Pašreizējā, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā, valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē, pie varas esot 1078 dienas, liecina Ministru kabineta izplatīts paziņojums mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Pieņemot lēmumus par Covid-19 izplatības ierobežošanu, valdība ņem vērā ne tikai epidemiologu ieteikumus, bet arī ārējos aspektus, iekšējo stabilitāti un drošību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Patlaban ir grūti pateikt, kādā virzienā ies jaunā Vācijas valdība, jo no vienas puses tā ir koalīcijas valdība, ko veido Sociāldemokrātiskā partija, zaļo partija un Brīvo demokrātu partija, bet no otras puses tā ir reformu valdība, norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks Aldis Austers.
Lai gan daļu no atbalsta veidiem energoresursiem saņems visi, valdības pamata mērķis ir bijis atbalstīt tās grupas, kurām tas visvairāk nepieciešams, otrdien pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdība šodien lēma piešķirt Ārlietu ministrijai (ĀM) 62 301 eiro, lai segtu Vācijai radušās izmaksas, veicot Latvijas valstspiederīgo un viņu ģimenes locekļu repatriāciju no trešajām valstīm Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā.
Valdība šodien atbalstīja izmaiņas "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā", kas noteiks, ka valsts uz laiku no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.maijam nodrošinās pašvaldībām mērķdotāciju 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.
No nākamā mācību gada pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apjomu par skolēnu skaitu piešķirs pašvaldībām, kurām būs jāveic tā sadale, šodien lēma Ministru kabineta (MK) sēdē.
Šodien valdība lems par ieceri samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu par 50%, kā arī piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.
Ministru kabinets otrdien nolēma piešķirt iekšlietu dienestiem finansējumu 295 384 eiro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Valdība, visticamāk, pēc 11.janvāra nepagarinās Covid-19 pandēmijas dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, taču precīzi nosacījumi attiecībā uz turpmākajiem ierobežojumiem tiks vēl sagatavoti, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV).
Viens no Latvijas "melnajiem rekordiem" ir augstā mirstība no Covid-19, kuru valdība nevar "paslaucīt zem tepiķa", šādu viedokli pauda Saeimas deputāts, partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Par epidemioloģiskās drošības regulējumu pēc 11.janvāra varētu lemt nedēļā pirms Ziemassvētkiem, otrdien Ministru kabineta sēdē norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ņemot vērā Saeimas lēmumu nākamgad palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu līdz 350 eiro mēnesī no 1.janvāra un līdz 500 eiro mēnesī no 1.jūlija, valdība otrdien apstiprināja grozījumus noteikumos par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru IIN aprēķināšanai.
Valdība šodien plāno akceptēt noteikumus par nepieciešamību veikt Covid-19 laboratorijas testus pirms ieceļošanas Latvijā, pirmdien pēc koalīciju veidojošo partiju pārstāvju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Izglītības iestādes plānots vairs neiesaistīt gripas un citu elpceļu infekciju monitoringā, paredz grozījumi noteikumos par gripas pretepidēmijas pasākumiem, ko šodien skatīs Ministru kabinets.
Valdība Covid-19 krīzes risināšanā nenoliedzami pieļāvusi dažādas kļūdas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdībai nav plānu atjaunot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, šorīt LTV "Rīta panorāmā" paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), aicināts skaidrot, pie kādiem konkrētiem Covid-19 izplatības rādītājiem valdība varētu domāt par ierobežojumu atjaunošanu.