Trīsas

Nedēļas nogalē uz sava otrā studijas albuma klajā laišanas svinībām Ģertrūdes ielas teātrī aicināja trīs meiteņu un trīs sintezatoru grupa “Trīsas”, lai pie viena atskatītos uz “Trīsu” trīs gadu pieredzi, kā arī “analizētu trīsu (un laikam arī “Trīsu”) fenomenu, meklētu trīsu aizsākumu, fizioloģiskās izpausmes un to praktizēšanu ikdienas dzīvē, lai izprastu sevi vairāk”. Tas viss tiešām arī notika, jo šīm trim dāmām radošā teatrāļu pasaule nav nekas svešs.

“”Trīsas” aicina uz kopā būšanu un svinībām ar trīsainiem elementiem 23. augustā plkst. 18:33 Ģertrūdes ielas teātrī. Kolektīvā triumfa laikā būs iespēja atskatīties uz “Trīsu” trīs gadu pieredzi kopā ar “Trīsu” draugiem un viesiem, kā arī tiks prezentēts “Trīsu” jaunais albums “21.gs. bērniņš”,” – aicinājums ir tik labi uzrakstīts, ka gribas to citēt pilnībā.

Dažkārt (vai varbūt pat bieži) pasākumos var netīšām iepazīt to, kā dēļ uz šiem pasākumiem nemaz neesi gājis un pat neesi domājis ar šo kaut ko iepazīties. Lūk, piemēram, apskatnieks nedēļas nogalē devās uz mākslas galeriju “Noass”, lai atzīmētu kolēģa Ulda Rudaka “Rokupācijas” atkārtotā izdevuma klajā nākšanu un pie viena varbūt paklausītos projektu “Ingus Baušķenieks un Draugi”, bet sanāca teju vai spiestā kārtā redzēt un dzirdēt arī starp abiem šiem notikumiem uz skatuves kāpjošo grupu “Trīsas”. Par to bija zināms vien tas, ka tās ir “trīs meitenes, trīs sintezatori un neizsmeļamas skaņu variācijas”, bet izrādījās daudz, daudz interesantāk. Turklāt, kā izrādās, trijotnei jau pērn augustā izdots debijas albums (Bandcamp gan tas parādījies pavisam nesen), kuru gan viņas bija pakautrējušās pareklamēt skaļāk. Nu, tad tagad.