Terorakts

Francijas policija aizturējusi piecus cilvēkus izmeklēšanas ietvaros par decembrī pastrādāto teroraktu Strasbūras Ziemassvētku tirdziņā, kurā tika nogalināti pieci cilvēki, ziņo avoti.

Parīzē nozagts grafiti mākslinieka Benksija darbs, kas tika uzgleznots koncertzālē "Bataclan" 2015.gadā teroraktā bojāgājušo cilvēku piemiņai, ziņo avoti Francijas policijā.

Islāmistu uzbrukums Nairobi viesnīcu un biroju kompleksam ir beidzies un visi uzbrucēji ir iznīcināti, trešdien paziņojis Kenijas prezidents Uhuru Kenjata, informējot, ka uzbrukumā teroristi noslepkavojuši vismaz 14 cilvēkus.

Čīles galvaspilsētas Santjago centrā piektdien eksplodēja spridzeklis autobusu pieturā, ievainojot piecus cilvēkus, un valdība to raksturoja kā "teroraktu".

Autofurgonam ietriecoties cilvēku pūlī, Tokijā īsi pēc pusnakts ievainoti deviņi cilvēki, no kuriem viens guvis smagas traumas.

Kanādietim, kurš plānojis sprādzienus Ņujorkas metro un Taimskvērā, kā arī gatavojies "sarīkot nākamo 11.septembri" teroristu grupējuma "Islāma valsts" atbalstam, piespriesti 40 gadi cietumā.

Saistībā ar Strasbūrā, Francijā, otrdien notikušo teroraktu pratināšanai aizturēti septiņi cilvēki, pavēstīja Francijas vecākais terorisma lietu prokurors Remī Eincs.

Sakritības dēļ tieši šajā plenārsesijā Eiropas likumdevējs ir rosinājis stiprināt cīņu pret terorismu, tostarp novērst riska personu radikalizēšanos cietumos. Un tieši tas noticis ar Šerifu Šekatu, kurš otrdien sarīkoja asinspirti pašā Strasbūras centrā. Atklājot uguni uz neaizsargātiem cilvēkiem, viņš kliedzis: «Allāhu Akbar.» Musulmanis.

Ar biedējošu regularitāti radikāli noskaņoti musulmaņi uzbrūk Eiropas miermīlīgajam dzīvesveidam. Otrdien vakarā šāds uzbrukums notika Francijā – Strasbūras Ziemassvētku tirdziņā.

Ķīnas ziemeļaustrumu pilsētā Huludao autovadītājs pie pamatskolas ietriecies bērnu grupā, kas šķērsojuši ielu, nogalinot piecus cilvēkus un 18 ievainojot.

Jau ziņots, ka trešdien arodskolā Kerčā, Krievijas okupētajā Krimā, sprādzienā un apšaudē dzīvību zaudēja 21 cilvēks. Slaktiņu sarīkojis 18 gadus vecs skolas audzēknis. Krievijas izmeklētāji un okupētās pussalas iedzīvotāji cenšas izprast, kādi bijuši slepkavas motīvi un kā viņš spējis sarīkot šāda mēroga slaktiņu. Uzbrucēja Vladislava Rosļakova bijusī draudzene telekanālam RT ceturtdien skaidroja, ka puisis vēlējies atriebties par skolā pieredzēto ņirgāšanos.

Jau ziņots, ka trešdien arodskolā Kerčā, Krievijas okupētajā Krimā, sprādzienā un apšaudē dzīvību zaudēja 21 cilvēks. Slaktiņu sarīkojis 18 gadus vecs skolas audzēknis. Notikušais radījis sašutumu un sēras visa Krimā un Krievijā. Par traģēdiju sociālajā tīklā “Instagram” raksta arī Krievijas humorists Maksims Galkins.

Jaunietis, kurš trešdien arodskolā Kerčā Krievijas okupētajā Krimā sarīkojis slaktiņu, nogalinot vismaz 20 cilvēkus, un tad izdarījis pašnāvību, runājis par atriebību skolā pieredzētās ņirgāšanās dēļ, Krievijas medijiem ceturtdien pastāstīja viņa bijusī draudzene.

Varasiestādes Krievijas okupētajā Krimā meklē līdzzinātāju uzbrucējam, kurš trešdien Kerčas arodskolā sarīkoja slaktiņu, nogalinot 19 un ievainojot vairāk nekā 50 cilvēkus, ceturtdien pavēstīja amatpersona. Sākotnēji tika uzskatīts, ka 18 gadus vecais audzēknis slaktiņu, kurā upuriem tika uzbrukts, raidot lodes un detonējot spridzekli, sarīkojis viens. Okupācijas varasiestādes nav paskaidrojušas, kas bijis slaktiņa motīvs. Skolotāji un studiju biedri uzbrucēju raksturojuši kā kautrīgu cilvēku, kuram bijis maz draugu. Okupantu ieceltais Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs Krievijas ziņu aģentūrām ceturtdien sacīja, ka uzbrucējam, kurš esot identificēts kā Vjačeslavs Rosļakovs, iespējams, bijis līdzzinātājs. "Svarīgākais ir atrast, kas viņu apmācīja šī nozieguma īstenošanai," sacīja Aksjonovs. "Viņš darbojās viens, mēs to zinām. Bet šis nelietis nevarēja šo uzbrukumu sagatavot pats uz savu roku. Tā uzskatu es un mani kolēģi." Vairums nogalināto miruši no šautām brūcēm. Upuri, kas nonākuši slimnīcās, guvuši savainojumus, eksplodējot ar šrapneļiem pildītam spridzeklim. Kopš Krimas okupācijas Krievijas varasiestādes vairākkārt brīdinājušas par terorisma draudiem, ko it kā rada kādi konkrēti neidentificēti ukraiņu nacionālisti, kā arī okupētās Ukrainas pussalas pamatiedzīvotāji - Krimas tatāri. Kaut arī pretestība okupācijas varai tiek izrādīta, rīkojot demonstrācijas, tomēr vardarbīgās aktivitātēs Krimā šīs iedzīvotāju grupas nav iesaistījušās. Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Ņujorkā trešdien aizturēts vīrietis, kurš esot plānojis ASV Kongresa starptermiņa vēlēšanu dienā 6.novembrī uzspridzināties Vašingtonā, lai šādi pievērstu uzmanību saviem politiskajiem uzskatiem, vēsta vietējie mediji.

Vācijas tiesa atļāvusi izdot Beļģijai Irānas diplomātu, kurš tiek turēts aizdomās par sprādziena plānošanu irāņu trimdinieku sanāksmē Parīzē, pirmdien paziņojusi tiesa.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ir aizturēts Sīrijas pilsonis, kurš bija plānojis teroraktu Izraēlā, ceturtdien ziņoja Vācijas mediji.

Irānas dienvidrietumos Ahvāzas pilsētā sestdien kaujinieki sarīkojuši uzbrukumu bruņoto spēku parādes laikā, nogalinot 11 cilvēkus, bet vairāk nekā 30 ievainojot, pavēstīja Hūzestānas provinces gubernatora vietnieks Ali Hoseins Hoseinzade.

Teroristu uzbrukumu skaits pagājušajā gadā pasaulē samazinājies par 23%, salīdzinot ar 2016.gadu, bet teroraktos bojāgājušo cilvēku skaits sarucis par 27%, teikts jaunā ASV Valsts departamenta ziņojumā.

2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV bija četri teroristu uzbrukumi Ņujorkā, Ārlingtonas apgabalā un Šenksvilas apkārtnē, ASV, ko paveica islāmistu teroristu organizācija Al-Qaeda 2001. gada 11. septembrī. Šajā uzbrukumā kopumā gāja bojā gandrīz 3000 cilvēku, tika izdarīti 10 miljardus ASV dolāru vērti bojājumi. Četras teroristu pašnāvnieku grupas (katrā no tām bija viens vai vairāki trenēti piloti), kopumā 19 Al-Qaeda teroristi, nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem un militāriem objektiem ASV, lidojumā taranējot šos objektus. Divas no nolaupītajām lidmašīnām (United Airlines reiss 175 un American Airlines reiss 11) ar aptuveni 18 minūšu intervālu ietriecās Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņos, Ņujorkā, kas drīz pēc trieciena sabruka. Bojā gāja 2606 cilvēki, kas tobrīd atradās ēkās. American Airlines reisa 77 lidmašīna ietriecās Pentagona ēkā, Virdžīnijā, izraisot vispārēju eksploziju un degšanu. Ceturtā nolaupītā lidmašīna, aviokompānijas United Airlines reiss 93 tika mērķtiecīgi virzīta uz Vašingtonu, bet nokrita netālu no Šenksvilas pilsētiņas Pensilvānijas štatā. Vašingtonā tika evakuēts Baltais nams un citas valdības ēkas. Ņujorkā valdīja haoss. ASV gaisa telpa tika pilnīgi slēgta lidojumiem. ASV Bruņotajos spēkos tika pasludināta kaujas gatavība "Delta" (gatavība karam). Eventuālas agresijas atvairīšanai tika sagatavoti arī kodolspēki. ASV slēdza robežu ar Kanādu un Meksiku. NATO evakuēja galveno mītni Briselē. Izraēla evakuēja savas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs. ASV valdība jau nākamajā dienā par šo terora aktu organizēšanu apsūdzēja Osamu bin Ladenu, uzskatot, ka, dzīvojot Afganistānā, viņš organizējis 11. septembra terora aktus, un viņa vadīto teroristu grupu Al-Qaeda. Virkne neskaidrību un pretrunu notikumu skaidrojumā ir radījušas plašas diskusijas un sazvērestības teorijas par šo tēmu.