Nav sagatavotas norādes, kā izbeigt darba attiecības ar personām, kas atsakās vakcinēties

© Vladislavs Proškins / F64

Tieslietu ministrija (TM) un Labklājības ministrija (LM) nav sagatavojušas darba devējiem solītos norādījumus, kā pēc 15.novembra korekti izbeigt darba attiecības ar personām, kas atsakās vakcinēties pret Covid-19, sacīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

"Nav neviena dokumenta, un mēs kļūstam nemierīgi," piebilda Kalvāns. LIVA vadītājs uzsvēra, ka šos norādījumus no ministrijām gaida līdz piektdienas beigām.

Kalvāns skaidroja, ka šie norādījumi ir ļoti būtiski, jo no 15.novembra darba tiesiskās attiecības būs jānoslēdz korekti, lai nevairotu tiesvedības. Kā norādīja LIVA vadītājs, izvairīšanās no tiesvedībām būtiski atsauksies uz cilvēkresursu pietiekamību un darba devēju nervu slodzi.

Pēc Kalvāna teiktā, izglītības nozarē jārēķinās vidēji ar pieciem atlūgumiem vienā skolā, lai arī būs izglītības iestādes, kur atlūgumu nebūs vispār, bet citās to būs vairāk. Viņš uzsvēra, ka lielāka trauksme gaidāma profesionālajā izglītībā. Šajā izglītības jomā strādā arī lielāks personāla skaits - vienā izglītības iestādē vidēji strādā 70 līdz 90 speciālisti, kamēr vispārējā izglītībā - 40 līdz 50 speciālisti vienā skolā.

Kalvāns norādīja, ka problēmas sāksies ar aroda profesionāļiem, kas ir atpazīstami pēc uzvārdiem un "tikpat kā neaizvietojami", piemēram, tādās jomās kā elektrība, galdniecība, mūzika un māksla. "Tur ir īpaši indivīdi, kas ir neaizstājami speciālisti savā jomā," izteicās LIVA vadītājs.

LIVA valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka ir parādījušies izglītības nozarē strādājošie, kas "sevi ir pārlauzuši" un lēmuši doties vakcinēties ar "Johnson&Johnson" meitasuzņēmumu ražoto vakcīnu. Tomēr ir palikusi "astīte" ar personām, kuras neizdodas pārliecināt par vakcinācijas nepieciešamību.

Kalvāns atzinīgi novērtēja valdības konceptuālo vienošanos turpināt klātienes mācības izglītības iestādēs. Lai arī Ministru kabineta priekšlikums paredz būtiski ierobežot interešu izglītību, Kalvāns norādīja, ka prioritāte ir saglabāt klātienes principu vispārējā un profesionālā izglītības līmenī, savukārt interešu izglītība tomēr ir sekundāra.

Kalvāns skaidroja, ka arī prasība par masku nēsāšanu gan pret Covid-19 vakcinētajiem, gan pārslimojušiem, gan nevakcinētajiem visās izglītības iestādes telpās ir solidāra rīcība un pieņemama prasība. LIVA vienmēr ir iestājusies par drošu epidemioloģisko situāciju un nepieciešamību vakcinēties pret bīstamo vīrusu, līdz ar to Ministru kabineta rosinātās prasības par sejas masku nēsāšanu ir saprātīgas, vērtēja Kalvāns.

Arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas skolēni turpinās mācīties klātienē, lietojot sejas aizsargmaskas, taču būtiski tiks samazināts interešu izglītības nodarbību apjoms, preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Skolotājiem un skolēniem, neatkarīgi no izglītības pakāpes, visās telpās būs jālieto sejas aizsargmaskas. Skolēnu testēšana notiks vismaz reizi nedēļā. Ārkārtējās situācijas laikā netiks organizētas nodarbības ārpus skolas, piemēram, ekskursijas, muzeju apmeklējumi, sacīja ministre.

Tāpat viņa uzsvēra, ka būtiski tiks samazināts interešu izglītības apjoms, kas nozīmē, ka skolēni varēs individuāli darboties interešu pulciņos tikai savas skolas telpās. Interešu izglītības nodarbības ārpus skolas telpās netiks organizētas.

Augstākās izglītības iestādes no 11.oktobra varēs atsākt mācības "zaļajā režīmā", kā tas jau bijis iepriekš nolemts.

Runājot par sporta nodarbībām, Muižniece norādīja, ka sporta stundas arī turpmāk skolās varēs notikt gan zālē, gan ārā. Tāpat arī sporta pulciņos savā skolā skolēni varēs darboties. Savukārt sporta nodarbības ārpus savas izglītības iestādes, piemēram, sporta skolās, nodarbības varēs notikt ārā, un valdība noteiks skolēnu skaitu grupā. Sporta skolu telpās nodarbības varēs notikt tikai individuāli.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais