Ceturtdiena, 30.maijs

redeem Lolita, Vitolds

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Trīsas - “Kaut kur kāds”

© Publicitātes foto

Dažkārt (vai varbūt pat bieži) pasākumos var netīšām iepazīt to, kā dēļ uz šiem pasākumiem nemaz neesi gājis un pat neesi domājis ar šo kaut ko iepazīties. Lūk, piemēram, apskatnieks nedēļas nogalē devās uz mākslas galeriju “Noass”, lai atzīmētu kolēģa Ulda Rudaka “Rokupācijas” atkārtotā izdevuma klajā nākšanu un pie viena varbūt paklausītos projektu “Ingus Baušķenieks un Draugi”, bet sanāca teju vai spiestā kārtā redzēt un dzirdēt arī starp abiem šiem notikumiem uz skatuves kāpjošo grupu “Trīsas”. Par to bija zināms vien tas, ka tās ir “trīs meitenes, trīs sintezatori un neizsmeļamas skaņu variācijas”, bet izrādījās daudz, daudz interesantāk. Turklāt, kā izrādās, trijotnei jau pērn augustā izdots debijas albums (Bandcamp gan tas parādījies pavisam nesen), kuru gan viņas bija pakautrējušās pareklamēt skaļāk. Nu, tad tagad.

“Trīsas” satikušās tālajā 2021. gadā - kādā pasākumā Endīne Bērziņa un Jete Anna Puriņa sajutušas dvēselisku radniecību un līdzīgas muzikālās intereses, nolemjot veidot grupu. Sabīnes Alises Ozoliņas dzīvoklis esot izlūgts kā mēģinājumu telpa, kamēr pati saimniece smalkjūtīgi sēdējusi otrā istabā, tomēr beigu galā iesaistījusies arī viņa un kļuvusi par trešo Trīsu. ““Trīsas” atnāca kaut kādā vietiņā un sāka rakstīt dziesmiņas. Nodarbojas ar cilvēka dabas verbalizēšanu. Nav neaktuālu sajūtu, ir trīs sintezatori ar neizsmeļamām skaņu iespējām.”

Koncertā šķita pārsteidzoši, cik visas trīs Trīsas organiski un vienoti jūtas uz skatuves, pat samainīšanos ar vietām pie sintezatoriem pārvēršot par nelielu šovu, turklāt spējot viegli un nepiespiesti komunicēt ar publiku. Papētot šo meiteņu gaitas sīkāk, noskaidrojās, ka viņām ir saistība ar teātra vidi, turklāt Endīne ir ļoti spējīga jaunā režisore, tāpēc šāda viegla iejušanās publiskajā vidē ir pašsaprotama.

Par albumu. Kopumā septiņas dziesmas, no kurām par katru meitenēm bija arī savs stāsts. Piemēram, “Man ir slikti” esot klausītājiem vislabāk patikusi decembrī (to apliecina straumēšanas dati), kad dienas garums bija tikai sešas stundas, un viss visiem tiešām šķitis slikti - gan rītos, gan vakaros, gan pusdienās, gan launagos… Uzturēšanās radošā vidē laikam stimulējusi arī tekstu rašanos, jo “Trīsām” tie nav tukši, par putniņiem vai rudeni, bet ar dziļāku jēgu un arī smalku ironiju - piemēram, paklausieties dziesmas “Lietas” vai “Mēsls”. Apskatnieku visvairāk aizķēra dziesmas “It kā dīvaini” un “Interesantā depresija”, bet par trijotnes centrālo hitu pašlaik tiek virzīta jauka un smieklīga dziesmiņa par lācenēm (it kā) ar nosaukumu “Mīli mani”, kurai pat jau tapuši T-krekli! Apskaužama mērķtiecība.

No malas šķita, ka Sabīne ir vismuzikālākā, Jete vislabāk dzied (lai gan Sabīne daudz neatpaliek), tomēr šī visa kodols un līdere ir Endīne. Taču katra no trim meitenēm viena otru lieliski papildina, līdz ar to “Trīsas” skan kā vienots, lai arī trīsbalsīgs mehānisms. Ja neskaita debijas albuma iznākšanu, ko pašas meitenes uzskata par savu līdz šim lielāko panākumu, grupas kontā ir uzstāšanās eksperimentālajā mākslas festivālā “Optižūns” un “Ezīšfestā”, kā ar vēl daži koncerti. Nākamais - 26. aprīlī Kultūras namā “Atmoda”, kurā “Trīsas” jau pauda apņēmību likt klausītājiem priekšā jaunas dziesmas, jo pašlaik viņas strādājot pie sava otrā albuma. Varbūt vispirms vajadzētu iepazīstināt ar pirmo? Otro viņas pieteikšot daudz uzstājīgāk! - tā “Trīsas”.