19.dec 2014
Oto fon Bismarks teica, ka karus vinnē skolotājs un draudzes mācītājs. Pieņemsim, ka sabiedrība mācītāju var «lietot» pēc ticības un vajadzības. Taču ir viens, kuru pati valsts definējusi kā tādu, kam ikdienā jāgādā par cilvēka veselumu un viņa konkurētspēju reālā nākotnē. Tas ir skolotājs. Taču patlaban pilnā sparā rit sabiedrības atbruņošana no skolotāja un arī paša skolotāja atbruņošana no viņa darba jēgas. Kas vinnēs karus, ja sistēma, kura nav pakļaujama komercializācijai, kuras konstrukcija nav jāpakārto ne modeļa 21+9, ne kāda cita teritoriālā modeļa iegribām, kuras kadru kopumam jābūt motivētam ne jau kā neveiksminieku etalonam, bet kā profesionālam un radošam kopumam, novēršas no cilvēka, jo devalvē savu galveno instrumentu – skolotāju ?