Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms jeb UDHS vairs nav tikai bērnības slimība - tas būtiski ietekmē arī daudzu pieaugušo ikdienas dzīvi, bieži vien izjūtot koncentrēšanās grūtības, trauksmi un nestabilu enerģijas līmeni. Izrādās, ka īpaša uzmanība jāpievērš arī uzturam, jo ir kāda diēta, kas simptomus var tikai pasliktināt.
Pirms trim gadiem aktieris Jānis Āmanis aizgāja no Nacionālā teātra štata, atzīstot, ka sevi ir izsmēlis, bet tagad, atskatoties uz pēdējiem gadiem, Jānis stāsta, kā pārvarējis sevi, kā izdzīvojis un saņēmis sevi rokās, jo viņš šķīrās ne tikai no teātra, bet arī no sievas, raksta žurnāls "Privāts un Jauns".
Ir cilvēki, kas mieru atrod tieši lietus ritmiskajā dauzīšanā pret jumtu, jūras bangās vai pērkona rāmajā dārdoņā tālumā. Daudzi šīs skaņas izmanto miegam, darbam vai meditācijai, pat veidojot atskaņošanas sarakstus vai lietotnes jeb tā dēvēto “white noise”. Bet kāpēc šīs dabas skaņas tik spēcīgi ietekmē mūsu pašsajūtu? Skaidro “psychologytoday.com”.
Biežāk gadās sastapties ar skaidrojumiem, ka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir psihiskie traucējumi, ar ko vairāk saskaras bērni un pusaudži, taču tā nav, un ar šiem traucējumiem jāsadzīvo arī pieaugušajiem, kuriem vienkārši nepienākas valsts finansēts ārsta apmeklējums vai kompensēti medikamenti.
Es neieslīgšu tehniskās detaļās, bet pamata būtībā UDHS ir neirālas attīstības traucējums, kas saistīts ar atipisku centrālās nervu sistēmas attīstību un nobriešanu, kas skar miljoniem cilvēku uz visas pasaules.