Lai arī pēdējos gados ir vērojama tendence samazināties kopējam ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaitam, tomēr Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija. 2016. gadā Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem notikuši 5,5 ugunsgrēki un gājuši bojā 4,4 cilvēki, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji citās valstīs, liecina jaunākie Starptautiskās Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas Statistikas centra dati.
Jo augstākas ēkas Latvijā būvē, jo stingrāki nosacījumi tiek izvirzīti – ugunsnedrošus materiālus nedrīkst izmantot. Ugunsdrošības prasības regulē daudzi dokumenti, un tās ir stingras, lai gan stingrība vairāk attiecas uz jaunbūvēm vai salīdzinoši nesen renovētām ēkām.
Jaunie Ugunsdrošības noteikumi, kas stājas spēkā šoruden, uzliek virkni pienākumu arī privātpersonām. Tomēr dūmu pīkstulis pie griestiem un ugunsdzēšamais aparāts nebūt nav tā lielākā izdevumu pozīcija. Noteikumos ir saglabāta prasība par elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērīšanu. Ja vadi ir bojāti, tie jāpārvelk no jauna.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvalde, veicot ugunsdrošības pārbaudes 73 slimnīcās, secinājušas, ka pamazām stāvoklis slimnīcās uzlabojas, tomēr daudzās ārstniecības iestādēs konstatēti pārkāpumi, nra.lv informēja VUGD.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka šogad apkures ierīču neatbilstoša ekspluatācija ir bijusi par iemeslu jau 114 ugunsgrēkiem, pārsvarā dzīvojamajā sektorā.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzdevis Rīgas Pašvaldības policijai pastiprināti kontrolēt pirotehnikas tirdzniecību, kā arī aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem.