Pētnieks: Vācijas jaunā valdība ir koalīcijas un reformu valdība

Viņš atzīmēja, ka tās personības, kas ir iekļautas valdībā, ir ar diezgan pretrunīgiem skatījumiem. Viens no piemēriem esot Krievijas jautājums. Sociāldemokrāti vienmēr ir bijuši Krievijai viena no draudzīgākajām partijām valstī. Tajā pašā laikā zaļie un brīvie demokrāti bijuši skeptiski par ciešākas sadarbības attīstīšanu ar Krieviju.

Tāpat neviennozīmīga ir partiju nostāja jautājumā par Eiropas integrāciju. Ja sociāldemokrāti ir viena no tām partijām Vācijā, kuri ir bijuši atvērtāki dziļākās integrācijas formām, pastāvēja cerība, ka partija varētu piekrist arī fiskālai savienībai eirozonā. Tajā pašā laikā Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners nāk no brīvajiem demokrātiem, kuri ir ļoti skeptiski par šādām padziļinātām integrācijas formām.

"Tāpēc ir grūti pateikt, kurā virzienā valdība attīstīsies un kādu ceļu tā ies. Lielā mērā notikumu attīstību noteiks negaidīti faktori. Piemēram, Vāciju ir skāris jaunais Covid-19 vilnis. Saslimstības līmenis ir augsts un straujš. Vācijas valdībai būtu jāpieņem nepopulāri lēmumi, ierobežojot sociālos kontaktus starp cilvēkiem. Protams, ka valdība šādos apstākļos zaudēs popularitāti un radīsies spriedze. Savukārt energoresursu cenu kāpums var likt pārskatīt ekonomikas zaļināšanas plānus," norādīja pētnieks.

Austers norādīja, ka iepriekšējās kancleres Angelas Merkeles laikā Vācijai nebija sliktas attiecības ar Latviju, jo īpaši tāpēc, ka konservatīvie demokrāti ir bijuši skeptiskāki par attiecībām ar Krieviju, līdz ar to viņi vairāk saprata Latvijas problēmas ar kaimiņvalsti. Pētnieka ieskatā, jaunā valdība varētu būt draudzīgāka Krievijai nekā Merkeles valdība. Viņaprāt, no Vācijas viedokļa, ir svarīgi kā attīstīsies Eiropas integrācija, vai tā tiks paplašināta, iekļaujot arī jaunus sektorus, kas būtu svarīgi Latvijai, piemēram, vienots enerģētikas un pakalpojumu tirgus. Ja Vācijas jaunā valdība kaut kam tādam piekritīs, tas nāks par labu ne tikai Latvijai, bet visai Eiropas Savienībai (ES), sacīja Austers.

Jautāts, kāds varētu būt jaunais Vācijas kanclers Olafs Šolcs, pētnieks atzīmēja, ka viņš nav tāds cilvēks, kurš būtu ar spilgtu personību. Tāpat viņam nepiemīt tāda harisma kā dažai citai amatpersonai no viņa kabineta. Austera ieskatā, kanclers ir pieredzējis politiķis ar bagātu pieredzi.

"Manuprāt, savā ziņā viņš būs līdzīgs Merkelei, proti, viņš nespers nekādus nozīmīgus soļus. Viņš būs atbildīgs savās rīcībās un mēģinās risināt situācijas, neeskalējot kādas puses intereses, mēģinot uzstāties kā samierinātājs. Šolcs neizies uz kādiem kardināliem risinājumiem. Šķiet, ka viņš būs līdzīgs Merkelei ārpolitikā," sacīja pētnieks.

Jautāts, vai Šolcam izdosies iegūt tādu statusu kā Merkelei, Austers norādīja, ka bijusī Vācijas kanclere bija Eiropas līdere lielā mērā tāpēc, ka Vācija ir spēcīgākā ekonomika ES. Tomēr, pēc pētnieka paustā, Merkelei neizdevās savā laikā daudz ko sasniegt, jo situācija patlaban Eiropā un pasaulē ir daudz sliktāka nekā brīdī, kad bijusī Vācijas kanclere nāca pie varas, piemēram, ES dalībvalstīs ir parādījušās autoritārisma tendences, nav uzlabojusies drošības situācija.

"Vai Šolcs varētu būt tāds līderis, kurš kļūtu par redzamu Eiropas līderi? Droši vien, ka nē, ja salīdzina ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kuram ir lielāks personīgais ego un harisma. Domāju, ka turpmākajos gados, līdz Francijas prezidenta vēlēšanām, kuras tuvojas, ticami, ka Eiropas līderis būs Makrons. Šolca personība nav tik spilgta, un viņš varētu būt aizkulišu spēlētājs, tomēr patlaban ir grūti prognozēt, kā tas izvērsīsies," sacīja Austers.

Jau ziņojām, ka Vācijas Bundestāgs 8.decembrī par jauno kancleru ievēlējis sociāldemokrātu līderi Olafu Šolcu, kurš šajā amatā nomanīja 16 gadus pie varas bijušo Merkeli.

Aizklātajā balsojumā 736 vietu parlamentā Šolcs saņēma 395 no 707 nobalsojušo deputātu balsīm. Viņa ievēlēšanai bija nepieciešamas 369 balsis.