodīgie vēlētāji ir dezorientēti un savā ziņā zaudējuši pamatu zem kājām. Savukārt "Saskaņa" ar savu zaudējumu maksā par izvēli nosodīt karu Ukrainā.
Tāpat, pēc politologa paustā, "Saskaņa" priekšvēlēšanu kampaņā izskatījās diezgan bāli. Turklāt partijai pēc kādreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova nokļūšanu Eiropas Parlamentā trūkst harizmātiska līdera.
Rozenvalds norādīja, ka savukārt partijas "Stabilitātei!" provizoriskie rezultāti 14.Saeimas vēlēšanās norāda uz to, ka arī Latvijas krievvalodīgo vēlētāju vidē populismam ir pietiekami dziļas saknes.
"Ja "Saskaņai" kādreiz varbūt tika pārmests, ka tā daudzus gadus atrodas mūžīgā opozīcijā, tad partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs ar savu komandu būs vēl dziļākā opozīcijā un krietni izolētāki par "Saskaņu"," pauda politologs.
Viņa ieskatā, ja iepriekš "Saskaņa" tika lamāta kā prokremlisks spēks, kas, iespējams, daudzos gadījumos nebija pamatoti, tad par "Stabilitāti!" var teikt pretējo, kaut vai ņemot vērā partijas programmu, kur ir liela neskaidrība attiecībā uz tēmu kompleksu saistībā ar Ukrainas karu.
Pēc Rozenvalda paustā, šajās vēlēšanās radikālākie Latvijas krievvalodīgo vēlētāju pārstāvji - "Latvijas krievu savienība" - nav iekļuvusi Saeimā, arī mērenākā "Saskaņa" ir palikusi "aiz borta". Savukārt "Stabilitātei!" rezultāti liecina par vēlētāju neskaidrību, ko īsti viņi grib.
"Tā nebūs efektīva pārstāvniecība, jo "Stabilitātei!" priekšlikumi netiks uztverti nopietni. Manuprāt, partijas ievēlēšana parlamentā mazina Latvijas krievvalodīgo vēlētāju iespējas būt pārstāvētiem Saeimā," sacīja politologs.
Saskaņā ar pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - pa 13, "Stabilitātei!" un "Progresīvie" (P) - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.
Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai AP varētu izkrist no Saeimas, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.
14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,39% balsstiesīgo iedzīvotāju.