Sīrija

Krievijas aizsardzības ministrija šodien paziņojusi, ka vēl viena lidmašīnu grupa šodien pametusi gaisa spēku bāzi Sīrijā un atgriezusies Krievijā.

Krievijas militāro iesaistīšanos Sīrijas konfliktā pagājušā gada septembrī daudzi dēvēja par negaidītu, bet vēl negaidītāka ir vakar uzsāktā «lielākās daļas spēku» izvešana no šīs valsts, kas tiek realizēta saskaņā ar prezidenta Vladimira Putina pirmdienas vakarā doto rīkojumu. Gan militārie analītiķi, gan politologi lauza galvas par šāda lēmuma iemesliem, jo negrib ticēt Krievijas līdera paziņojumam, ka kara aviācija savus uzdevumus Sīrijā izpildījusi un tagad pienācis laiks diplomātijai.

Ņemot vērā to, ka Krievijas karaspēks Sīrijā ieradās, lai iznīcinātu teroristisko organizāciju "Islāma valsts", bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien devis rīkojumu savam aizsardzības ministram sākt lielākās daļas Sīrijā izvietotā Krievijas armijas kontingenta atvilkšanu, nākas secināt, ka valsts savu deklarēto mērķi tā arī nav izpildījusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Māris Cepurītis.

Gaidāmā Krievijas karaspēka atvilkšana no Sīrijas, par kuru tika paziņots pirmdien, saistīta ar Sīrijas prezidenta Bašara al Asada drīzu likvidāciju, šādu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.

Pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien pēkšņi paziņoja, ka Krievijas spēkiem jāpamet Sīrija, armijas vienības uzsākušas gatavošanos, lai pēc iespējas ātrāk dotos prom no Sīrijas, informē raidsabiedrība BBC.

ANO bērnu lietu aģentūra UNICEF paziņojusi, ka pilsoņu karš Sīrijā skāris 80% šīs valsts bērnu, informē Associated Press.

Jauns ziņojums, kas publicēts laikā, kad aprit pieci gadi kopš Sīrijā sācies pilsoņu karš, liecina, ka šajā laikā vismaz 161 reizi uzbrukumos izmantoti ķīmiskie ieroči. Piemēram, 2015.gada beigās tika aprēķināts, ka ķīmisko ieroču uzbrukumu laikā pāris mēnešos gājuši bojā vismaz 1491 cilvēki. Kopā piecu gadu laikā šāda veida uzbrukumos ievainoti vairāk nekā 15 000 cilvēku.

Ženēvā pirmdien atsākas sarunas par situācijas noregulēšanu Sīrijā. Tiesa, Rietumvalstu pārstāvji jau nosodījuši Sīrijas valdības noteiktos ierobežojumus miera sarunu laikā, ziņo BBC.

Kā ziņo aģentūra AFP, ASV Aizsardzības ministrija lūgusi Valsts prezidenta administrācijai atļauju atsākt Sīrijas nemiernieku apmācību cīņā pret teroristu grupējumu “Islāma Valsts”.

Kāds Sīrijas opozīcijas pārstāvis pirmdien informējis, ka opozīcijas pārstāvji varētu doties uz Sīrijas miera Sarunām Ženēvā. Tiesa, oficiāli šī informācija vēl nav apstiprināta, ziņo REUTERS.

Sestdien aktīvisti ziņojuši, ka Turcijā nogalināti deviņi patvēruma meklētāji no Sīrijas, kuri mēģinājuši šķērsot Turcijas robežu, informē DPA.

Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka pēc vēlas piektdienas sarunas, kas notikusi starp ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu panākta vienošanās, ka bez vilcināšanās jāsāk Sīrijas mieru sarunu nākamā kārta, norāda ziņu aģentūra REUTERS.

Drošības policija (DP) šobrīd sākusi kriminālprocesus pret divām personām par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā, aģentūrai LETA pastāstīja DP preses sekretāre Līga Pētersone.

Pēc karadarbības Himsas pilsēta Sīrijā kļuvusi par "spoku pilsētu." Daudzdzīvokļu nami vairs nav apdzīvojami, nav elektrības un ūdens.

Ziņu aģentūra AFP informē, ka Krievija apstiprina uzlidojumu apturēšanu Sīrijā pēc pamiera izziņošanas.

Kopš piecu gadus ieilgušā pilsoņu kara Sīrijā piektdien naktī spēkā stājies pamiers, ziņo BBC.

Politiķi visā pasaule turpina slavēt ASV un Krievijas panākto vienošanos, kurai, sākot ar sestdienu, vajadzētu nodrošināt pamieru Sīrijā, bet ANO amatpersonas pat sākušas gatavoties jaunam miera sarunu raundam Ženēvā. Tomēr eksperti uzsvēruši, ka pamiers var palikt tikai uz papīra, jo Sīrijā ir liels skaits karojošo pušu un katrai no tām ir savas intereses, kas pašlaik netiek ņemtas vērā.

Kā vēsta ziņu aģentūra AFP, Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdība piekritusi pamiera nosacījumiem.

"Islāma valsts" svētdien paziņojusi, ka ir sarīkojusi sprādzienus Sīrijā, kuros dzīvību zaudēja vismaz 122 cilvēki, ziņo CNN.

Briselē šajās dienās spriež, kā atrisināt bēgļu krīzi un kādā veidā panākt, lai vilks (Lielbritānija) būtu paēdis un kaza (ES) dzīva? Proti, lai briti referendumā nobalsotu par palikšanu ES sastāvā, bet pārējās dalībvalstis nejustos apdalītas par «īpašo» pretimnākšanu britiem. Lielbritānijas jautājums mums ir patāls, bet bēgļu krīze arī Latvijā ir uzmanības degpunktā.