MK atbalsta grozījumus likumā, kuri novērsīšot krāpniecības un viltošanas iespējas vekseļu izmantošanā

Ministru kabinets šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Vekseļu likumā, lai pilnveidotu vekseļu tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienu prasībām, samazinot iespējas izdot viltotus dokumentus krāpnieciskos nolūkos, informēja TM.

Ar grozījumiem tiek noteiktas stingrākas prasības vienkāršo vekseļu izdošanai, uzlabota to protestēšanas kārtība un precizētas prasības par informācijas paziņošanu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsver, ka sagatavotie priekšlikumi fiziskām personām nodrošinās īpašu aizsardzību - tām vekseļu izmantošana kļūs drošāka, novēršot iespēju negodprātīgām personām izmantot vekseļu tiesisko regulējumu ļaunprātīgos nolūkos, lai no privātpersonām prettiesiski iegūtu tām piederošos naudas līdzekļus.

Izmaiņas vekseļa regulējumā paredz noteiktas formas prasības fiziskas personas izdotam vienkāršam vekselim vai tādam vienkāršam vekselim, kur par indosantu, starpnieku vai galvinieku uzstājušās fiziskās personas - fiziska persona vekseli varēs izdot kā notariālu aktu vai kā elektronisku dokumentu.

Juridiskām personām saglabājama izvēles brīvība attiecībā uz vienkāršā vekseļa formu, tajā skaitā, dodot tiesības izvēlēties izdot vienkāršo vekseli kā notariālu aktu. Savukārt indosamenta, starpniecības un galvojuma noformēšanā, ja atbildīga ir fiziska persona, ir ievērojamas tādas pašas darījuma formas prasības kā darījumam, par ko tiek taisīts indosaments, starpniecība vai galvojums - tiem ir nepieciešama notariālā akta forma.

Grozījumi precizē vienkāršo vekseļu protestēšanas kārtību, lai nodrošinātu paziņošanu tur, kur uzskatāms, ka parādnieks ir sasniedzams.

Tāpat grozījumi paredz mainīt notariālā akta formā izdoto vekseļu izpildes kārtību. Protestētais vienkāršais vekselis, kas izdots notariālā akta formā, ir izpildāms Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā, kā arī precizēt kārtību, kādā notārs paziņo par protesta izdarīšanu uz vekseļa pamata atbildīgajām personām, tostarp tiek izslēgta iespēja notāram mutiski uzaicināt parādnieku izpildīt savu saistību, jo šādu uzaicināšanu pēc tam nav iespējams pārbaudīt.

Lai nodrošinātu augstāku parādnieku aizsardzības līmeni, grozījumi paredz ierobežot iespēju izdot vienkāršos vekseļus par naudas summu, kas ir lielāka par 15 000 eiro. Ja persona vēlētos nodibināt saistību par lielāku naudas summu, tad pastāv iespēja izmantot aizdevuma līgumu vai slēgt kādu citu darījumu, kas nav abstrakta saistība atšķirībā no vekseļtiesiskās saistības.

Papildus grozījumi nodrošina fizisko personu aizsardzību saistībā ar tratām. Grozījumi paredz noteikt, ka gan trasants, gan trasāts var būt tikai komersants. Tas nozīmē, ka fiziskas personas vairāk nevarēs izdot tratu un nevarēs būt maksātājs pēc tratas. Tādējādi ar grozījumiem tiek panākts risinājums, ka tratas turpmāk ir izmantojamas tikai komerctiesiskajā apritē, bet fiziskās personas var izmantot elektroniskos vekseļus un vienkāršos vekseļus.

Likumprojekts vēl jāizskata Saeimai, bet plānots, ka tas stāsies spēkā atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.

Jau vēstīts, ka reaģējot uz mediju telpā izskanējušiem gadījumiem par ļaunprātīgu Vekseļu likuma regulējuma izmantošanu, TM 2021.gada janvārī sāka diskusiju par izmaiņu nepieciešamību un tiesiskā regulējuma pilnveidošanas iespējām. Savukārt 2021.gada aprīlī pēc Bordāna iniciatīvas Vekseļa likuma grozījumi tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un uzsākta to saskaņošana.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 28.martā plkst.10 turpinās skatīt krimināllietu, kurā par sirmgalves apkrāpšanu apsūdzēti tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs, notāre Inga Muciņa un vēl trīs personas, aģentūra LETA informēja Tiesu administrācijā.

Veinbergs apsūdzēts pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Notāre Muciņa apsūdzēta par dienesta viltojumu un krāpšanu.

Tāpat lietā pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu apsūdzēts Aleksandrs Sidorenko, Vladimirs Osnačs un Kristina Lucenko.

Prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka 2021.gada janvārī Valsts policijā tika sākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, izmantojot viltotu vienkāršo vekseli un vēršot bezstrīdu vekseļa piespiedu izpildi piedziņas lietā uz 1932.gadā dzimušas sievietes naudas līdzekļiem 28 000 eiro apmērā, kas palika no nekustamā īpašuma atsavināšanas izsolē.

Tāpat izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka līdzīgā veidā personas izrīkojušās ar kādu 1964.gadā dzimušu personu, izkrāpjot no viņas vairāk nekā 39 000 eiro.

Pērnā gada februārī tieslietu ministrs no amata atstādinājis zvērinātu tiesu izpildītāju Veinbergu pēc tam, kad saņemta informācija no Valsts policijas. Tāpat Bordāns aprīlī ir atstādinājis no amata notāri Muciņu.

Bordāns iepriekš vēstīja, ka esot rosinājis visaptverošu pārbaudi, lai vērtētu visu iesaistīto amatpersonu atbildību - gan tiesu izpildītāja, gan notāres rīcību. Tāpat viņš apgalvoja, ka ministrija sadarbojas ar iesniedzējas pārstāvēm, lai operatīvi risinātu jautājumu par zaudētā īpašuma un naudas atgūšanu.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka pirms astoņiem gadiem seniorei Eleonorai Ļaksai radušās pirmās saistības pret "Rīgas namu pārvaldnieku" (RNP), taču tās izdevies nokārtot. Pēdējos gados pasliktinoties veselībai, viņai radušās pārvietošanās grūtības un vientuļā sirmgalve arvien retāk izgājusi no mājām un aizmirsusi regulāri apmaksāt komunālos rēķinus. RNP par parādiem pirms diviem gadiem vērsusies tiesā.

Parāda summa kopumā bijusi nedaudz virs 1000 eiro. Spriedums bijis par labu RNP, un sprieduma izpilde nonākusi pie zvērināta tiesu izpildītāja Veinberga.

Lai gan viņam bija tiesības pārbaudīt parādnieces kontu, kurā piedziņas brīdī bija ap 8000 eiro, tiesu izpildītājs nenoņēma naudu no konta, bet izlika izsolē sirmgalves vienīgo mājokli.

Pensionāres dzīvokli pārdeva publiskā izsolē par 30 700 eiro. Sedzot Ļaksas parādu pret RNP, atlikušo summu tiesu izpildītājam vajadzēja aizskaitīt uz pensionāres kontu, taču tā nenotika, vēstīja raidījums.

Attāla radiniece - māsas mazmeita -, uzkopjot pensionāres dzīvokli, atradusi vairākus dokumentus, tostarp vekseli. Tajā rakstīts, ka aprīlī, divus mēnešus pēc izsoles apstiprināšanas tiesā, pensionāre no kādas 30 gadus vecas Kristinas Lucenko aizņēmusies 28 000 eiro. Summu ir identiska tai, kas palika pāri no dzīvokļa pārdošanas, un ko tiesu izpildītājam vajadzēja pārskaitīt pensionārei, norāda "Nekā personīga"

Vekselis it kā izdots Imantā, laikā, kad sirmgalve vairs viena nevarēja iziet no mājas. Kā norāda raidījums, bez smalkām paraksta ekspertīzēm var redzēt, ka uz vekseļa nav parakstījusies Ļaksa, bet viņas parakstu kāds nemākulīgi centies atdarināt.

Luceno jau divas nedēļas pēc it kā vekseļa izdošanas pieprasījusi naudu atdot, vēršoties pie notāres Muciņas un tad tiesā. Lieta atkal nonākusi pie tiesu izpildītāja Veinberga. Neviena no amatpersonām neesot pārbaudījusi, vai vekselis nav viltots, un 28 000 eiro Veinbergs jau pārskaitījis uz Lucenko kontu Lielbritānijā, vēstīja raidījums.

Ļaksas pārstāve raidījumam norādīja, ka zvērināta notāra rīcība ir diezgan aizdomīga, jo viņš apzināti aizturējis izmaksu uz parādnieces kontu un, izmantojot Lucenko ne Latvijā reģistrēto kontu, līdzekļi aizskaitīti trešajai personai.

Rezultātā dažu mēnešu laikā sirmgalve palikusi ne tikai bez dzīvokļa, bet arī bez naudas, par kuru varētu iegādāties citu mitekli vai segt vismaz pansionāta izmaksas, akcentēja "Nekā personīga".