Vācija

Vairums vāciešu atbalsta valdības lēmumu pārstāt nodrošināt bezmaksas Covid-19 testus, lai pamudinātu cilvēkus doties vakcinēties, liecina sabiedriskās raidorganizācijas ZDF aptaujas "Politbarometer" dati.

Vācija piektdien piemin 60.gadskārtu kopš Berlīnes mūra būvniecības sākuma. Pēkšņais toreizējās Austrumvācijas lēmums 1961.gada 13.augustā slēgt robežu šokēja visu pasauli, un noveda pie Berlīnes pilnīgas sašķelšanas, kas ilga 28 gadus, līdz 1989.gada 9.novembrī mūris krita līdz ar komunistisko režīmu. Piemiņas pasākumā Berlīnē piedalījās Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Berlīnes mērs Mihaels Millers. Šteinmeiers kapelā, kas uzcelta kādreizējā mūra vietā, uzsvēra, ka Berlīnes mūris bija netaisnīgas valsts pazīme, norādot, ka Austrumvācija pašas pilsoņu acīs nebija nedz suverēna, nedz likumīga. "1961.gada 13.augusts bija liktenīga diena mums, vāciešiem, un visai pasaulei, un diena, kas iznīcināja sapņus un cerības, kas nošķīra bērnus no vecākiem, kas sāpīgi un bēdīgi iejaucās neskaitāmu cilvēku dzīvēs," sacīja prezidents. 1961.gada 13.augusts, kad agrā rītā sākās Berlīnes mūra būvniecība, iekrita svētdienā. Komunistiskā režīma varasiestādes, domājams, šo datumu bija izvēlējušās tāpēc, lai cilvēkus, kuri baudīja vasaras atpūtu, pārsteigtu nesagatavotus. Slepenās operācijas "Roze" mērķis bija pilnībā nodalīt PSRS okupēto Berlīnes austrumu sektoru no Rietumberlīnes, kas pēc Otrā pasaules kara tika nodota Rietumu sabiedroto - ASV, Lielbritānijas un Francijas - kontrolē, un tās īstenošanai tika mobilizēti vairāki desmiti tūkstošu Austrumvācijas armijas karavīru un komunistiskās zemessardzes kaujinieku. "Antifašistiskās aizsardzības siena", kā to dēvēja komunistiskais režīms, bija iecerēta, lai apturētu austrumvāciešu masveidīgo bēgšanu uz Rietumiem, izmantojot tolaik relatīvi viegli šķērsojamo robežu starp tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas galvaspilsētu un Rietumberlīni. Līdz 1961.gadam no 19 miljoniem austrumvāciešu 2,5 miljoni jau bija pārbēguši uz Rietumiem, un ik dienu "sociālistisko paradīzi" pameta vēl aptuveni 3000, raisot komunistisko varasiestāžu bažas, ka drīzumā viņu valsts varētu palikt vispār bez pilsoņiem. Agrā 13.augusta rītā Austrumvācijas armijas vienības bloķēja ielas un dzelzceļa līnijas, kas saistīja Berlīnes austrumu un rietumu sektorus, un sāka uzsliet dzeloņstiepļu žogu, kuru vēlāk aizstāja 155 kilometrus garš no betona blokiem veidots mūris, kas bija nodrošināts ar visu stingri apsargātai robežai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Ir zināms par vismaz 136 cilvēkiem, kuri tikuši noslepkavoti, tiem cenšoties pārkļūt pār Berlīnes mūri, bet vēsturnieki lēš, ka kopējais to cilvēku skaits, kas nogalināti, kad mēģinājuši pārbēgt no Austrumvācijas uz Rietumiem, sasniedz sešus līdz septiņus simtus. Šodien Berlīnes mūris faktiski izzudis bez pēdām. Saglabājušies vien daži atsevišķi fragmenti, kas reģistrēti kā vēstures pieminekļi. Berlīnes mūris gandrīz 30 gadus kalpoja par spilgtāko Aukstā kara un sadalītās Eiropas simbolu. 1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu. Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī Austrumvācija. Šteinmeiers norādīja, ka Berlīnes mūris ir atgādinājums neuztvert demokrātiju par pašsaprotamu. "Brīvība un demokrātija nekad nav dabas dota, nekad netiek iegūta vienreiz un uz visiem laikiem. Par brīvību un demokrātiju ir jācīnās, bet pēc tam jāaizsargā, jāaizstāv un jāsaglabā. Brīvībai un demokrātijai nepieciešama izlēmīga apņēmība un kaislība," norādīja Vācijas prezidents.

Vācija ievērojami samazinās darbinieku skaitu vēstniecībā Kabulā, bet Dānija un Norvēģija "uz laiku" savas vēstniecības Afganistānas galvaspilsētā slēgs, piektdien paziņojušas amatpersonas.

Vācijā ceturtdien otro dienu pēc kārtas turpinās vilcienu vadītāju streiks, un valsts iedzīvotājiem jārēķinās ar papildu būtiskiem dzelzceļa satiksmes traucējumiem.

Vācijā aizturēts Lielbritānijas pilsonis, kas tiek turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, trešdien paziņojusi Vācijas federālā prokuratūra.

Vācijas iedzīvotājus trešdien sagaida būtiski dzelzceļa satiksmes traucējumi, jo vilcienu vadītāji sākuši streiku saistībā ar nesaskaņām par atalgojuma palielināšanu. Vilcienu operators "Deutsche Bahn" atcēlis 75% reisu tālsatiksmes maršrutos un prognozē, ka satiksmes traucējumi ietekmēs arī reģionālos maršrutus. Streiks sākās otrdienas vakarā, kad darbu pārtrauca kravas vilcienu vadītāji, kam trešdienas naktī pievienojušies arī pasažieru vilcienu vadītāji. Paredzams, ka streiks ilgs līdz piektdienai plkst.2 (plkst.3 pēc Latvijas laika), un "Deutsche Bahn" sola atjaunot vilcienu satiksmi nedēļas nogalei. Ar šo streiku arodbiedrība vēlas panākt labāku atalgojumu vilcienu vadītājiem. Starp tās prasībām ir algu palielināšana par 1,4% un prēmijas 600 eiro apmērā šajā gadā, kā arī algu paaugstināšana vēl par 1,8% nākamgad. "Deutsche Bahn" piedāvājis algas divos posmos palielināt par 3,2%, taču abas puses nav spējušas vienoties par šo paaugstinājumu stāšanos spēkā. Avots: LETA

Pieaugot vajadzībai pret objektiem Eiropā, ASV armija pretēji plānotajam grasās saglabāt vairākas kazarmas Vācijā.

Vācijas prokurori sākuši izmeklēšanu pret Ārveileres reģiona vadītāju par iespējamo nolaidību, laicīgi nebrīdinot iedzīvotājus par plūdiem, kuros dzīvību zaudēja desmitiem cilvēku.

Gandrīz 90% Vācijas uzņēmumu pēdējos mēnešos piedzīvojuši kiberuzbrukumus, liecina jauns informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas "Bitkom" pētījums.

Tūkstošiem cilvēku svētdien Berlīnē piedalījušies nesankcionētā demonstrācijā pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un protestu laikā izcēlušās sadursmes ar policiju un aizturēti aptuveni 600 demonstranti. Saskaņā ar policijas aplēsēm demonstrācijā piedalījās aptuveni 5000 cilvēku. Viņi sapulcējās Berlīnes Šarlotenburgas rajonā un devās gājienā cauri Tīrgartenes parkam līdz Brandenburgas vārtiem. Vietējās varasiestādes aizliedza vairākas demonstrācijas, kas bija plānotas nedēļas nogalē, tostarp protestus, ko organizēja kustība "Querdenken" (Netradicionālā jeb tā dēvētā laterālā domāšana), kura Vācijā izrādījusies par visskaļāko protesta balsi pret karantīnas ierobežojumiem un aktīvu konspirācijas teoriju izplatītāju, noliedzot ar pandēmiju saistītos faktus. Taču protestētāji neievēroja policijas aizliegumu. Berlīnes policijas departaments norīkoja vairāk nekā 2000 policistus, lai izklīdinātu protestētājus, taču likumsargiem tika uzbrukts. "Viņi mēģināja izlauzties cauri policijas kordonam," paziņoja Berlīnes policija, piebilstot, ka policistiem nācies izmantot stekus. Vācija maijā atviegloja lielu daļu ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, tostarp atkal tika atvērti restorāni un bāri. Tomēr daudzas aktivitātes, tostarp pusdienošana restorānu iekštelpās un apmešanās viesnīcās prasa pierādījumu par vakcinēšanos pret Covid-19, atveseļošanos no šīs slimības vai nesen veiktu negatīvu Covid-19 testu. Demonstrācijas pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, notikušas arī citur Eiropā. Francijā šādos protestos sestdien piedalījās vairāk nekā 200 000 cilvēku, bet Itālijā pagājušajā nedēļās nogalē protestēja aptuveni 80 000 cilvēku. Avots:LETA

Vācijā no svētdienas ikvienam iebraucējam no ārvalstīm būs jāveic Covid-19 tests, ja vien viņi nav vakcinējušies vai atveseļojušies no slimības, piektdien paziņoja Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns.

Vācijā pret Covid-19 vakcinēti un vakcinēšanās procesu noslēguši vairāk nekā 50% iedzīvotāju, trešdien paziņojis Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns.

Otrdien pēc sprādziena ķīmiskajā rūpnīcā Vācijas rietumu pilsētā Leverkūzenē pazuduši pieci strādnieki un vairāki guvuši ievainojumus, paziņoja operatorkompānija "Currenta".

Ja Vācijā turpinās pieaugt inficēšanās ar jauno koronavīrusu, nevakcinētajiem var nākties rēķināties ar jauniem ierobežojumiem, svētdien intervijā laikrakstam "Bild am Sonntag" sacījis kancleres Angelas Merkeles biroja vadītājs Helge Brauns.

Vācijas vidienē piektdienas vakarā tika ievainoti pieci cilvēki, kad gaisa balons, kurā viņi atradās, bija spiests veikt avārijas nolaišanos.

Vācijas tiesa piektdien lietā par valsts dienvidaustrumos notikušajiem uzbrukumiem turku uzņēmumiem apsūdzētajam piespriedusi deviņarpus gadus cietumā.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība trešdien pieņēma ārkārtas palīdzības paketi plūdos cietušajiem rajoniem, atzīstot, ka mājokļu, uzņēmumu un infrastruktūras atjaunošanai būs vajadzīgi miljardiem eiro.

Otrdien Vācijas galvaspilsētā durvis publikai vēra rekonstruētā Berlīnes karaļpils, kurā iekārtots koloniālo artefaktu muzeju komplekss. Lai gan Humbolta forums tika atklāts jau pagājušā gada 16.decembrī, Covid-19 pandēmijas dēļ publikai tas joprojām nebija pieejams. Vērienīgā mēroga rekonstrukcijas darbi Vācijas galvaspilsētas centrā, kas tika uzsākti 2013.gadā, līdzīgi bēdīgi slavenajai jaunajai Berlīnes lidostai, kas tika atklāta pagājušā gada oktobrī, arī cieta no būvdarbu kavēšanās, izmaksu strauja pieauguma un pretrunīgajiem ieceres vērtējumiem sabiedrībā. Līdz Pirmā pasaules kara beigām, kad sagruva Vācijas impērija, pils kalpoja kā Hoencolneru dinastijas galvenā rezidence, un ieceres kritiķi norāda uz apstākli, ka gandrīz 20 000 eksponātu, kas nākuši no Āfrikas, Āzijas un Okeānijas, izvietoti ēkā, kur mituši galvenie vācu koloniālisma iniciatori. Oriģinālā pils kļuva par Berlīnes smagās vēstures upuri un nepārdzīvoja Otro pasaules karu un tam sekojošo Vācijas un tās galvaspilsētas sadalīšanu. Pils tika daļēji sagrauta sabiedroto gaisa bombardēšanas kampaņas laikā, bet to pilnīgi nojauca pēc kara valsts un Berlīnes austrumdaļai uzspiestais komunistiskais marionešu režīms. Berlīnes karaļpils vietā komunisti uzslēja Republikas pili, askētiska modernisma stilā veidotu kluci, kura fasādes greznoja oranžs atstarojošs stikls. Tajā līdz ar tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) dekoratīvo parlamentu bija izvietots arī kultūras un izklaižu centrs. Rekonstruētā Berlīnes karaļpils tapusi pēc itāļu arhitekta Franko Stellas projekta, un tās trīs fasādes ir oriģinālās baroka būves kopijas. Senākā Prūsijas pils daļa bija celta vē 15.gadsimtā, bet tās būvniecība noslēdzās tikai 18.gadsimta sākumā. Taču aiz vēsturisko fasāžu atdarinājumiem tagad slēpjas moderns ēku komplekss, kura kopplatība ir aptuveni 40 000 kvadrātmetru, kas atvēlēti izstāžu un konferenču zālēm. 21.gadsimta sākumā Prūsijas pils rekonstrukcija izsauca asas debates sabiedrībā, jo tā prasīja Republikas pils nojaukšanu. Lai gan nojaucamajā ēka savulaik ticis plaši izmantots tagad par ļoti kaitīgo atzītais azbests, tā bija iegūlusi daudzu austrumvāciešu sirdīs, kas šo būvi uzskatīja par savas vēstures un identitātes sastāvdaļu. Liela daļa no jaunajām ekspozīciju telpām atvēlēta Berlīnes etnoloģijas muzeja un Āzijas mākslas muzeja krājumiem, kas pilnībā tiks pārvietoti uz jauno mājvietu līdz 2021.gada beigām. Savu darbību Humbolta forums sāk ar sešām izstādēm, no kurām viena veltīta Berlīnes vēsturei, kamēr otrā aplūkojams ziloņkauls, bet vēl cita veltīta brāļiem Aleksandram un Vilhelmam Humboltiem, no kuriem viens bijis pazīstams ģeogrāfs un naturālists, bet otrs - filozofs un apgaismotājs, kas dibinājis tagad viņa vārdu nesošo Berlīnes Universitāti. "Izstādes ir ļoti atšķirīgas, no ļoti dažādām institūcijām," norādījis Humbolta centra direktors Harmuts Dorgelo. "Manuprāt, tas ir ļoti labi, jo ne vien parāda plašu tēmu loku, bet arī dažādus veidus, kādos šodien iespējams iekārtot izstādes." Avots: LETA

Sociālajā tīklā "Twitter" izvērtusies diskusija, vai pēdējā laika plūdos, karstuma pasaulē varētu "norakstīt" uz klimata pārmaiņām.

Postošo plūdu upuru skaits Vācijā pirmdien pieaudzis vismaz līdz 165 cilvēkiem, glābšanas dienestiem turpinot meklēt bez vēsts pazudušos.