Pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem ir samaksāti 7 miljoni eiro. Kā liecina Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” veiktā analīze, prēmijas izmaksāja vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu. Turklāt daudzviet motivācijas sistēmu izmanto, lai atsvērtu zemo algu. Šī prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem, kuru īstenošanai valdība nav piešķīrusi pietiekamu finansējumu.
Kopš šā gada valsts un pašvaldības iestādēm ir jāpublisko savu darbinieku atalgojums. Prasība attiecas uz tiem, kuri pieņem valsts pārvaldes lēmumus. Ministrijas tulko šo normu sev izdevīgā gaismā. Piemēram, Ārlietu ministrija atklājusi 171 sava darbinieka nopelnīto, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības - tikai viena - valsts sekretāra atlīdzību, kas ir 7632 eiro.
Naudas balvas, prēmijas un piemaksas ir veidi, kā vēl bez mēnešalgas finansiāli stimulēt valsts pārvaldē strādājošos. Likums ļauj reizi gadā novērtēt ierēdņus un atbilstoši vērtējumam izmaksāt prēmiju. Raidījuma “de facto” veiktā analīze uzrāda - ministrijas prēmē lielāko daļu savu darbinieku, ja vien tie nav jaunpienācēji. Līderos ir Zemkopības un Iekšlietu ministrija, kur prēmiju saņēmēju ir tikai par diviem cilvēkiem mazāks, nekā tur strādājošo skaits. VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics raidījumam sacīja, ka pie prēmijas pērn tikuši 90% darbinieku.
Atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē šobrīd pēta Valsts kontrole, kas ar saviem secinājumiem nāks klajā rudenī. Taču arī “de facto” izpētītais tai raisīja jautājumus.
Viens no tiem - vai faktiski prēmija jau nav kļuvusi par tādu garantēto atlīdzības daļu, ar ko darbinieki vienkārši rēķinās, ka tā savā ziņā ir varbūt samazināta, bet trīspadsmitā alga,” teica Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.
Vislielākās summas darbinieku prēmijām un naudas balvām pērn ir novirzījusi Ārlietu ministrija - kopā 1,37 miljonus eiro. To skaidro ar paaugstināto darbinieku slodzi ģeopolitiskās situācijas dēļ. Ministrija papildus norāda uz zemām mēnešalgām, salīdzinot ar citām ministrijām. Te vidējā mēnešalga pēc Valsts kancelejas datiem ir 2117 eiro. Arī vidējā prēmija te ir vismazākā - 1452 eiro. Vislielākās prēmijas vidēji izmaksā Finanšu ministrijā (1745 eiro), kā arī Klimata un enerģētikas un Aizsardzības ministrijā - abās 1751 eiro.
Aizvadītā gada prēmiju dati parāda, ka vēl aizvien divarpus gadus pēc atlīdzības reformas sākuma pastāv liela nevienlīdzība dažādu ministriju darbinieku atalgojuma ziņā. Reforma, kas stājās spēkā 2022. gada vidū, paredzēja celt atlīdzību un vienlaikus atteikties no daudzām piemaksām. Tomēr mērķis - lai mēnešalga valsts pārvaldē sasniegtu 80% no samaksas par līdzvērtīgu darbu privātajā sektorā, vēl aizvien nav sasniegts. Tāpat arī prēmiju izmaksa neiet mazumā.
To, ka reformas īstenošanai pietrūkst finansējuma, atzīst Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas departamenta konsultante Laila Ruškule. Valsts kanceleja pirms diviem gadiem lūdza valdībai 50 miljonus eiro.
Bez naudas balvām un prēmijām ministrijās izmaksā arī piemaksas. Ja tās iekļautu mēnešalgā, dažās ministrijās reformas mērķi izdotos sasniegt un pat pārsniegt. Līderos izrāvusies Ekonomikas ministrija, kur vidējā mēnešalga ar piemaksām ir 3209 eiro. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis pauda viedokli, ka konkurence par labiem darbiniekiem būs, līdz ar to viņaprāt arī šāda motivācijas sistēma ir jāsaglabā. Valantim pašam februārī pie 6608 eiro mēnešalgas piemaksāja trešdaļu no tās (1982) eiro par darba grupas vadību saistībā ar “Tet” un LMT nākotni.