Skola

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta Ogres 1.vidusskolā un trijās Cēsu izglītības iestādēs.

No šodienas skolēniem sākas nedēļu ilgs brīvlaiks.

Pēc rudens brīvlaika, no 26.oktobra līdz 30.oktobrim, mācību process 7.-12.klašu audzēkņiem notiks attālināti, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ņemot vērā Covid-19 izplatības palielināšanos, pēc skolēnu rudens brīvlaika klātienē skolas solos varētu atgrieztie tikai 1.-6.klašu izglītojamie, liecina rīcībā esošā informācija.

Izglītības sistēmai ir jāattīsta un jāpalielina skolēnu izpratne, ne tikai zināšanas, šādu viedokli šodien konferencē "Skola katram bērnam" pauda "Skola2030" vecākais eksperts Jānis Vilciņš.

Inficēšanās ar Covid-19 konstatēta kādam Valdemārpils vidusskolas audzēknim. Tāpat Covid-19 uzliesmojuma dēļ no šodienas līdz 16.oktobrim Dundagas vidusskolas un Kolkas pamatskolas vecāko klašu skolēniem mācības notiks attālināti. Arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 5.-12.klases līdz skolēnu brīvlaikam attālināti mācīsies , jo iestādē kļuvis zināms par Covid-19 saslimšanas gadījumiem.

Raiņa vidusskolas audzēkņiem, tāpat kā citiem skolēniem galvaspilsētā, pienākas brīvpusdienas, taču šajā mācību gadā ēdināšanas uzņēmums visus pārsteidzis, jo nu siltais ēdiens tiek aizstāts ar savdabīga satura pārtikas paku, vēstīja raidījums "Bez Tabu".

Kuldīgas novada Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā Covid-19 saslimšanu dēļ mācības attālināti turpina 7.-9.klašu un arodklases skolēni, bet pirmsskolas un 1.-6.klašu skolēni mācās skolā, pastāstīja izglītības iestādes direktore Ināra Oļena.

Alūksnes novada Ziemeru pamatskolā ar Covid-19 saslimis viens skolēns, apstiprināja Ziemeru pamatskolas direktore Ilze Andronova.

Saslimšana ar Covid-19 septembrī ir konstatēta kopumā 17 izglītības iestādēs, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Rīgā 17 skolās vidusskolēnu skaits neatbilst minimāli noteiktajam, savukārt vēl 15 skolās pašvaldība jau plāno izmaiņas skolas darbībā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem septembra otrajā pusē Latvijas skolās ir 474 vakanti amati, tomēr lielāks pieprasījums ir pēc skolotājiem, kuri gatavi strādāt nepilnu, nevis pilnu slodzi, piemēram, no vienas līdz desmit mācību stundām kādā noteiktā mācību priekšmetā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

No šodienas mājas karantīna noteikta trim Daugavpils Valsts ģimnāzijas klasēm un četriem pedagogiem, apliecināja izglītības iestādes vadītāja Oksana Petaško.

Saslimšanas ar Covid-19 gadījumi līdz šim konstatēti kopumā 12 mācību iestādēs, no kurām septiņas ir skolas, trīs - bērnudārzi un divas universitātes, aģentūrai LETA pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Jūrmalas dome plāno apvienot divas skolas, izvietojot tās par 11 miljoniem eiro pārbūvētā skolas ēkā, savukārt vienas reorganizējamās skolas bērnu vecāki pauž bažas, vai šādi netiks pieļauti nelietderīgi tēriņi un vai skolu apvienošanas rezultātā netiks zaudēta mācību kvalitāte.

Konstatējot Covid-19 saslimšanu kādam Olaines 2.vidusskolas darbiniekam, mājas karantīnā atrodas piecas klases, aģentūra LETA uzzināja Olaines novada pašvaldībā.

Jaunais mācību gads strauji uzņem apgriezienus, bet tas daudziem arī atklāj dažādas problēmas. Par vienu no tām raksta skolēna māmiņa, kura gan nevēlējās minēt konkrēto skolu, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Skolas gaitu uzsākšana ir nozīmīgs solis bērna dzīvē – tas ir jauns sākums un jauna pieredze, kas skaidri liecina par to, ka bērns pieaug. Ejot skolā, bērnam ir jāuzņemas būtiska atbildība un, īpaši jaunāko klašu skolēniem, pēc vieglprātīgas vasaras nereti ir grūtības ieiet skolas ritmā. Aizmirsti sporta vai deju apavi, mācību piederumi, pat nozaudēta skolas soma – tās ir lietas, ar kurām ikdienā nereti sastopas jaunāko klašu skolēnu vecāki. Gjensidige Latvija kopā ar klīnisko psiholoģi un psihoterapijas speciālisti Līgu Bernāti vērš uzmanību trim plaši zināmiem ieteikumiem, kas ļaus bērnam kļūt uzmanīgākam un izvairīties no nozaudētām mantām.

Par spīti korekcijām, kādas pasaulē ieviestas koronavīrusa Covid-19 radītās situācijas dēļ, arī šajā septembrī lielākā daļa skolu Latvijā vēra durvis skolēniem, kuriem priekšā kārtējais mācību gads, lai apgūtu arvien jaunas un jaunas zināšanas. Kamēr vecāko klašu skolēniem, jau krietnu laiku ir skaidrs, kas ir izglītība, un kā notiek mācību process, tikmēr mazākajiem, slēpjoties aiz garajiem gladiolu un citu rudens ziedu kātiem, iespējams, ir satraukums par to, kas gaidāms turpmāko mācību gadu laikā. Tiesa, to iespējams mazināt, ja vien vecāki spēj veiksmīgi palīdzēt atvasei iejusties jaunajā vidē, iemācīt, ko nozīmē, piemēram, mājas darbu pildīšana, kā arī būt vislielākais mazo ķiparu atbalsts brīžos, kad vien tas nepieciešams.

Lai gan skolotāji uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās vispārējās un specifiskās kompetences iekļaujošajai izglītībai, tikai 11% Rīgas skolotāju jūtas komfortabli strādāt iekļaujošās klasēs. Tā atklāj pērn veiktais pētījums par skolotāju pašuztveri saistībā ar iekļaujošo izglītību un kompetencēm iekļaujošajai izglītībai. Pētījumā, ko 2019.gadā īstenoja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece asociētā profesore Dita Nīmante un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas lektore un Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare, ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu piedalījās 1590 Rīgas skolu skolotāji, kuri vērtēja savas kompetences iekļaujošajai izglītībai. Pētījums atklāja tiešu saistību starp skolotāju izglītību iekļaujošajā izglītībā un to, kā skolotāji vērtē savas vispārējās un specifiskās kompetences. Skolotāji, kas ieguvuši formālo izglītību par iekļaujošo izglītību, jūtas kompetentāki iekļaujošajā izglītībā