Tūrisms

Ja daļēji obligātā kārtā nevajadzētu doties uz Čehijas pilsētu Liberecu, nezinu, vai labprātīgi būtu izvēlējusies to par sava ceļojuma galamērķi vai vismaz piestāšanas punktu.

Ir ceļi, kas autobraucējiem sagādā kārtīgu adrenalīna devu asinīs, ir ceļi, kas raisa neaizmirstamas sajūtas, un vēl ir tādi, kas sola ne vien aizraujošu braucienu, bet arī lielisku galamērķi. Apkopoti četri lieliski maršruti braukšanas entuziastiem tepat Latvijā un Eiropā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic nākamgad ieviesīs divus jaunus maršrutus. 14. maijā sāksies lidojumi no Rīgas uz Sočiem, bet 16. aprīlī – arī uz Kaļiņingradu. Abi jaunie maršruti piedāvās ērtas ceļošanas iespējas pasažieriem no Baltijas valstīm un Krievijas ar ērtiem savienojumiem Rīgā.

Kārtenes skatu torņa celtniecības darbi tuvojas noslēgumam. Lietavas iecerēto aizkavējušas, informē biedrība "Kārtenes skati"

Šā gada ziemas lidojumu sezonā ceļotāji no starptautiskās lidostas "Rīga" varēs doties uz 74 tiešajiem galamērķiem visā pasaulē, informēja lidostas pārstāvji.

Pēc pēdējo gadu terora uzliesmojumiem un ar tiem saistītajiem incidentiem dažādu arābu valstu un Turcijas kūrortos, šoruden skatoties visnotaļ karstasinīgus ziņu sižetus no Katalonijas, ceļotāji aizvien biežāk sāk uzdot jautājumu – braukt vai nebraukt uz Barselonu?

Atceļot daudzus iepriekš izpirktus reisus, aviokompānija Ryanair radīja problēmas tūkstošiem ceļotāju. Neatkarīgā pēta apdrošināšanas kompāniju palīdzību klientiem gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ nākas pārtraukt ceļojumu.

Kā ir būt nūdistam valstī, kur publiska atkailināšanās ir strikti aizliegta? Kāds drosmīgs nūdistu komūnas pārstāvis no Indonēzijas dalās savā pieredzē un ikdienas cīņā ar viņaprāt nepieņemamiem likumiem, raksta BBC.com.

Šogad rudens ir visai mainīgs, tāpēc jātver katrs mirklis, lai izbaudītu tā krāsas un smaržas, braucot apskatīt viduslaiku pilis, izstaigājot meža takas, dodoties vērot migrējošos gājputnus un brīvdabas piknikā.

Spānijas policija piektdien paziņojusi, ka atklājusi, ka aptuveni 800 britu tūristi kompensāciju dēļ melojuši, ka ceļojuma laikā Spānijā saindējušies ar ēdienu.

Latvijas valsts simtgades svinībām gatavojas arī tūrisma industrija, aicinot ikvienu vairāk apceļot savu zemi.

Gadu mija lielai daļai sabiedrības saistās ar krāšņākajiem gada svētkiem. Daži Jauno gadu izvēlas sagaidīt dzimtajā zemē un ģimenes vai radu lokā, citi – doties svinēt ārvalstīs. Pašlaik trīs populārākie galamērķi, kurp Latvijas iedzīvotāji ieplānojuši doties Jaunā gada datumos, ir Bangkoka Taizemē, Berlīne Vācijā un Prāga Čehijā.

Sanktpēterburga. Uz purviem būvētā un par ziemeļu Venēciju dēvētā. Ar kanāliem un tiltiem, ar zelta pārbagātību arhitektūrā, pasaules mākslas šedevriem muzejos, ar ļaužu plūsmu metro pārejās. Vienmēr no jauna atklājama.

Ezere ir neliela apdzīvota vieta pie Latvijas robežas ar Lietuvu, Saldus novadā.

Tūrisma nozare ir viena no straujāk augošajām ekonomikas nozarēm pasaulē, turklāt Eiropas reģions ir visapmeklētākais. Pasaules Tūrisma dienā Eiropas Parlamentā (EP) notika šai nozarei veltīta konference, tādējādi pievēršot tai īpašu uzmanību, iezīmējot potenciālās problēmas un iespējamos ieguvumus, tika runāts par veidiem, kā tūrisma nozari iespējams padarīt konkurētspējīgāku, kā ar šā sektora palīdzību palielināt darba vietu skaitu. EP tas bija pirmais lielais pasākums, kas veltīts tūrismam.

Rudenim sākot iekrāsot lapas, Siguldas domes un Siguldas Tūrisma informācijas centra darbiniekiem arvien biežāk nākas atbildēt uz jautājumu – vai jau ir īstais brīdis Siguldas zelta rudens baudīšanai. «Sajūta, ka ir sācies zelta rudens, katram ir savādāka. Vieniem tas ir brīdis, kad lapas sāk dzeltēt, citiem – kad koki jau ir nometuši daļu savas rotas un tā klāj zemi kā krāšņs paklājs,» atklāj Siguldas mērs Uģis Mitrevics.

Dobeles pils pirmoreiz dokumentos minēta 1254. gadā, kad šajā vietā pastāvēja nocietināta koka pils - zemgaļu Dobeles pilsnovada pārvaldes centrs. Livonijas krusta karu laikā Dobeles apkārtnē norisinājās sīvas kaujas ar vācu krustnešiem. Zemgaļi izrādīja milzīgu pretestību ienaidniekiem, kas tā arī nespēja pili ieņemt. Dobeles pils laika posmā no 1279. līdz 1289. gadam izturēja sešus Livonijas ordeņa aplenkumus. Kad viss apvidus bija nopostīts, zemgaļi paši savu pili 1289. gadā nodedzināja un neuzvarēti devās uz Lietuvas dižkunigaitijas teritoriju. No 1335. līdz 1347. gadam Livonijas ordenis nodedzinātās zemgaļu pils vietā uzcēla mūra pili, ap kuru ar laiku izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne. 1376.-1562. gadā pilī uzturējās ordeņa Dobeles komturi ar savu karadraudzi. Pēdējais Dobeles komturs Matīss no Rekes nonāca konfliktā ar Kurzemes hercogu Gothardu Ketleru, kas 1566. gadā pili ieņēma un piespieda komturu atteikties no tās. 1579., 1613. un 1628. gadā Dobeles pilī noturēja Kurzemes landtāgus. 1620./1621. un 1625. gadā Dobeli ieņēma Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa karaspēks. No 1643. līdz 1649. gadam pili apdzīvoja hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdelāna ar audžudēlu princi Jēkabu (vēlāko hercogu Jēkabu). 1658. gadā hercoga Jēkaba gūsta laikā pili ieguva zviedri. Tai pašā gadā kurzemnieki kopā ar poļiem mēģināja pili atkarot, bet nenoturējās un tika no jauna padzīti. 1660. gadā pēc Olivas miera līguma hercogs Jēkabs atguva pili un laikā tika uzcelta gara papildus ēka pie pils austrumu sienas, taču pils nocietinājumi netika atjaunoti. 1701. gadā pili atkal ieņēma zviedri un pilī 6 dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Kara laikā pilsēta un pils tika stipri izpostīta. 18.gs. pirmajā ceturksnī Dobelē un tās apkārtnē plosījās mēris, kas krietni samazināja iedzīvotāju skaitu. Pili apdzīvoja līdz 1736. gadam, kad tai iebruka jumts. 1870. gada 24. jūnijā pie Dobeles pilsdrupām notika Kurzemes latviešu dziesmu svētki — vieni no pirmajiem Latvijā, jo pirmie vispārējie dziesmu svētki notika 1873. gadā. 1915. gadā pils pakājē karaspēka parādi pieņēma Vācijas ķeizars Vilhelms II.

Svētdien, 1. oktobrī, Eduarda Veidenbauma (1867–1892) memoriālajā muzejā Kalāči visi, kas vien to vēlas, tiek aicināti nosvinēt dzejnieka 150. dzimšanas dienu. Tiek solīta dzejiski muzikāla atmosfēra, kā arī jau dzirdēti un nedzirdēti stāsti par Eduardu Veidenbaumu, viņa dzimtu un mājām.

Tie, kurus nebiedē vēji un šļakatas, rudenī var baudīt skaistu pastaigu ne tikai mežos un parkos, bet arī uz moliem. Piejūras klimats, viļņu šalkoņa un svaigs gaiss - kas gan var būt uzmundrinošāks un relaksējošāks!