Valsts drošība

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja 15 miljonu eiro pārdali valsts drošības stiprināšanas pasākumiem.

Valdība otrdien nolēma pārdalīt 15 miljonus eiro valsts drošības stiprināšanas pasākumiem.

Latvijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā biežāk ir bijuši aktuāli jautājumi par mentālo veselību, valsts drošību, valsts valodas lietošanu un taupīšanas iespējām, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" aptauja.

Likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanā Finanšu ministrija (FM) kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu aicina noteikt valsts drošību, teikts FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem", kas iesniegts valdībā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas par budžeta deficīta samazināšanu ir izvērtējamas, bet nav obligātas, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, izceļot, ka Latvija patlaban nedrīkstot taupīt ne uz iekšējās, ne uz ārējās drošības rēķina.

Valdība nākamo divu gadu laikā iecerējusi stiprināt valsts drošību transatlantisko attiecību griezumā, liecina Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības rīcības plāna projekts.

Šodien spēkā stājas grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta kriminālatbildība par noziegumiem pret valsts drošību, par atsevišķiem nodarījumiem pat paredzot iespēju piemērot mūža ieslodzījumu.

Krievija centīsies meklēt kaimiņvalstu vājākos punktus, Rīgas Drošības foruma noslēguma pasākumā sacīja ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

Ukrainas Aizsardzības ministrija pirms mēneša publiskoja vairāku simtu Krievijas spiegu vārdus. Divi no viņiem pirms dažiem gadiem Latvijā uzdevušies par Krievijas armijas apakšpulkvežiem un apmeklējuši mūsu militāros objektus. Viņi te bija ieradušies EDSO vizītēs, kas domātas, lai valstis veicinātu savstarpēju uzticību, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tradicionālajā 20. janvāra tikšanās reizē, kurā piedalījās lielākoties žurnālisti, kas strādāja 1991. gada Barikāžu laikā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) citastarp pieminēja visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas nepieciešamību, emocionāli, tomēr līdztekus pragmatiski salīdzinot to ar barikādēm, ko sāka būvēt 13. janvārī pirms 28 gadiem. Kas tad ir šī sistēma?

Pastiprinot alianses spēku klātbūtni tās austrumu pierobežā, arī šogad Latvijā ieradīsies Vācijas bruņoto spēku vienība. Aptuveni 250 karavīru lielā vienība Latvijā ieradīsies jūlijā un uzturēsies trīs mēnešus, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Pēc uzsaukšanas valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsūtīta jaunā Valsts aizsardzības koncepcija, kas publiskās un ne tik publiskās sanāksmēs debatēta visa pagājušā gada garumā. Atšķirībā no iepriekšējām kara stratēģijām šī skaidri pateic, ka valsts aizsardzība ir ikkatra iedzīvotāja atbildība. Nosauc vārdā potenciālo agresoru – Krieviju. Un pasaka arī, ka mūsu armija kļūs lielāka.

Valsts apdraudējuma gadījumā iedzīvotājus plānots nodrošināt ar ziepēm, tualetes papīru, segām, apakšveļu, sezonai atbilstošu apģērbu, galda piederumu komplektu, ar gaismas avotu ar baterijām un citām precēm, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kuru šodien skatīs valdība.