Ministru kabinets šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Vekseļu likumā, lai pilnveidotu vekseļu tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienu prasībām, samazinot iespējas izdot viltotus dokumentus krāpnieciskos nolūkos, informēja TM.
Tieslietu ministrija (TM) meklējot risinājumus, lai atņemtu Latvijas pilsonību Krievijas baņķierim, "Alfa-Bank" līdzīpašniekam Pjotram Avenam, kura pārstāvētā banka iekļauta ASV sankciju sarakstā, atzīst tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un Tieslietu ministrija priekšlikumā Krimināllikumā rosina par rupju kārtības traucēšanu ar nepatiesu ziņu izplatīšanu piemērot maksimālo sodu līdz dažiem gadiem cietumā.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi turpina īstenot programmu "Mediācija ģimenes strīdos", lai sniegtu bezmaksas atbalstu ģimenēm strīdu gadījumos, kas skar bērnu intereses. Programmas ietvaros ģimenēm ir iespēja izmantot 5 valsts apmaksātas mediācijas stundu sesijas, bet gadījumos, ja ģimenei ir trūcīgā vai maznodrošinātās ģimenes statuss - 7 valsts apmaksātas mediācijas stundu sesijas.
Šodien valdība atbalstīja līdzšinējā Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītāja Mihaila Papsujeviča pārcelšanu Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra amatā.
Tieslietu ministrija ir atvainojusies Ogres novada domes priekšsēdētājam Egilam Helmanim (NA), kurš pēc vairāku gadu tiesāšanās šogad tika attaisnots apsūdzībās par izspiešanu.
Tieslietu ministrijas (TM) ieskatā noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanā papildus būtu jākoncentrējas arī uz iekšzemes noziegumiem, vēsta TM pārstāve Evija Rimšāne.
Tieslietu ministrija (TM) ir uzrunājusi visas baznīcas par nepieciešamību ievērot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, vēsta TM pārstāve Evija Rimšāne.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) rosinās Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā aizliegt arī spēļu zāļu darbību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Tieslietu ministrijas (TM) nākamā gada budžeta prioritātes būs datu publicēšana atvērtā veidā, probācijas darbinieku atalgojuma pilnveidošana un padomju okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšana.
Tieslietu ministrija (TM) un Labklājības ministrija (LM) nav sagatavojušas darba devējiem solītos norādījumus, kā pēc 15.novembra korekti izbeigt darba attiecības ar personām, kas atsakās vakcinēties pret Covid-19, sacīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paplašinātas tiesības kriminālprocesa virzītājiem pieņemt lēmumu par apcietinātās personas tikšanās un saziņas ierobežojumiem.
Tieslietu ministrija (TM) ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu.
Ceturtdien, 26. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai ieviestu tieslietu audita rezultātā Valsts kontroles sagatavotos ieteikumus un uzlabotu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti.
Tieslietu ministrija (TM) uz otro lasījumu iesniegs precizējumus likumprojektā par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta par vakcinēšanos vai izslimošanu, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda TM parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga.
Tieslietu ministrija (TM) rosina Kriminālprocesa likumā paplašināt tiesības kriminālprocesa virzītājiem pieņemt lēmumu par apcietinātās personas tikšanās un saziņas ierobežojumiem.
Latvijas tieslietu sistēmas rādītāji turpina uzlaboties, teikts Eiropas Komisija (EK) publiskotajā 2021.gada ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā (ES), par ko aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijas pārstāve Evija Rimšāne.
Otrdien, 6. jūlijā, Saeima 3. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu un pastiprinātu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanu un viltošanu, vienlaikus preventīvi aizsargājot sabiedrību pret šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem.
Tieslietu ministrija (TM) nākamā gada prioritārajiem pasākumiem no valsts budžeta papildus vēlas saņemt 7,79 miljonus eiro, lai sakārtotu nekustamā īpašuma valsts kadastru un valsts adrešu reģistru, kā arī uzlabot elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmu un nodrošinot digitālās vides uzlabošanu, aģentūru LETA informēja TM.