Lielā daļā Latvijas upju ūdens līmenis turpina paaugstināties, vien dažās upēs valsts rietumu un austrumu novados tas nedaudz pazeminās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.
Pēdējo dienu atkušņa un lietus ietekmē Latvijas upēs, galvenokārt valsts rietumu un centrālajā daļā, turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Daudzās Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis sestdien lēnām pazeminās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Saskaņā ar meteoroloģiskajām prognozēm no 5.aprīļa līdz 8.aprīlim Zemgales upēs gaidāms ūdens līmeņa celšanās maksimums, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
Pavasara plūdu risks Latvijas teritorijā pašlaik tiek vērtēts zemāks nekā iepriekšējos gados, pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Šī gada pavasara pali būs mazāki nekā prognozēts iepriekš, plašāku teritoriju applūšana iespējama galvenokārt Daugavas un Lielupes krastos, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) atjaunotā palu prognoze.
Lielā daļā upju ūdens līmenis ceturtdien pazeminās, citviet tas turpina pakāpeniski paaugstināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvie dati.
Kurzemē un Zemgalē otrdien turpinās straujš ūdens līmeņa kāpums upēs, tas sācies arī daudzviet Vidzemē un Latgalē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Pastiprinoties austrumu vējam, ūdens līmenis Rīgas jūras līcī pazeminājies aptuveni pusmetru zem ilggadējās vidējās atzīmes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Kopš janvāra beigām, kad ledus sastrēguma dēļ ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pakāpās līdz pēdējo gadu augstākajai atzīmei, ūdens atkāpies par metru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Pēdējo dienu atkušņa, nokrišņu un ledus iešanas dēļ daudzās upēs valsts rietumu un centrālajā daļā turpinās ūdens līmeņa celšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
ēdējā diennaktī turpināja paaugstināties ūdens līmenis Latvijas rietumu un centrālās daļas upēs, vietām strauji, novērota arī ledus iešana, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Aizvadītajā naktī ūdens līmenis Daugavā pie Jersikas paaugstinājies par 40 centimetriem, sasniedzot 5,3 metru atzīmi, aģentūrai LETA pastāstīja Līvānu novada domes Darba aizsardzības speciālists Andris Kundziņš.
Siltā laika un nokrišņu dēļ pēdējā diennaktī sākusies straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs valsts rietumu un centrālajā daļā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Daugavā no Jēkabpils līdz Pļaviņām ūdens līmenis nedaudz svārstās, bet visai straujš kāpums turpinās augšpus Jēkabpils, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Ceturtdienas rītā ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminājies līdz 6,04 metru atzīmei, kas ir 62 centimetrus zem pirmdienas rītā reģistrētā maksimuma, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Pēc 2017. gada rudens piedzīvotajiem ilgstošajiem un intensīvajiem nokrišņiem ziemas sākumā Latvijas upēs bija augsti ūdens līmeņi. Decembrī Latvijas upju ūdenīgums pārsniedza normu: Daugavas ūdenīgums bija 282%, Aiviekstes 334%, Gaujas 213%, Lielupes 298% un Ventas 235% no normas. Paaugstinātas noteces apstākļos ledstāvei upēs nav viegli izveidoties, vēsta meteo.lv.
Aizvadītajā naktī ūdens līmenis novērojumu stacijā pie Zeļķu dzelzceļa tilta - Daugavā starp Pļaviņām un Jēkabpili - pakāpās 30 centimetru virs kritiskās atzīmes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.