Upēs, kurās pirmdien un otrdien ūdens līmenis cēlās visstraujāk, tas vairs būtiski nepaaugstinās vai pat sācis pazemināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.
Spēcīgo nokrišņu dēļ pēdējā diennaktī daudzās upēs Latvijas centrālajā un austrumu daļā strauji cēlies ūdens līmenis, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Ledus sastrēgumu dēļ pēdējā diennaktī strauji cēlies ūdens līmenis Gaujā pie Carnikavas un Daugavā pie Zeļķiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvā informācija.
Pirmdien Lielupē pie Staļģenes, ejot ledum, ūdens līmenis paaugstinājies vēl vismaz par 0,6 metriem un applūdusi paliene, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Nākamnedēļ gaidāmā siltuma ietekmē intensīvi kusīs sniega un ledus sega, upēs paaugstināsies ūdens līmenis, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Kopš pavasara Latvijas upju notece ir mazāka par ilggadējo vidējo noteci šajā periodā, un augustā ūdens daudzums Lielupē samazinājies līdz 28% no normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
Pēdējos gados Baltijas jūrā reģistrēts straujākais ūdens līmeņa kāpums Eiropā, un šā gadsimta beigās vidējais ūdens līmenis Latvijas piekrastē var būt pusmetru augstāks nekā mūsdienās, liecina Eiropas Vides aģentūras (EVA) publicētās prognozes.
Lielajā Juglā pie Zaķumuižas ūdens līmenis pēdējā nedēļā paaugstinājies par 3,2 metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Pēdējo dienu lietavu ietekmē vairākās Kurzemes un Vidzemes upēs ūdens līmenis paaugstinājies par diviem metriem, un kāpums turpinās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Lielā daļā upju - it īpaši Vidzemē, arī Kurzemes un Latgales ziemeļu daļā - turpina paaugstināties ūdens līmenis, vietām tas jau kāpis par vairāk nekā diviem metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Laivotāju iecienītajā Amatas upē ūdens līmenis Melturu novērojumu stacijā pirmo reizi kopš 2017.gada pārsniedzis pusotra metra atzīmi un turpina kāpt, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Arī pirms gaidāmā straujā ūdens līmeņa kāpuma Amatā ir pietiekami daudz ūdens sekmīgai laivošanai, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Iepriekšējo dienu bagātīgie nokrišņi izraisījuši ūdens līmeņa paaugstināšanos upēs, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Zinātnieki secinājuši, ka ūdens līmenis pasaules jūrās un okeānos varētu celties daudz straujāk nekā iepriekš domāts, kūstot Grenlandes un Antarktikas ledājiem, vēsta BBC.
Lai gan parasti aprīlī Latvijas upēs ir palu periods, šogad vairākās upēs ūdens līmenis sasniedzis zemāko atzīmi, kāda novērota aprīlī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Agrā pavasara un sausā laika ietekmē šomēnes Latvijas upēs atsācies mazūdens periods, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Šīs nedēļas pirmajā pusē ūdens līmenis Latvijas upēs pārsvarā pazeminājies, līdz ar siltāka laika atgriešanos daudzviet gaidāms neliels līmeņa kāpums, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Lielā daļā Latvijas upju ūdens līmenis turpina paaugstināties, vien dažās upēs valsts rietumu un austrumu novados tas nedaudz pazeminās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.
Pēdējo dienu atkušņa un lietus ietekmē Latvijas upēs, galvenokārt valsts rietumu un centrālajā daļā, turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.