Serbija ceturtdien izklāja sarkano paklāju Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš laikā, kad Maskava starptautiskajā arēnā kļūst arvien izolētāka, ieradies vizītē, lai stiprinātu saites ar savu uzticamo Eiropas sabiedroto.
Stingras drošības apstākļos Serbijas galvaspilsētā Belgradā svētdien aizvadīts pirmais geju praids kopš 2010.gada, kad šāds pasākums izvērtās vardarbīgās nekārtībās.
2010.gadā sadursmēs drošības spēku, ultranacionālistu un huligānu starpā tika savainoti 150 cilvēki, pārsvarā - policisti. Tas bija pirmais praids pēc desmit gadu ilga pārtraukuma.
Gatavojoties homoseksuāļu gājienam, šogad policija norobežoja Belgradas centru ar barikādēm un policijas transporta līdzekļiem.
Slēgtajā teritorijā tika ielaisti tikai akreditēti žurnālisti, gājiena dalībnieki un organizētāji, kuri tika identificēti pēc speciālām iepriekš izsniegtām aprocēm.
Rezultātā gājiens ar aptuveni 1000 dalībniekiem noritēja bez starpgadījumiem.
Serbija Bulgārijas problēmu dēļ spiesta atlikt Krievijas atbalstītā gāzesvada "South Stream" būvniecību savā teritorijā, pirmdien paziņoja valsts premjerministra vietnieks un enerģētikas ministrs Zorans Mihailovičs.
Plūdos, kas piemeklējuši Rietumbalkānus, Bosnijā un Serbijā gājuši bojā vismaz 22 cilvēki un tūkstošiem cilvēku evakuēti, sestdien apstiprinājušas amatpersonas.
Gluži tāpat kā romiešu valstsvīrs Katons Vecākais katru savu uzstāšanos beidza ar paziņojumu, ka Kartāga ir jāsagrauj, Serbijas amatpersonas nepalaiž garām iespēju atgādināt, ka valsts galvenais mērķis ir iestāšanās Eiropas Savienībā.
Serbijā svētdien oficiālā valsts bēru ceremonijā pārapbedīts pēdējais Dienvidslāvijas karalis Petars II Karadžordževičs, kurš 17 gadu vecumā tikai dažas dienas pēc pasludināšanas par karali savu valsti pameta, bēgot no nacistu okupācijas.
Serbija un Kosova piektdien panākušas vienošanos par attiecību normalizēšanu, savā tvitera kontā paziņojusi Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone.
Serbu kara veterāns, kurš otrdien Belgradas apkaimes ciematā nogalināja 13 cilvēkus un sašāva arī pats sevi, ceturtdien no gūtā ievainojuma miris, atklāja kāds informēts avots.
Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs 11.septembrī tiksies ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu, lai spriestu par plašākas ekonomiskās sadarbības iespējām, ceturtdien paziņoja Serbijas prezidenta birojs.
Vakar Hāgā sākusies tiesas prāva pret bijušo Bosnijas serbu armijas komandieri Ratko Mladiču, kuram izvirzītas 11 apsūdzības kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā, kas pastrādāti Bosnijas kara laikā no 1992. līdz 1995. gadam.
Serbijas valdošās koalīcijas kodolu veidos pašreizējie sadarbības partneri – Demokrātiskā partija un sociālisti. Turklāt sociālistu līderim Ivicam Dačičam ir lielas izredzes iegūt premjera krēslu apmaiņā pret aicinājumu saviem piekritējiem 20. maija prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā balsot par Demokrātiskās partijas vadītāju Borisu Tadiču.
Desmit mēnešus pirms pilnvaru termiņa beigām par savu demisiju paziņojis Serbijas prezidents Boriss Tadičs. Taču viņa atkāpšanās vērtējams kā taktisks solis, kas ļaus prezidenta vēlēšanas sarīkot 6. maijā, kad Serbijā tiks vēlēts parlaments, un dos lielākas izredzes uz uzvaru gan Demokrātiskajai partijai, gan tās līderim B. Tadičam, kurš jau paziņojis, ka vēlreiz izvirzīs savu kandidatūru.
Hāgas starptautiskā tribunāla prokurori pieprasījuši 28 gadu cietumsodu Serbijas Radikālās partijas līderim Vojislavam Šešeļam, kuram izvirzītas apsūdzības deviņos punktos par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.
Kaut gan ES samitā, kas šodien sāksies Briselē, lielākā uzmanība tiks pievērsta parādu krīzei eiro zonas valstīs, tā rezultātus ar lielu interesi gaida arī Balkānos. Ir skaidrs, ka tiks apstiprināta Horvātijas iestāšanās ES, sākot ar 2013. gada 1. jūliju, savukārt Serbija ļoti cer, ka piektdien tai tiks piešķirts oficiāls ES kandidātvalsts statuss.
Starptautiskais tribunāls Hāgā piespriedis 27 gadu cietumsodu bijušajam Dienvidslāvijas armijas štāba priekšniekam Momčilo Perišičam, kurš atzīts par vainīgu slepkavībās un civiliedzīvotāju vajāšanā Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā. M. Perišičs ir augstākā ranga bijušās Dienvidslāvijas armijas virsnieks, kurš notiesāts Hāgā.
Pēc asas vārdu apmaiņas ar Hāgas tribunāla tiesnesi par kārtības traucēšanu un atteikšanos atbildēt uz jautājumu par savas vainas atzīšanu vakar no tiesas zāles izraidīts bijušais Bosnijas serbu armijas komandieris Ratko Mladičs. Tiesa, ņemot vērā noteikto kārtību, norādījusi – tā kā R. Mladičs atkārtoti nav atbildējis uz šiem jautājumiem, uzskatāms, ka viņš noliedz savu vainu visos 11 izvirzītajos apsūdzības punktos.
Serbijas varas iestādes pagājušajā nedēļā notvertā ģenerāļa Ratko Mladiča veselības stāvokli atzinušas par atbilstošu, lai viņš tiktu nogādāts Hāgā tiesāšanai par kara noziegumiem. Savukārt, lai protestētu pret R. Mladiča arestu un gaidāmo tiesāšanu, labēji noskaņotie politiķi vakar Belgradā rīkoja protesta akcijas.