ECT nesaskata tiesību pārkāpumus aizliegumā rīkot Latvijas valsts vērtībām neatbilstošas sapulces un gājienus

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, ECT pasludinājusi spriedumu divās lietās pret Latviju, secinot, ka liegums biedrībai "Rodina" un Andai Borisovai 2014.gada 9.maijā un 23.septembrī organizēt gājienu un piketu, atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētajām tiesībām.

Savās 2016.gada 4. un 5.janvāra sūdzībās iesniedzējas apgalvoja, ka viņām tika ierobežotas konvencijā garantētās tiesības, liedzot rīkot iesniedzēju pieteiktās sapulces un gājienu. Proti, biedrība "Rodina" 2014.gada 9.maijā vēlējās organizēt demonstrāciju un "krievu maršu", kas virzītos no Strēlnieku laukuma līdz kādreizējam piemineklim Uzvaras parkā, Rīgā, bet Borisova 2014.gada 23.septembrī gribēja organizēt piketu pie Ukrainas vēstniecības.

Šo pasākumu deklarētais mērķis bija "Latvijā dzīvojošo krievu pulcēšana, lai izveidotu cilvēku ķēdi", atbalstot "krievu skolas" un "demonstrācija bruņoto konfliktu apturēšanai Ukrainā". Latvijas kompetentās iestādes un tiesas secināja, ka šo pasākumu mērķis patiesībā bija cits - atbalstīt Krievijas veiktās militārās darbības Ukrainas austrumos, izplatīt kara propagandu un atbalstīt Krievijas un krievu pārkāpumus, kā rezultātā gājiens un pikets bija pretrunā demokrātiskas valsts vērtībām, apdraudēja nacionālo drošību, citu cilvēku tiesības un bija pretējs fundamentāliem starptautisko tiesību principiem.

Pārbaudot, vai iejaukšanās bija nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā, proti, bija samērīga, ECT sākotnēji uzsvēra, ka pulcēšanās brīvība ir fundamentāla demokrātiskas sabiedrības vērtība un ierasti valstīm ir šaura rīcības brīvība, ierobežojot šīs tiesības izpausmes. Tomēr līdztekus ECT atgādināja, ka konvencijā garantētās tiesības uz pulcēšanas brīvību nevar tikt izmantotas, lai vājinātu vai iznīcinātu demokrātiskās sabiedrības ideālus un vērtības. Lai garantētu demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti, valstij var būt pienākums veikt pasākumus, lai sevi aizsargātu.

Pievēršoties konkrētās lietas apstākļiem, attiecībā uz biedrības "Rodina" organizētajiem pasākumiem ECT norādīja, ka plānotais 2014.gada 9.maija pasākums tika aizliegts, jo biedrības darbības un iepriekš organizētajos pasākumos izmantotie saukļi bija uzskatāmi par tādiem, kas varētu sabiedrībā vērst neiecietību, spriedzi un radīt konfliktus, paužot krievu nācijas pārākumu un netiešu latviešu tautas un valodas noliegšanu.

ECT atzina, ka tā nevar ignorēt Latvijas ģeopolitisko situāciju, esot Krievijas kaimiņvalstij, kas 2008.gadā iebruka Gruzijā, kā arī kopš tā ir ieguvusi militāru un politisku kontroli pār noteiktiem Ukrainas reģioniem. ECT uzsvēra, ka Krievija un tās atbalstītāju īstenotā tā sauktā "tautiešu" politika bija viens no būtiskākajiem draudiem Latvijas drošībai 2014.gadā. Turklāt no nacionālo drošības iestāžu atzinumiem bija secināms, ka biedrības pasākumu aizliegšanas laikā Latvijā pastāvēja paaugstinātas sabiedriskās kārtības apdraudējuma risks.

Attiecībā uz Borisovas pieteikto sapulci ECT atzīmēja, ka tā tika aizliegta, jo sapulces patiesais mērķis nebija izbeigt karu Ukrainā. Nacionālās drošības iestāde bija konstatējusi un administratīvā tiesa piekrita, ka patiesais sapulces organizators nebija pati iesniedzēja, bet gan cita persona, kuras iepriekšējās darbības un aktivitātes bija vērstas pret Ukrainas un Latvijas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību. Patiesais sapulces mērķis bija kara propagandas izplatīšana, paužot atbalstu separātiskiem veidojumiem un kaujiniekiem Austrumukrainā. ECT norādīja, ka tai nav pamata nepiekrist nacionālo institūciju un tiesu izvērtējamam.

ECT ņēma vērā arī pieteikto sapulču un gājiena norises vietu un laiku. Biedrības pieteiktās sapulces un gājiena plānotais norises laiks bija 2014.gada 9.maijs, bet gājiena galamērķis bija piemineklis Uzvaras parkā. Savukārt Borisovas pieteiktā sapulce bija ieplānota iepretim Ukrainas vēstniecībai.

ECT uzsvēra, ka piemineklis Uzvaras parkā līdz tā nojaukšanai 2022.gadā bija celtne ar pretrunīgu raksturu, ko liela Latvijas iedzīvotāju daļa uzskatīja par simbolu pēc Otrā pasaules kara zaudētajai brīvībai, represijām un noziegumiem, kas vērsti pret Latvijas tautu PSRS okupācijas laikā. Turklāt ECT atzīmēja, ka 9.maija pasākumi ierasti pulcēja personas, nēsājot piespraudes ar sirpi un āmuru sarkanas piecstaru zvaigznes vidū, kādreizējās Padomju armijas uniformas, kuras glorificēja Krievijas varenumu un pārkāpumu.

Savukārt Borisovas plānotais pikets, sludinot kara propagandu un atbalstu neatzītām paramilitārām separātistu organizācijām, pie Ukrainas vēstniecības bija acīmredzami vērsts pret Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Šajā aspektā ECT īpaši izcēla nacionālo tiesu skrupulozo vērtējumu par visiem plānoto pasākumu apstākļiem un iesaistītajām personām.

ECT izvērtējumā arī norādīja, ka, lai gan biedrībai "Rodina" tika liegta 2014.gada 9.maija pieteiktās sanāksmes un gājiena organizācija, pati biedrība netika aizliegta vai likvidēta.

Savukārt Borisovas gadījumā, lai arī tika aizliegta pieteiktā 2014.gada 23.septembra sapulce, tomēr tajā pašā datumā, neņemot vērā aizliegumu, tika sarīkota nedaudz mazāka sapulce. Alternatīvās sapulces laikā izskanēja separātiskos veidojumus un Krievijas militāro darbību Ukrainā atbalstoši saukļi. Tiesa norādīja, ka, lai gan iestādes ļāva dalībniekiem bez jebkādiem šķēršļiem turpināt šo piketu, tas pats par sevi neliecina par to, ka viņu paustie uzskati un piketā izstādītie plakāti un lietotie saukļi demokrātiskā sabiedrībā varētu tikt uzskatīti par pieņemamiem.

Vērtējot, vai iejaukšanās bija vērsta uz neatliekamas sabiedrības nepieciešamības aizsardzību, ECT norādīja, ka aicinājumiem paust vienas nācijas pārākumu pār citu un agresīvai kara propagandai demokrātiskā sabiedrībā nav vietas. Biedrības "Rodina" gadījumā biedrības iepriekš rīkotajos pasākumos tika izmantoti iebiedējoši saukļi un tīmekļa vietnē pieejami video, kuros bija attēloti skati no kara. ECT uzsvēra, ka līdzīgu pasākumu atkārtota organizēšana varētu aizskart citu cilvēku tiesības, sabiedrisko kārtību un valsts drošību.

Attiecībā uz Borisovu ECT uzskatīja, ka nacionālo tiesu vērtējums par notikumu radīto draudu līmeni bija pietiekami pamatots. Ņemot vērā minētos apsvērumus, ECT secināja, ka aizliegums rīkot šīs sapulces un gājienu bija pamatots un samērīgs.

Biedrība "Rodina" vērsās Rīgas pilsētas pašvaldībā ar pieteikumu par sapulces un gājiena rīkošanu 2014.gada 9.maijā Rīgā, kā pasākuma mērķi norādot Latvijā dzīvojošo krievu pulcēšanos, veidojot "dzīvo ķēdi", kā arī atbalsta paušanu "krievu skolām".

Rīgas pilsētas izpilddirektors ar 2014.gada 7.maija lēmumu aizliedza pieteiktās sapulces un gājiena norisi, pamatojoties uz Drošības policijas vēstuli, kurā bija norādīts, ka biedrības patiesais mērķis bija šķelt sabiedrību, demonstrēt krievu nācijas pārākumu un netiešu latviešu tautas un valodas noliegšanu.

Biedrība vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot atcelt izpilddirektora lēmumu. Administratīvā rajona tiesa ar 2014.gada 8.maija spriedumu noraidīja pieteikumu. Senāta Administratīvo lietu departaments ar 2015.gada 7.jūlija lēmumu atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.

Borisova vērsās Rīgas pilsētas pašvaldībā ar pieteikumu par sapulces rīkošanu 2014.gada 23.septembrī pie Ukrainas vēstniecības Rīgā, kā pasākuma mērķi minot "kara apturēšanu dienvidaustrumu Ukrainā".

Rīgas pilsētas izpilddirektors ar 2014.gada 22.septembra lēmumu aizliedza pieteiktās sapulces norisi, pamatojoties uz Drošības policijas vēstuli, kurā bija norādīts, ka patiesais sapulces organizators bija cita persona, bet sapulces patiesais mērķis - atbalsta paušana starptautiski neatzītām organizācijām. Tādējādi pieteiktā sapulce varēja apdraudēt sabiedrisko drošību un valsts demokrātisko kārtību.

Par šo lēmumu iesniedzēja vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot to atcelt un piešķirt atlīdzinājumu par morālo kaitējumu. Administratīvā rajona tiesa ar 2014.gada 27.oktobra spriedumu noraidīja iesniedzējas pieteikumu. 2015.gada 8.jūlijā Senāta Administratīvo lietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. 2016.gada 4.janvārī iesniedzēja vērsās ECT.