NATO valstu kopīgā robeža ar Krieviju joprojām ir praktiski neaizsargāta, neskatoties uz politiķu skaļajiem paziņojumiem par Krievijas iebrukuma draudiem un it kā aktīvo gatavošanos tam, pie šāda secinājuma nonācis Francijas OSINT (atvērto avotu informācijas analīzes) analītiķis Klements Molins, kurš analizēja nocietinājumu stāvokli, izmantojot publiski pieejamas fotogrāfijas, video un satelītattēlus.
Maskava un Minska atklājušas, ka uzskata, ka Baltkrievijā izvietotie "Vāgnera" karavīri var mēģināt iebrukt Eiropas Savienības teritorijā, izmantojot Suvalku koridoru. Neskatoties uz zemo varbūtību, ka šāda iniciatīva izdosies, Polija un Lietuva šos potenciālos draudus uztver ārkārtīgi nopietni, vēsta “The Insider”.
“Mēs jūtam Krievijas draudus no Kēnigsbergas ne tikai Polijā vien. Līdzīgas bažas ir arī lietuviešiem,” teikts poļu interneta portālā “wnp.pl”. Un tas ir saprotams: nelielo teritoriju Baltijas jūras krastā, ko Krievija savulaik – pēc Otrā pasaules kara – ir anektējusi un nodēvējusi par Kaļiņingradas apgabalu, no Baltkrievijas teritorijas šķir tikai Suvalku koridors. To daudzi ir nodēvējuši par aizsardzības sistēmas Ahilleja papēdi: ja krievi “aizver” šo koridoru, Baltijas valstis ir kā nogriezts pīrāga gabals – bez sauszemes pieejas citām NATO valstīm.
Šonedēļ plānotā NATO sanāksme Madridē notiks uz jauna, pagaidām vēl nemilitāra saasinājuma fona. Konflikta epicentrā ir Suvalku koridors vai plaisa, kā to arī mēdz saukt. Plaisa Krievijas interešu zonā. Tā ir 100 kilometru gara josla, kas atdala līdz zobiem nobruņoto Krievijas eksklāvu Kaļiņingradu no Krievijas sabiedrotās Baltkrievijas. Vienā pusē atrodas Lietuva, otrā Polija. Ja Krievija pamanās pirmā šos 100 kilometrus no abām pusēm nobloķēt, tad nogriezta tiek NATO pieeja un 5. pantā apsolītā palīdzība pa sauszemi visām Baltijas valstīm.