9.mar 2020
Vai tas nav nedaudz dīvaini, ka cilvēks cenšas izgudrot arvien jaunas un jaunas ierīces, lai nebūtu jālieto fiziskais spēks pārvietojoties, bet tajā pašā laikā ik brīvu brītiņu saģērbjas kā olimpiskais čempions vieglatlētikā un dodas skriet gar sasmakušu pilsētas ielas malu? Savulaik viss bija vienkāršāk. Piecēlies, nomazgājies, saģērbies, paēdi brokastis un tad ar portfeli padusē aidā no Pārdaugavas uz darbu pilsētas centrā. Ja modinātājpulkstenis nozvanīja par klusu, tad ceļš uz darbu pārvērtās no pastaigas soļa vieglā riksī vai pat kārtīgā galopā. Varbūt ceļš aizņēma padsmit minūtes vairāk, taču par sportisko formu un lieko svaru sūdzēties nenācās. Nu darbā nonāc ātrāk, bet tērē stundas kaloriju slepkavībai.