VUGD vērš uzmanību, ka iestājoties vēsākam laikam, līdz ar ikdienā sadzīvē lietoto elektrotehniku nereti tiek pieslēgti jaudīgi elektrosildītāji.
Iestājoties vēsākam laikam, līdz ar ikdienā sadzīvē lietoto elektrotehniku nereti tiek pieslēgti jaudīgi elektrosildītāji. Diemžēl pirms vairākiem desmitiem gadu un senāk būvētās ēkās vēl daudzviet ir saglabājies alumīnija elektroinstalācijas vadu tīkls, kas pēc saviem tehniskajiem parametriem jau tā ierīkošanas procesā bija piemērots nelielas jaudas patērētāju barošanai, kuru summāra jauda tajos laikos nepārsniedza dažus kilovatus (kw), taču salīdzinājumā ar senāk būvēto ēku alumīnija elektroinstalācijas vadu tīklu, mūsdienu mājokļos ikdienā lietoto elektroierīču summārā jauda ir pieaugusi vismaz 8 -10 reizes vairāk. Tādēļ ugunsdrošības pats galvenais faktors ir elektroinstalācijas vadi un pieslēgarmatūra (drošinātāji jeb korķi, aizsargautomāti, rozetes, slēdži) un tai jābūt atbilstošai sadzīvē darbināmo elektroierīču jaudai.
Ja sildierīces darbināšanas laikā konstatējat vadu silšanu un drošinātāju, aizsargautomātu regulāru «izsišanu» – tas norāda uz pieslēguma vadu neatbilstību pieslēgtās ierīces patērējamās strāvas stiprumam. Sliktākais, ko šādā situācijā mēdz izdarīt, ir esošo drošinātāju aizstāšana ar jaudīgākiem. Rezultātā pārmērīgi noslogotie nepietiekama resnuma vadi var sakarst līdz tādai temperatūrai, kas spēj izraisīt ēkas degtspējīgo konstrukciju aizdegšanos, uz kuru pārmērīgi jaudīgais drošinātājs tā arī nespēs savlaicīgi reaģēt. Šajā gadījumā aizsargautomāti būs lietderīgāki, jo tie ir jūtīgāki par drošinātājiem, tādēļ tie nostrādā ātrāk par drošinātājiem, pasargājot vadus no pārkaršanas.
Nākamais ugunsdrošības faktors ir sildierīču pieslēgarmatūras – rozešu un slēdžu stāvoklis. Ieteicams vismaz reizi gadā, pirms sildierīču aktīvas lietošanas uzsākšanas pārbaudīt kontaktu stāvokli rozetēs un iztīrīt tās no putekļiem. Ja, pieslēdzot sildierīci, rozetē konstatējat sprakšķus, dzirksteļošanu, tas norāda uz atslābušiem vadu stiprinājumiem pašā rozetē.
Pirms sākt lietot jaunu sildītāju, rūpīgi jāizlasa ierīces instrukcija, lai zinātu, cik ilgi tā drīkst darboties bez izslēgšanas, kur tā jānovieto un tamlīdzīgi. Ja pēc ilgāka pārtraukuma tiek izmantota elektroniskā sildīšanas ierīce (eļļas sildītājs u.c.), pirms lietošanas ir jāpārbauda tās tehniskais stāvoklis. Piemēram, vai to ieslēdzot nav spēcīga deguma smaka; vai to ekspluatēšanas laikā iepriekšējā sezonā nav sakusuši vai citā veidā bojāti vadi, savienojumi? Nedrīkst lietot elektroierīces, ja ir redzams pat it kā nenozīmīgs bojājums - bojāts elektroierīces apvalks vai pieslēgumvadu izolācija. Tāpat elektroierīču remonts būtu jāuztic speciālistiem, kas to prot darīt nevis eksperimentēt pašiem.
Lai arī elektroniskās sildīšanas ierīces «izslēdz» tiešu uguns klātbūtni un to izdalītais karstums atšķiras no «dzīvās uguns», nekādā gadījumā nav pieļaujama priekšmetu piemēram, drēbju novietošana, uz tām. Nereti cilvēki žāvē drēbes tieši uz sildītājiem, kas ieslēgti intensīvā režīmā.
Pazīmes, kas signalizē, ka mājoklī draud sākties elektrības izraisīts ugunsgrēks:
- slēdža vai rozetes tuvumā vērojami dūmi;
- dzirdama dzirksteļošanai raksturīgā sprakšķošā skaņa;
- jūtama degošas gumijas smaka;
- ieslēdzot vai izslēdzot elektroierīci, nospiežot slēdzi, vērojama dzirkstele.