Valsts kontrole

Zemkopības ministrijas (ZM) ēkas pārvaldīšana nenotiek pietiekami ekonomiski un produktīvi, nav skaidras nākotnes perspektīvas un prioritāri veicamās darbības nepietiekamu līdzekļu apstākļos, turklāt netiek īstenotas valsts kā īpašnieces intereses, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole veikusi revīziju "Budžeta plānošana Latvijā - vai esošā pieeja ir efektīva?", kurā norāda uz necaurspīdīgo naudas piešķiršanas procesu, nevertējot prioritātes.

Valsts kontrole (VK) nevar gulēt uz lauriem, bet kopā ar valdību un revidējamām vienībām jāturpina pilnveidot standartus, lai publiskais sektors saņemtu tāda paša līmeņa revīzijas pakalpojumus, kādi tiek nodrošināti attīstītākajās pasaules valstīs, šodien uzrunā Saeimas sēdē par VK darbu sacīja valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Pār tiltu, kas zaudējis nestspēju un nav drošs, braukt nedrīkstētu, bet uzņēmēji, tostarp kokrūpnieki ar smagām kravām, tomēr brauc, jo neesot citas izejas. Šāda situācija jau gadiem ir Madonas novadā pār Vesetas tiltu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Šķetinot šo gadījumu, jāsecina, ka tiltu uzturēšanas, uzraudzības un kontroles sistēma nav tāda, kas nodrošina šādu situāciju savlaicīgu novēršanu un ļauj uz riskiem pievērt acis. Turklāt Valsts kontrole savā revīzijā secinājusi, ka ļoti lielā daļā neviens arī nemaz nezina, vai tilti ir droši.

Rīgā laikus neremontējot deviņus tiltus, to remontdarbu izmaksas pieaugušas par pusmiljonu eiro, konstatēts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbalsta pasākumi uzņēmumiem Covid-19 pandēmijas krīzē, kas paredz pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paātrinātu atmaksu un VID administrēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu, īstenoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem un noteiktajai kārtībai, informē Valsts kontrole.

Administratīvā rajona tiesa pieņēmusi lēmumu ierosināt administratīvo lietu, kā atbildētāju pieaicinot Valsts kontroli.

Valsts aizdevumi pašvaldību investīciju projektiem kopumā ir izlietoti atbilstoši mērķiem, tomēr to piešķiršanai nepieciešams skaidrāks regulējums, informēja Valsts kontrole (VK).

Valsts kontroles (VK) revīzija par valsts robežas joslas ierīkošanu pie Latvijas austrumu robežas noslēdzās pirms vairāk nekā gada, bet tajā bija secināts, ka Iekšlietu ministrija (IeM) jau vairākus gadus bez objektīviem iemesliem kavējusi robežjoslas izbūvēšanas darbus, tāpēc VK dara bažīgu potenciālā būvdarbu kavēšanās uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, jo šobrīd lielāko daļu zemes īpašumtiesību sakārtošanu paredzēts pabeigt tikai 2022.gadā, bet pavisam pabeigt 2024.gadā, tādējādi aizkavējot šos darbus vēl par pieciem gadiem.

Latvijas Republikas Valsts kontrole izsludinājusi konkursu uz Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja amata vietu, atalgojumā solot no 1780 līdz 2540 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Valsts kontrole, izskatot bijušās Komunikācijas daļas vadītājas Līgas Krapānes iesniegumu par viņai piemēroto disciplārsodu anulēšanu, nemainīja savu nostāju: bijusī darbiniece ir pelnījusi divus rājienus. L. Krapāne ir gatava tiesāties.

Valsts kontrole (VK) pievērsīs uzmanību administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai, pavēstīja VK pārstāvji.

Pēc konstatēta Valsts kontroles ētikas kodeksa pārkāpuma no otrdienas, 27.jūlija, darbu pametusi revīzijas iestādes komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne.

Pārbaudot valsts piešķirtā atbalsta Covid-19 krīzes skartajiem eksportējošajiem uzņēmumiem izmaksu pamatotību, Valsts kontrole revīzijā secināja, ka 30,4 miljoni eiro, kas pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) lēmumiem kopumā izmaksāti 260 eksportējošajiem uzņēmumiem, ir ne tikai sekmējuši eksportētāju darbības apjoma saglabāšanu, bet pat veicinājuši tā paplašināšanu.

Valsts kontrole revīzijā par Ekonomikas ministrijas (EM) pārskatu norāda uz, iespējams, nelietderīgi izlietotu atbalstu Covid-19 krīzē cietušiem eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem.

Šodien Valsts kontrole (VK) publiskoja revīzijas par 2020.gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs. Valsts kontrolieris Rolands Irklis LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka kopumā līdzekļi, kuri tika piešķirti Covid-19 krīzes atbalsta pasākumiem, ir izlietots atbilstoši.

Valsts kontrole (VK) sākusi pirmo procesu par zaudējumu atlīdzināšanu no amatpersonām par nepamatoti izmaksātām kompensācijām Latvijas Universitātē, intervijā aģentūrai LETA teica valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Konkursā uz divām Valsts kontroles padomes amata vietām uzvarējušas Maija Āboliņa un Ilze Bādere, informēja Valsts kontroles pārstāvji.