TŪRISMS: Uz laukiem Latvijā un Lietuvā

CITĀDĀS. Saimniecībā Vilciņi ar putnu audzēšanu nodarbojas jau gadus astoņus. Profesionāļi tur var meklēt dažādas eksotiskas šķirnes, arī zilizaļo olu dējējas, bet vienkārši ziņkārīgajiem tur ir iespēja izsekot līdzi procesam, ja tā var teikt, no olas līdz putnam. Un putni tur ir daždažādi. Saimnieki īpaši lepojas ar varenajām zosīm, kas ir varenas gan augumā, gan olu dēšanā. Īpašu uzmanību noteikti saista Indijas skrējējpīles © Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Šīs nedēļas nogalē Latvijā notiks Lauku ceļotāja ikgadējā akcija Atvērtās dienas laukos, kas tiek rīkota, lai vietējā tūrisma piekritēji varētu iepazīt arī tās saimniecības laukos, kas parasti tūristiem nav atvērtas. Nākamās nedēļas nogalē šī akcija norisināsies Lietuvā, kas tiek rīkota sadarbībā ar Lietuvas Lauku tūrisma asociāciju Atostogos kaime.

Pat tiem, kas ir naski lokālā tūrisma baudītāji, akcija Atvērtās dienas laukos ir īpašs notikums, jo tās laikā apmeklētājiem tiks atvērtas arī tās saimniecības, kas ikdienā galveno uzmanību velta ražošanai, nevis tūristu uzņemšanai, tomēr šīs nedēļas nogalē visi, kas piedalās akcijā, būs savās saimniecībās un gaidīs ciemiņus. Akcijas norises laikā saimnieki piedāvās atlaides, īpaši sagatavotus pasākumus un programmas, piemēram: par godu valsts svētkiem un Latvijas simtgadei daudzas lauku saimniecības aicina ciemos uz Baltā galdauta svētkiem - būs gardumi, koncerti, lauku labumu tirdziņi, izzinošas ekskursijas un kopīga dāvanu sarūpēšana Latvijai, ne velti akcijas norises laiks izvēlēts tieši ar valsts svētku dienām. Aiz auss var likt ziņu, ka šī nedēļas nogale ir unikāla ar to, ka nevienā citā reizē tik daudz dažādu saimniecību nav atvērtas viesiem vienlaikus - tāpēc šī ir laba iespēja doties ceļojumā ar daudziem interesantiem apmeklējumiem.

Kā Neatkarīgo informē Lauku ceļotāja vadītāja Asnāte Ziemele, «šajā gadā akcija noritēs divās nedēļas nogalēs - 4.-6. maijā Latvijā un 11.-13. maijā Lietuvā. Atšķirīgi datumi izvēlēti, lai apmeklētāji varētu paspēt apceļot pēc iespējas vairāk saimniecību abās valstīs, kā arī tie, kam nav iespēja apmeklēt akciju šajā nedēļas nogalē, to varētu darīt otrā nedēļas nogalē. Latvijā akcija notiks svētku brīvdienās, aicinot doties uz laukiem, lai sveiktu Latviju - daudzas saimniecības aicina ciemos uz Baltā galdauta svētkiem. Savukārt, Lietuvā akcijas nedēļas nogalē tiek svinēta Mātes diena. Kopīgs brauciens uz laukiem ir jauks veids, kā svinēt svētkus. Šī akcija ir domāta, lai iepazītu lauku dzīvi, nobaudītu lauku labumus, atrastu «savas» saimniecības, no kurām iegādāties laukos audzētus un ražotus produktus. Akcijas laikā apmeklētājiem abās valstīs kopā būs atvērtas vairāk nekā 200 lauku saimniecības».

Akcijā piedalās lielās lauku saimniecības, pilis un muižas, atrakciju parki, lauku krodziņi un restorāni, dabas takas, naktsmītnes, amatnieki, pirtnieki, pārtikas ražotāji, biškopji, stādu audzētāji un daudzi citi. Visus akcijas dalībniekus var atrast akcijas mājaslapā www.celotajs.lv/atvertasdienas. Arī Lietuvas lauku saimniecības sola gardumus, meistarklases, kurās izcept tradicionālo lietuviešu šakoti, arī izbaudīt lietuviešu pirts tradīcijas, nogaršot - ko lietuvieši gatavo no pašu audzētām kaņepēm.

Neatkarīgā jau pabija dažās saimniecībās, kas būs atvērtas šajā akcijā.

No olas līdz putnam

Ne tikai ģimenei ar ne pārāk lieliem bērniem ieteicams mērot ceļu līdz zemnieku saimniecībai Vilciņi, kas atrodas Viesītes novada Saukas pagastā. Ģimenes saimniecība, kas nodarbojas ar putnkopību, tirgo olas inkubācijai un arī pārtikai, šajās brīvdienās piedāvā iepazīt dažādu šķirņu vistas, zosis un arī Indijas skrējējpīles. Īpašs piedzīvojums - uzzināt visu ciklu, kā no olas rodas putns. Ja kāds nezina, kā notiek olu savākšana, kas ir olu inkubācija un kas notiek tad, kad no olas izšķiļas cālis, tad vislabākais ir doties uz šo saimniecību, kur to visu būs iespējams apskatīt.

Foto: Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Kafeja ar pievienoto vērtību

Kafeja ar pievienoto vērtību meklējama pie Jolantas Kovnackas Elkšņos, kas savu rūpalu atvērusi, pateicoties vecmāmiņai Alīdai, kas savulaik mājās gatavojusi garšīgu bezkofeīna kafeju. Nu jau deviņus gadus mazmeita kafeju Alīda gatavo pēc senās receptes no grauzdētiem cigoriņiem, ozolzīlēm un burkāniem, bet laika gaitā tapuši arī citi bezkofeīna dzērieni ar sastāva variācijām - ar miežiem, rudziem, apiņiem un kaņepēm. Saimnieces vecmamma ir nākusi no Subates puses Prodes kroga apkārtnes, tādēļ šīm «kafejām ir Sēlijas garša». Turklāt tajās tiek izmantotas vietējās izejvielas. «Jūtu, kā mana vecmāmiņa stāv man klāt šajā lietā - mēs ģimenē atkal dzeram cigoriņu kafeju, biezumus pieliekam maizei un ar atlikušajiem biezumiem ejam uz pirti skrubēties,» stāsta Jolanta Kovnacka, kuras ražotā kafeja esot nopērkama pat Maskavā.

Pirmais produkts, ar ko sākās mazā uzņēmējdarbība, nosaukts par godu Jolantas vecmāmiņai Alīdai, no kuras arī pūrā saņemta kafejas recepte. Vecmamma Alīda nākusi no zemniekiem, bet abi ar vīru bijuši labi saimnieki, un tādēļ garām nav gājusi arī izvešana uz Sibīriju. Ražotnes goda vietā nolikta arī vecmammas fotogrāfija, kā arī panna, kas, kā redzams, ir daudz ko piedzīvojusi, bet ģimenē tiek glabāta kā īpaša relikvija no Sibīrijas laika. Ideja par šādu uzņēmējdarbību radusies nejauši - kad piedzimis trešais bērns, Jolanta, kurai gan ļoti garšo kafija, sapratusi, ka jāmēģina atteikties no pupiņu kafijas, bet tās vietā jāmeklē kas cits. Atcerējusies par vecmāmiņas Alīdas kafeju, ko viņa regulāri ikdienā baudījusi bērnu dienās, un sākusi meistarot... «Daudziem šī kafeja dod iespēju atgriezties bērnībā,» saka Jolanta Kovnacka.

Mežkopja vīns

No Neretas vien pāris kilometrus jānobrauc Lietuvas virzienā, lai Rokišķu rajona Taručiai ciematā, lauku tūrisma saimniecībā Roksala nobaudītu lietuviešu darītu vīnu no vietējām izejvielām. Starp citu, tur iespējams arī izmantot naktsmājas. Šajā vietā interesantais, protams, ir stāsts, kā mežzinis Raimunds Nagele kopā ar saviem abiem dēliem pievērsies vīna ražošanai, kā iekopis dārzus, kā ielauzījies vīna ražošanā. Nu ģimene piedāvā deviņu veidu vīnus, lielākoties - sausos un pussausos, kas darīti tikai no pašu stādītā vīna dārza vīnogām, bet arī jāņogām, ērkšķogām, aronijām, āboliem, rabarberiem. Starp citu, saimniecībā darītajiem vīniem ir piešķirts Lietuvas nacionālā mantojuma sertifikāts. Īpašas apskates vērts ir saimnieka izlolotais vīna pagrabs - tajā nemainīgā temperatūrā tiek glabāta produkcija. Tikai nevajag cerēt, ka apskatei būs pieejama arī pati vīna darītava, tā atrodas citviet, un ieeja tajā tūristiem netiek ļauta.

Lietuviešu lepnums - šakotis

Ja nu kaut ko ir vērts nomēģināt, esot Lietuvā, tad noteikti lietuviešu tradicionālo kārumu šakotis. Ja ceļs ved caur Jodupi, ir vērts iegriezties Laimutes Sadauskienes ceptuvē, piedalīties šakotis cepšanas meistarklasē. Kas ir šakotis? Eglītes ar zariņiem, kas pagatavotas no īpašas cepumu mīklas. Īpašs ir to pagatavošanas veids, kas mūsdienu cilvēkam var šķist pārlieku monotons un laikietilpīgs. Lietuvieši ļoti lepojas ar savu īpašo kārumu, lai gan līdzīgi meistarojumi ir citviet (Polijā - sinkačs, Vācijā - kukeri). Atvērto dienu laikā ceptuves pagalmā būs izvietota speciāla šakotis cepšanas krāsns, un ikvienam būs iespēja redzēt, kā no šķidrās mīklas izveidojas eglīte un kā tai rodas asi zariņi.

Akciju Atvērtās dienas laukos organizē projekta Lauksaimniecības tradīciju mantojums agrotūrismā Latvijā un Lietuvā (Agriheritage, LLI-65) ietvaros, ko finansē Eiropas Savienības Interreg Latvijas-Lietuvas programma 2014.-2020. gadam un atbalsta LR Zemkopības ministrija. Sīkāka informācija akcijas mājaslapā www.celotajs.lv./atvertasdienas.

Papildu informācija par Lietuvas saimniecībām: http://www.atostogoskaime.lt/atviros-dienos-kaime.

Piedaloties fotokonkursā, iespējams iegūt dāvanu karti 100 eiro vērtībā atpūtai laukos Latvijā vai Lietuvā.



Izklaide

Pēc grupas “bet bet” koncerta Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” prezentēta Guntara Rača pirmā prozas grāmata – autobiogrāfiskais atmiņu stāsts “Trakais”. Pasākumu apmeklēja vairāki grāmatas varoņi, tostarp “Līvu” līderis Ainars Virga, kā arī vēl viens jaunības laika draugs Ivo Fomins.

Svarīgākais